Tukumā un novadā

Saņēmām kāda lasītāja jautājumu: – Dzīvoju Kandavas pusē Cēres pagastā un vērojot apkārt notiekošo gribētu izteikt savu viedokli par naudas līdzekļu izlietojumu, manuprāt nepareizos virzienos. Par katra pagasta ģerboņu un pēc tam karogu izgatavošanu. Pirmām kārtām vēlētos uzzināt cik izmaksāja viena ģerboņa izgatavošana un tādi bija 12. Kas notiek ar tiem, kas vairs nav aktuāli – piemēram, Kandavas meža kuilis? Un vēl – kur to mēs izmantosim?  Manuprāt še naudas līdzekļi, šajos spiedīgajos apstākļos, kad visu laiku tiek domāts kā ietaupīt naudu, nebija nepieciešams. Meklē visādus ietaupīšanas veidus – slēdz un reformē mazās skolas, lai gan tas bieži vien nav labākais veids kā to izdarīt. Labi ja naudas ir vairāk – tas ir jādomā kā to tērēt… piemēram cilvēkiem invalīdiem, kuri nevar paši par sevi parūpēties – varēja tiem iepirkt higiēnas preces, jo tās tagad arī ir ļoti dārgas, un ir gadījumi, kad cilvēki tās nevar iegādāties. Kārtā ziņā, ir lietas kurām nauda būtu vairāk nepieciešama, nekā ģerboņu izgatavošana…

No 2025. gada 20. septembra līdz 22. novembrim Tukuma Audēju darbnīcā (Tidaholmas ielā 3, Tukumā) apskatāma audējas un rokdarbnieces Mudītes Rudaus–Rudovskas jubilejas personālizstāde “Manas dzīves stāsts”. Izstādē apkopoti darbi, kas tapuši daudzu gadu garumā – austi, šūti, adīti, tamborēti un citādi darināti, sākot no pašiem pirmajiem līdz pat jaunākajiem, īpaša vieta atvēlēta austiem karogiem. Katrs darbs atspoguļo autores meistarību, pacietību un mīlestību pret rokdarbu tradīcijām jau vairāk nekā 37 gadus.

Dižkoki Latvijā ir aizsargājami – to nociršanai nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes (pārvaldes) atļauja. Tomēr pēdējos gados pieredzēti vairāki gadījumi, kad zemes īpašnieki tos iznīcinājuši prettiesiski vai pašvaldības amatpersonas pārkāpušas savas pilnvaras, izsniedzot tiem nelikumīgas ciršanas atļaujas. Šāda nesaskaņota rīcība ir pretlikumīga, par ko iestājas kriminālatbildība. Par vienu dižkoku var piemērot zaudējumu atlīdzību no 23 000 līdz pat 81 000 eiro.

Saņēmām kāda lasītāja jautājumu, kurš satraucies par suni kaimiņos. “Mums Cēres pagastā pie mājas stāv piesiets suns. Nekad nav redzēts, ka kāds ar viņu būtu staigājis – ziemas vai vasaras, sniegs vai lietus, suns, nabadziņš, tur tā arī sēž pie ķēdes trīs metru garumā. Pat būda viņam nav kārtīga! Kaut kāda kartupeļu kaste. Ir runāts arī ar saimnieku, prasīts – kāpēc nelaiž suni vaļā? Saka, ka tad jau aizskriešot. Žogu arī neesot gatavi būvēt. Bet tad jājautā, kam tad vispār to suni tur?  Interesējos, ko un vai tādos gadījumos cilvēks no malas var darīt?”

Ja pirms pāris desmitgadēm viss bija tā kā pavisam skaidrs – piejūras ciemos galvenā rosīšanās bija ar un ap zveju, tad šobrīd tā aina kļuvusi daudzšķautnaināka. Un arī ciemnieki – dažādās jomās radošāki.   Viens no piemēriem, Piejūras dziedinošais dārzs Engurē (Jūras iela 67), kurā saimnieko Edīte Millere. Viņa ir pakalpojumu dizainere, kas sava maģistra darba ietvaros pētījusi terapeitisko dārzu ietekmi uz cilvēku labbūtību un šobrīd šādu dārzu cenšas iedzīvināt arī mūsu piejūras ciemā.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) sācis darbu, lai izveidotu desmit jaunas meteoroloģisko novērojumu stacijas un uzstādītu divus jaunus meteoroloģiskos radarus, vēstī «Latvijas sabiedriskais medijs».

Tukuma novada pašvaldība aicina Tukuma novada uzņēmējus līdz 29. septembrim pieteikties dalībai Uzņēmēju konsultatīvajā padomē – platformā, kurā uzņēmēji kopā ar pašvaldību meklēs risinājumus uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un dalīsies priekšlikumos par novada attīstību.

8. septembrī Tukuma novada pašvaldībā notika preses konference, kurā par aktualitātēm informēja un uz jautājumiem atbildēja pašvaldības vadītājs Gundars Važa un sabiedrisko attiecību speciāliste Aiga Priede.

Šoreiz ne pirmdienā, bet otrdienā, 2. septembrī, pašvaldībā notika preses konference, kurā uz jautājumiem atbildēja pašvaldības vadītājs Gundars Važa un izpilddirektora vietnieks Egils Dude, kā arī sabiedrisko attiecību speciāliste Sintija Zekunde.

Tukuma novada pašvaldība aicina ikvienu interesentu piedalīties bezmaksas nūjošanas nodarbībās, kas septembrī un oktobrī notiks Smārdes stadionā. Tuvākā nodarbība paredzēta 3. septembrī plkst. 18.00.

Valsts kontroles revīzijā secināts, ka pašvaldību piešķirtie atvieglojumi (piemēram, pabalsti, kompensācijas, atlaides, līdzfinansējums) ir ļoti dažādi un pašvaldībām izmaksā dārgi. Tie bieži nav pietiekami pamatoti, nesasniedz iecerētos mērķus vai nav samērīgi pret administrēšanas izmaksām, kā arī ne vienmēr ir skaidrs, vai konkrētais atvieglojums patiešām ir nepieciešams. Pašvaldībām obligātā Atvieglojumu vienotā informācijas sistēma (AVIS), ko Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) paredzēja kā risinājumu atvieglojumu administrēšanai un iedzīvotāju informētībai, šobrīd nav pilnvērtīgi izmantojama. Tās ieviešanai vajadzīgi tehniski risinājumi, kas pašvaldībām prasa finanšu ieguldījumus, kuru tām šobrīd nav. Turklāt sistēma nav pielāgota atvieglojumu daudzveidībai un atšķirīgajai administrēšanas praksei.

Jau 8. septembrī plkst. 21.45 TV3 skatītāji varēs sekot līdzi jaunajai šova “Saimnieks meklē sievu” sezonai. Beidzot tiks atklāti četri braši saimnieki un viena šarmanta saimniece, kuri līdz šim turēti noslēpumā. Skatītāji uzzinās, kādi viņi ir ikdienā un kā rit dzīve viņu saimniecībās, pirms sāksies aizraujošais ceļš mīlestības meklējumos. Baibai Sipeniecei-Gavarei priekšā ir atbildīgs uzdevums – doties pie saimniekiem un nogādāt viņiem mīlas pilnās pielūdzēju vēstules. Saimnieki izvēlēsies vairākas dāmas, ar kurām dosies uz zaļumballi, lai satiktos un noskaidrotu, vai starp viņiem uzšķilsies dzirkstele