Projekti

  Efektīva psoriāzes ārstēšana – no ziedēm līdz bioloģiskiem medikamentiem Autobusā blakus apsēžas cilvēks, kam

“Kādreiz bieži braukāju pa pasauli, lielākoties pie copes draugiem Skandināvijā, bet tagad pārsvarā dodos uz vietējām upēm un ezeriem priecāties par zivīm, jo mums to ir daudz,” teic pieredzējis makšķernieks Guntis Kārkliņš.

Kopš seniem laikiem Latvija varējusi lepoties ar zivju sugu daudzveidību. Laika gaitā klimata pārmaiņu ietekmē Baltijas jūras un iekšējo ūdeņu piesārņojuma, upju un ezeru eitrofikācijas, biotopu degradācijas, migrācijas šķēršļu, maluzvejniecības un vēl citu faktoru dēļ ihtiofauna ir mainījusies – dažu sugu stāvoklis pasliktinājies, citu uzlabojies, kā arī parādījušās populācijas, kādu agrāk pie mums nebija.

Latvijas dabā arvien vairāk izplatās svešzemju augi, kas apdraud vietējās ekosistēmas. Par Sosnovska latvāņa ļaunumu visiem sen zināms, cīņa ar šo augu izplatību jau gadiem notiek valstiskā līmenī. Bet ir daudz skaistu augu, par kuriem pat neaizdomājamies, ka varētu būt bīstami, jo ir svešinieki un strauji savairojas, nomācot tradicionālos biotopus un barības ķēdes. Tāda ir arī Kanādas zeltgalvīte jeb zeltslotiņa, ar kuru pērn cīņu uzsāka arī Kuldīgas pusē.

    Sākums 19. aprīļa laikrakstā. aprīlī Tukuma novada pašvaldība sadarbībā ar Latvijas investīciju un

5. aprīlī Tukuma novada pašvaldība sadarbībā ar Latvijas investīciju un attīstības aģentūru, arī citām valsts un pašvaldību institūcijām rīkoja tikšanos ar uzņēmējiem. Viņi tika informēti ne tikai par dažādām atbalsta iespējām, bet tīri praktiski varēja pārbaudīt savas spējas jaunu ideju radīšanā.

Ceturtdien, 11. aprīlī, uz kārtējo ikmēneša sēdi pulcējās Izglītības, kultūras un sporta komiteja tās priekšsēdētājas Daces Adiņas vadībā. Darba kārtībā bija jautājumi, kas saistīti ar pagastu ģerboņu izstrādi, nolikumu apstiprināšanu un pašvaldības uzņēmumu «Šlokenbekas pils», «Jaunpils pils» un «Tukuma ledus halle» 2023. gada finanšu pārskatu un 2024. gada darbības plānu.

8. aprīlī, lai noskaidrotu aktuālos jautājumus pašvaldībā, telefoniski sazinājāmies ar pašvaldības vadītāju Gundaru Važu un sabiedrisko attiecību speciālisti Sintiju Zekundi.

Klimatu mēs ietekmējam ar savām ikdienas darbībām, piemēram, to pašu pērno lapu dedzināšanu pavasaros. Tā ir ne tikai nevēlama, bet administratīvi sodāma rīcība. Sagrābtās lapas nedrīkst vest arī uz mežu, jo tās satur ekosistēmai neparedzētas vielas un šādi var nodarīt postu.

Madonietis Gatis Gailītis videi draudzīgi dzīvo gadiem ilgi. Viņš uzskata – sargāt un kopt dabu, kurā dzīvojam, ir pašsaprotami un rūpēties par to ir ikviena Latvijas iedzīvotāja primārais uzdevums. Kopā ar meitu un viņas draugiem Gatis vairākkārt ir iesaistījies vides sakopšanā, ar savu iniciatīvu padarot tīrāku apkārtni sev un citiem.

Valsts vides dienesta (VVD) Vidzemes reģionālās vides pārvaldes Piesārņojuma kontroles daļas vadītāja ILZE LUIKA darba gaitas VVD uzsāka pirms gandrīz 20 gadiem un karjeras laikā uzkrājusi gan zināšanas, gan pieredzi, kas ļauj viņai novērtēt pārmaiņas sabiedrības attieksmē, likumdošanā un arī vides aizsardzības jomā kopumā, tāpēc sarunā ar viņu apspriedām aktualitātes un analizējām problēmas.

Kā padarīt lietas ilgmūžīgas, ir viens no lielākajiem mūsdienu izaicinājumiem. Diemžēl pat tās preces, ko iegādājamies ar garantiju, vajadzības gadījumā tiek vienkārši nomainītas pret jaunām, tās labo reti. Lai milzīgo patēriņu mazinātu kaut uz pusi, ir pieejami dažādi maiņas punkti, kur lietām varam dot jaunu dzīvi. Tikai pašiem jāvēlas to darīt!