Pašvaldībai jāmazina birokrātija, jāstimulē profesionālisms
Kā uzrunā atzina pašvaldības izpilddirektors Ivars Liepiņš, tikšanās organizēta, lai sarunā noskaidrotu uzņēmēju vēlmes un vajadzības. Viņaprāt, uzņēmējdarbība līdz ar iedzīvotājiem ir viens no novada stūrakmeņiem, tāpēc pašvaldības profesionālisms un birokrātijas mazināšana ir tie uzdevumi, ar kuriem tiek strādāts. Runājot par aktuālajiem projektiem, I. Liepiņš minēja ceļus, ielas un infrastruktūru, kas ir ļoti svarīgi uzņēmumu attīstībai: “Divu trīs gadu laikā ceļu un ielu infrastruktūrā būsim investējuši 11 miljonus eiro – 6 miljoni eiro jau ceļos, tiltos un infrastruktūrā ir ieguldīti, vēl divi miljoni tiek ieguldīti objektos, kas ir būvniecības procesā, bet vēl trīs miljonus eiro plānots apgūt šogad un nākamajā gadā. Piemēram, Tukumā pērn noasfaltējām septiņas ielas, šogad iepirkumos novadā iekļautas 12 ielas; ir sakārtots gaisa tilts, stāvlaukums pie poliklīnikas utt. Vēl esam iesnieguši trīs uzņēmējdarbības atbalsta projektus Eiropas finansējuma saņemšanai par 5 miljoniem eiro.”
Otrs stūrakmens, kā atzina izpilddirektors, ir valsts ceļi, un pašvaldība aktīvi strādā, lai valsts ieguldītu savas investīcijas Tukuma novadā: “2023. un 2024. gadā no valsts ceļu investīciju fonda novadā ieguldīti vairāk nekā 10%, kas ir vairāk nekā 10 miljoni eiro. Ir uzsākta 11 kilometru ceļa rekonstrukcija uz Zanti un ceļa posms Zemītē; drīz sāksies ceļa sakārtošana uz Abavniekiem. Pēc apvienošanās esam viens no pirmajiem novadiem, kas atvēra teritorijas plānojumu, lai varētu pēc iespējas ātrāk to pabeigt un dotu iespējas pilsētai un pagastiem attīstīties. Piemēram, ir zināms, ka Tukuma pilsētas teritorija augs par 50%, jo jau tagad redzam, ka cilvēki ap pilsētu ir gatavi būvēt privātmājas – līdz šim nebija iespēju to plānošanas dokumentos iekļaut, bet ceram, ka šogad mums izdosies plānojumu pabeigt.
Turpinot par mājokļiem, – tikko būvvaldē iesniegti dokumenti par daudzdzīvokļu mājas pārbūvi par zemas īres maksas dzīvokļiem Sēmes pagastā. Šis projekts jau saņēmis Altum līdzfinansējumu, un tuvākajos mēnešos sāksies celtniecība. Arī citi uzņēmēji ir pauduši gatavību būvēt daudzdzīvokļu mājas, to vidū arī Smārdes pagastā.”
Runājot par ražošanas attīstību, I. Liepiņš minēja, ka ir izstrādāta stratēģija industriālajam parkam, kur jau ir uzņēmumi un kur šobrīd SIA «Stiga RM» būvē savu rūpnīcu, un ir vēl citi investīciju plāni, bet – lai šī joma attīstītos, jāveicina arī citas – izglītība, kultūra, sports, sociālā joma, medicīna utt.
”Par dzīvi Tukumā grēks sūdzēties!”
Šādu virsrakstu savam pētījumam par Tukuma novadu bija licis bankas «Luminor» eksperts Pēteris Strautiņš. Viņš atzina, ka pēta ne tikai makroekonomiku, bet ar lielu interesi – arī reģionu ekonomiku, kas viņu ļoti aizrauj. Turklāt tā kā viņa hobiji vienmēr bijuši saistīti ar pastaigām dabā, tad novados viņš meklē nevis vēsturiskos centrus, bet industriālo parku rajonus, kur saskarsme ar realitāti ir daudz tiešāka. Turklāt tie palīdz daudz labāk saprast to, ko nekad pilnībā nepasaka skaitļi.
Savas prezentācijas ievada attēliem viņš bija izvēlējies darba procesu uzņēmumā «Tukuma mēbeles» un Kandavas stacijā strādājošajā uzņēmumā «Latlaft» (tas izgatavo guļbaļķu mājas lielākoties Norvēģijas tirgum), jo tieši uzņēmējdarbība raksturo novada iespējas: “Skatoties ap 2300 uzņēmumu datus un netiešus rādītājus par lauksaimniecību, jāsecina, ka eksporta ienākumi [Tukuma novadā] ir 1860-2100 eiro uz iedzīvotāju, kas ir trešais līmenis no sešiem līmeņiem Latvijā. Savukārt, vērtējot eksportspējīgo uzņēmumu algu fondu, tas ir valstī vidējā līmenī – 1860 eiro uz iedzīvotāju. Visaugstākais tas ir Līvānu novadā – 3105 eiro, bet zemākais – Saulkrastu novadā – 493 eiro, vidēji Latvijā – 2241 eiro. Līvānu fenomens ir uzņēmums «Light Guide optics international», kas ražo optisko šķiedru specializētām, galvenokārt – medicīnas – iekārtām, un to dara daži simti labi atalgotu cilvēku. Uzņēmums radās, pateicoties tam, ka reiz puisis no Aizputes izglāba vienu mazu atzaru no padomju militāri rūpnieciskā kompleksa; tas izdzīvoja cauri pārmaiņu laikiem, un tagad ir labi pelnošs. Tabulā nav iekļauta Mārupe, jo tā būtiski apsteigtu visas pilsētas un novadus, jo ir vienīgā pašvaldība Latvijā, kurā ir vairāk darba vietu nekā iedzīvotāju. Algu ziņā, un Centrālā statistikas pārvalde ir vērtējusi sabiedriskajā sektorā strādājošo atalgojumu, Tukums ar aptuveni 1300 eiro ir zem vidējā rādītāja Latvijā, kas ir ap 1600 eiro. Pirmo vietu ieņem Mārupes novads, kur atalgojums pārsniedz 2000 eiro. Ja tiktu rēķināts kopējais atalgojums, domāju, ka Tukums ieņemtu augstāku vietu.”
Svarīgs politiskais godīgums un kaimiņi
- Strautiņš atzina, ka ir svarīgi vērtēt, kas notiek novadā, bet tikpat svarīgi – kas notiek kaimiņos, jo tas nozīmē iedzīvotājiem iespēju piepelnīties, un Tukuma novadam kaimiņos ir Pierīga un Rīga: “Lai arī 1/3 no Rīgas darba vietām aizpilda cilvēki no reģioniem, tomēr Tukums, tāpat kā Jelgava, ir neatkarīgs ražošanas centrs, jo te ir attīstīta ražošana. Runājot par iekšzemes kopprodukta datiem uz vienu iedzīvotāju, Tukums pēc administratīvās reformas ar 9500 līdz 10 999 eiro ieņem otro līmeni no četriem, savukārt, vērtējot ienākumu līmeņa gradācijas 2014. un 2022. gadā, Tukuma relatīvā labklājība nav daudz mainījusies, bet apkārtnē gan… Piemēram, Talsu novada tā ir mazinājusies, un es domāju, ka tas ir saistīts arī politisko situāciju šajā novadā. Līdz ar to varam teikt, ka vietējās politikas kvalitātei un godīguma pakāpei ir ļoti liela nozīme, jo ne nodokļu politika, ne elektrības cenas, ne Izglītības likums nenosaka atšķirības starp divām pilsētām vai novadiem.”
Vēl, kā atzina eksperts, liela nozīme ir spējai strādāt ar uzņēmējiem un piesaistīt investīcijas: “Kā zinām, rūpniecība attīstās tajos novados, kur ir spēcīga industriālā politika, vai arī līdz 60 km ap Rīgu, kur galvenais iemesls ir divu darba tirgu stratēģija – lielākā daļa darbinieku ir no galvaspilsētas apkārtnes, bet biroju darbinieki vai eksperti brauc no Rīgas. Tā ir iespēja arī Tukuma iedzīvotājiem, kas vēlas attīstīt savas prasmes – doties strādāt uzņēmumos, kas attālinās no lielajiem centriem. Tā varētu būt arī viena no novada attīstības stratēģijām, jo pārcelt tehniski komplicētu ražošanu nozīmē to pašu, ko pārvietot simfonisko orķestri – kamēr mūziķi pārvietojas, neviens nespēlē. Tam piemērs ir Itālija, kas, ieguldot triljoniem eiro, 150 gadu laikā tā arī nav spējusi ražošanu veikli pārvirzīt no ziemeļiem uz dienvidiem – tas pamazām ir noticis, bet, ja tā var teikt, tas ir tāds sēņu micēlija pārvietošanās cienīgs ātrums. Starp citu ekonomisko attīstību labi var redzēt pēc elektrības patēriņa apgaismojumam. Kad nopirku tālskati, lai bērni var skatīties zvaigznes, sāku meklēt internetā kartes par gaismas piesārņojumu, un šāda karte Latvijai un Rīgas reģionam ir – www.lightpollutionmap.info. Tā ļoti labi parāda jeb vismazāk melo par iedzīvotāju aktivitātēm. Tukums šajā kartē ir kā atsevišķs punktiņš aiz ilgstoši neskartā meža Ķemeru nacionālajā parkā.”
Jādomā par attīstību
Runājot par attīstības tempiem, P. Strautiņš minēja, ka Tukums tabulā atkal ir pa vidu, jo jau agrāk tā attīstība bijusi salīdzinoši augsta, un tas ir pieņemami. Taču ik pa laikam šajā vērtējumā ir izmaiņas, jo kādam izdodas šo attīstību strauji kāpināt: “Piemēram, Ādažu novads pirms kāda laika bija tikai dzīvesvieta, bet tagad ieņem tabulā pirmo vietu, jo attīstās kā pārtikas pārstrādes ražošanas centrs. Viens no veidiem, kā attīstīties, ir nodarboties ar pakalpojumu eksportu, piesaistot informāciju tehnoloģiju kompānijas un biznesa pakalpojumu uzņēmumus. Tas nav viegli, jo šiem uzņēmumiem patīk lielas pilsētas, bet Cēsis apliecina, ka tur kaut kas uz to pusi jau notiek. Runājot par aktuālajām nozarēm, kādreiz Tukuma novadā tā bija lauksaimniecība, bet tagad tā ir inženierija, nozares, kas saistītas ar metālapstrādi, kas ir galvenās eksporta ienākumu ģenerētājas. Protams, ir apkures katlu, logu, durvju, pārtikas ražošana, taču inženierijas nozaru dinamika ir daudz spēcīgāka pieaugušā pieprasījuma dēļ nekā, piemēram, pārtikas pārstrādei. Taču aktuāla ir arī mežsaimniecība un kokapstrāde. Tukuma novads ir interesants arī ar vieglo rūpniecību, kas citviet Latvijā nespēj konkurēt darba tirgū, bet Tukumā tā ir spēcīgi attīstīta, jo, iespējams, spēj noturēt atalgojuma līmeni.
Demogrāfijas problēmas var kļūt apokaliptiskas
– Jūs runājāt par cilvēkresursiem, kas ir katra uzņēmēja lielākā problēma, bet neredzu, kā valstiski to var risināt. Lasot plānošanas dokumentus, redzams, ka 2030. gadā Latvijā būs vairs ne 1,8 miljoni iedzīvotāju, bet tikai 1,6 miljoni.
– Eirostat dati ir esošo tendenču ekstrapolācija, nevis prognoze, un Latvijai šis Eiropas statistikas veidotājs turpina zīmēt negatavu migrācijas bilanci līdz gadsmita vidum. Varu teikt, ka demogrāfiskās problēmas ir visā Latvijā, un vienīgais reālais risinājums būs migrācija, ko mums ir tik grūti pieņemt, bet nav cita varianta. Zema dzimstība novedīs pie vēl zemākas dzimstības nākotnē, tāpēc ir jāpiesaista cilvēki no citām valstīm, jo mūsu ienākumu līmenis jau divas reizes pārsniedz pasaules vidējo līmeni. Pasaulē ir vietas ar daudz zemāku ienākumu līmeni, daudz lielāku saspiestību, neciešamu karstumu, baisu piesārņojumu, lielu noziedzību. Tām valstīm, no kurām piesaistām cilvēkus, ir jāatbilst trim kritērijiem: 1) vai to iedzīvotāji rada vai nerada terorisma risku, 2) vai tās nenes līdzi etnisko bandu risku un, treškārt, jāvērtē, kāda ir citu valstu pieredze ar šo cilvēku devumu ekonomikā. Indija, indieši perfekti atbilst šiem trīs kritērijiem, piemēram, indiešu vidējie ienākumi ASV ir augstāki nekā valstī vidējie. Nav, protams, tā ka Indijas iedzīvotājiem nav emocionālo traumu, bet tās ir citas – tās nav mūsējās. Protams, mums ir bažas par kultūras saglabāšanu un citiem jautājumiem, bet ir svarīgi, lai mums kā valstij būtu perspektīva. Citādi nākotnes scenāriji ir apokaliptiski. Varbūt ne ap Rīgu, jo tur strauji būvējas, un tas arvien virzās uz priekšu, pat līdz Ciemupei, bet tālāk gan. Kad gribu vērot putnus, braucu tur, kur apdzīvotības nav, – tur ir pavisam klusu, bet vienlaikus tas ir arī traki…
Nevis daudzdzīvokļu, bet privātmājas
– Un kā ir ar iedzīvotāju skaitu Tukumā?
– Tukumā ir nedaudz lēnāks iedzīvotāju skaita kritums, un cerīgi izskanēja risinājums paplašināt privātmāju rajonus ap Tukumu. Ko gan gribu piebilst – tagad daudz tiek runāts par īres namiem, kurus it kā ļoti vajag, tai pat laikā Latvija ir valsts ar lielu tādu iedzīvotāju īpatsvaru, kas dzīvo mājās ar vismaz desmit dzīvokļiem. Latvijā ar to izceļas Baltijā, bet Baltija kopumā – Eiropas savienībā. Mums mājokļu tirgū ir daudz šādu produktu, taču cilvēki agri vai vēlu vēlēsies dzīvot mazāka mēroga apbūvē jeb privātmājās, vai 2-3-stāvu dzīvokļu mājās skaistā apkārtnē. Tāpēc ir jādomā, vai, pārāk daudz ieguldot daudzdzīvokļu mājās, šī nauda netiks daļēji zaudēta, jo reālais pieprasījums ir pēc kā cita. Tāpēc labāks risinājums būtu šī mazāka mēroga apbūve, un tiem, kas to nevarēs atļauties, atbrīvosies dzīvokļi daudzdzīvokļu mājās.
– Jūs gribētu dzīvot Tukumā?
– Tas būtu variants. Kad izvēlējos vietu mājas būvei, man bija kritērijs, lai māja būtu tik tālu no darba vietas, lai, sabrūkot civilizācijai, es uz darbu varētu aizbraukt ar velosipēdu. Un mana māja ir Ķekavas novadā. Protams, rodas jautājums, kāpēc braukt uz darbu, ja civilizācija ir sabrukusi… Bet vēlāk, kad dzīve kļūs mierīgāka, attālāka pilsēta būtu pilnīgi pieņemama…
– Jūs rādījāt statistiku, bet ko nākotnē ar visu to darīt? It kā liekas, ka viss ir labi, bet mēs paši tā nejūtamies…
– Ir skaidrs, ka privātie uzņēmēji darīs to, ko prot vislabāk, – ātrāk, augstāk, tālāk, un tas ir pareizi. Kā to var veicināt? Tie ir industriālie parki un ražošanai piemērotas zonas, kas ir iespēja, kura Latvijā nav pilnībā tikusi izmantota. Dažviet nav bijis izpratnes par rūpniecības svarīgumu. Viena no toksiskākajām idejām, kas ir nodarījusi milzīgu kaitējumu mūsu valstij un, par laimi, jau ir pagaisusi, ir vēlme Latvijas attīstību balstīt uz tūrismu. Varbūt daļēji to var darīt Jūrmalā, bet arī ne. Tā var būt laba piedeva, bet ne galvenā nozare. Bet, atgriežoties pie industriālajiem parkiem, – intervijā ar Valmieras mēru Jāni Baiku izlasīju, ka vajadzēja desmit gadus, lai sāktu būvēt industriālo parku…
Te gribu teikt, ka latviešu aizraušanās ar procedūrām reizēm ir kaut kas baiss. Es reiz «Delfos» rakstīju par to, kāpēc klasiskās mūzikas izpildītāju mākslas jomā mums ir tik izcili panākumi, ka Latvija varētu būt pirmajā vietā pasaulē. Un viens no izskaidrojumiem ir, ka mūsos ir apvienojies labākais no vācu un krievu tradīcijām – prasmes un talants, taču tik labi mums neklājas likumu jomā. Latvijai ir no Krievijas aizgūta tradīcija rakstīt idiotiskus likumus, bet no vāciešiem paņemta dziļa pārliecība, ka likumi ir jāievēro. Tikmēr Krievijā likumu idiotismu atvieglo iespēja tos neievērot, bet Vācijā nav tradīcijas rakstīt idiotiskus likumus, vismaz tas nav tik izplatīti. Tāpēc mūsu politiskajai sistēmai ir jācenšas attīstīt veselā saprata instinktu. Rezumējot – ir jāattīsta ražošana visiem spēkiem. Tā stimulēs ekonomiku, radīs darba vietas, un tad visiem klāsies labāk. Lai gan – slikti jau nav arī tagad…
- Liepiņš:
– Mūsu padarītais pašvaldībā nav tas, kas mūs ir ierindojis valsts vidējos rādītājos, – to ir paveikusi lokācija, nevis pašu padarītie labie darbi. Šādu labo darbu ir padarījusi, teiksim, Valmiera, kas pirms desmit gadiem sāka domāt par industriālo parku un rūpniecību. Viņi ir 40 kilometrus tālāk no Rīgas nekā mēs, bet ieņēmumos gūst par 3-4 miljoni eiro vairāk nekā mēs, lai gan visi pārējie rādītāji ir mums līdzīgi…
Ja vajadzīga jauna ideja, jāaktivizē asociācijas
Tā, aicinot visus iesaistīties ideju ģenerēšanā, teica vadībzinātņu doktore, RTU Zinātnes un inovāciju centra Dizaina fabrikas vadītāja Elīna Miķelsone, piebilsto, ka viņas vadībā tiek un tiks aplūkotas trakas un mazāk trakas metodes, ko var izmantot jaunu ideju radīšanā: “Mani studenti eksperimentē ar visu ko – no kafijas biezumiem izgatavo tekstilu, no kartupeļiem mēģina izgatavot eļļu, ādu, bruģi vai pienu. Es ļauju viņiem visu darīt, jo tikai tā var nonākt līdz rezultātam. Ģenerējot idejas, ir vajadzīgs vadītājs, kas izveido komandu, supertrakie cilvēki, kas spēj ģenerēt idejas, un kāds, kas izvēlas pašu labāko ideju konkrētai situācijai un kas to īstenos, citādi no idejas nebūs nekāda labuma. Tālāk ir svarīgi saprast, kā mūsu prātos dzimst idejas. Un, izrādās, tas ir identiski visiem citiem jautājumiem, ko sev vai citiem uzdodam vai par ko domājam, piemēram, ko ēdīšu brokastīs vai kāds ir jauns vēža diagnostikas veids. Smadzenes to risina identiski. Mūsu galvās ir asociācijas un, atbildot uz kādu jautājumu, tās gluži kā no diviem lipeklīšiem, rada idejas. Ja ir vēlme pēc jaunām idejām, jārada vairāk asociāciju! Tāpēc aicinu: lasiet grāmatas, ejiet pastaigās, satieciet dažādus cilvēkus, aprunājieties, gūstiet jaunas emocijas. Pēc kā jauna nav jābrauc uz Taizemi – izejiet ārā no telpas gaitenī, jo jūsu darba telpas asociācijas jau ir izmantotas! Aizejiet uz tirgu, aprunājieties ar cilvēkiem – apkārtējā vide rada asociācijas, kas savukārt rada idejas. Vai arī – apsēdieties uz galda, palodzes vai uz grīdas.
Kā vēl dabūt vispiemērotākās idejas? Trenējieties, piemēram, mēģiniet darīt lietas citādāk nekā to darāt ikdienā. Viena mana studente izmēģināja 139 dažādus veidus izkāpšanai no gultas un pēc tam secināja, ka arī citām ikdienas aktivitātēm smadzenes sāk piedāvāt alternatīvas. Kad darba vietā bija jāpiedāvā idejas, parasti viņa spēja pateikt tikai ko vienu, bet pēc šī treniņa – vismaz 15 dažādus risinājumus, tikai bija arī citas blaknes – kolēģi prasīja, ko viņa lietojot…”
Nekāda nolieguma un kritikas!…
Kad Elīna Miķelsone aicināja tikšanās dalībniekus minēt, kas visātrāk nokauj idejas, no zāles izskanēja tik bieži dzirdētie apgalvojumi: “Tas jau ir bijis! Latvijā nevienam to nevajag! Kaimiņam nesanāca, tev arī nesanāks!” Šie parasti pieliek punktu jebkurai idejai, kas tiek apspriesta. Šo situāciju komentējot, eksperte atzina, ka ideju ģenerēšanas laikā ir pilnībā jāizslēdz šis iekšējais un ārējais kritiķis: “Tātad, kamēr radām idejas, sevi un citus nevērtējam! Ir jāpieraksta visas idejas, un, jo vairāk to būs, jo lielākas iespējas iegūt vairāk lietojami ideju, jo – vidēji no desmit priekšlikumiem viens varbūt būs vērtīgs.”
Iesaistot publiku, viņa aicināja izteikt asociācijas saldējumam, kas nečaukst, un zāles piedāvātie varianti bija – “saldējums ar ausu aizbāžņiem” vai “viena kumosa saldējums”…
Vajag provocēt
“Vēl viens veids, kā izvilināt idejas, ir provocēt. Piemēram, ja gribat iegūt vislabāko kūku, parādiet, kas notiek tekstilindustrijā vai mašīnbūvē, un būsiet pārsteigti, cik gan mūsu smadzenes ir gudras, jo tās spēj arī šajās tik atšķirīgajās jomās atrast to, kas mums ir nepieciešams.
Izmantojiet “nejaušā vārda metodi” – atšķiriet grāmatu un, aizverot acis, izvēlēties vārdu un apdomājiet asociācijas. Iesaku izvēlēties dzeju, jo tā rada ļoti spēcīgas asociācijas. Vai vispār – sev tuvāko objektu ar tekstu, kā reiz aicināju juristus. Tur bija gan bērnu, gan dzejas grāmatas, medikamentu receptes, dokumenti, kuros viņi meklēja vārdus asociācijām. Pamēģiniet, tas strādā! Varbūt kādam strādā vizuālās asociācijas – attēli, mūzika, kādam varbūt patīk aptaustīt lietas…”
Vaicāta, kā ar šīm metodēm risināt piemēram, dažādu procesu problēmas, Elīna skaidroja, ka tieši tāpat: ”Skaties uz bildi, definē problēmu un pieraksti idejas. Nejaušo stimulu metodēm nav ierobežojumu, tās darbojas universāli – procesu, organizacionālajām un mārketinga inovācijām. Piemēram, kā samazināt klikšķu skaitu mājas lapā, kā organizēt klientu plūsmu pie kases utt., un cilvēki min visdažādākās idejas, vajag tikai pašiem izvērtēt, kuras der vislabāk.”
Radi Tukuma novadam! Lielāks
Kā informēja pašvaldības speciāliste Monta Vavilova, pašvaldība aicina uzņēmējus gatavot idejas grantu konkursam «Radi Tukuma novadam«???, kur, iesniedzot projektu, var piesaistīt 3000 eiro lielu grantu, kas jāapgūst 12 mēnešu laikā. Pieteikšanās šogad būs no aprīļa beigām līdz maija beigām: “Prieks šajā zālē redzēt uzņēmējus, kas šo grantu ir izmantojuši, un vēl lielāks gandarījums, ka viņi vēl arvien strādā.” Savukārt Tūrisma un mantojuma nodaļas vadītāja Ingrīda Smuškova stāstīja: lai arī P. Strautiņa sniegtajā informācijā bija redzams, ka tūrisms novada ekonomikā rada tikai nelielu daļu, tas ir arī marketinga kanāls visiem citiem – ēdinātājiem, naktsmītņu saimniekiem, apskates objektu izveidotājiem: “Kad, sākoties tūrisma sezonai vasarā vai sagaidot Starptautisko Tūrisma dienu septembrī, «Neatkarīgās Tukuma Ziņas» uz ielas vaicā cilvēkiem, kur viņi ceļo un ko ieteiktu cilvēkiem no citām pilsētām skatīt Tukumā, šīs atbildes parasti lasu ar bailēm, jo gadus 20 aptaujātie ir teikuši, ka pie mums nekā, ko redzēt, nav, bet visur citur – ir. Taču pēdējos gados lasu, ka mums ir Durbes pils, Jaunmoku pils un citi objekti, kas liecina, ka informācijas kļūst arvien vairāk. Mūsu mājas lapā «Visit Tukums» atrodama informācija – ko skatīt, kur nakšņot un kur paēst, ir aktualitātes, pasākumi, izstādes, top vietas, maršruti. Jebkurā šajā sadaļā var atrast zemnieku saimniecības, amatniekus, ražošanas un ēdināšanas uzņēmumus, vīndarus un citu jomu pārstāvjus, kas vēlas par sevi stāstīt un savu darbību paplašināt. Piemēram, ir kāda zemnieku saimniecība, kas tūrismā ienāca pirms gadiem 15 un kuras galvenais mērķis bija uzņemt viesus. Kad prasījām, cik gadā ir viesu, atbilde bija – trīs autobusi atbrauca, bet no tiem radās 20 jauni klienti, kas katru otro nedēļu brauc pēc burkāniem, kartupeļiem, marinējumiem – visu pieprasījumu pat grūti nodrošināt… Tūrisms ir radoša nozare, kur var visu laiku izdomāt kaut ko jaunu.”
- Smuškova arī informēja, ka Tūrisma informācijas centrs divreiz gadā aicina doties pieredzes apmaiņas braucienos – gūt jaunas idejas, asociācijas, pieredzi, kā arī plānojam atjaunot apmācības tūrisma uzņēmējiem: “Jau ceturto gadu 14. un 15. septembri turpināsies Mājas kafejnīcu dienas. Tukumā novadā tās notiek rudenī, jo vasarā tās organizē visi, bet, tās rudenī rīkojot, mēs palielinām cilvēku plūsmu uz Tukumu šajā laikā. Vēl mēs rīkojam mazo ražotāju un amatnieku tirdziņus – gan paši, gan kopā ar Lauku konsultāciju centru un «Neatkarīgajam Tukuma Ziņām». Ja būs iespējams, uztaisīsim tirdziņu maijā????, pēc tam rudenī un atkal ziemā. Viens ir skaidrs – ja mēs paši neko nedarīsim, nekas nebūs.”
Vēl I. Smuškova skaidroja, ka domes Tūrisma un mantojuma nodaļas pārziņā ir atbalsts vēsturiskajiem namiem: “Aicinām sakārtot kultūras pieminekļus un namus Tukuma un Kandavas vēsturisko centru zonās. Vēsturisko ēku fasāžu atjaunošanai var saņemt līdz 30 000 eiro pašvaldības līdzfinansējumu, bet vēsturisko būvgaldniecības un metāla izstrādājumu restaurācijai – vēl līdz 10 000 eiro uz ēku. Šogad kopējais budžets šīm aktivitātēm ir 114 000 eiro. Programma ir atvērta, un tai nav termiņa.”
Par atbalstu uzņēmējiem
Latvijas Investīciju attīstības aģentūra (LIAA), kā skaidroja Jūrmalas pārstāvniecības vadītājs Rihards Zariņš, jau 30 gadus sniedz atbalstu
gan mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, gan eksportējošiem uzņēmumiem. Šobrīd LIAA ir atbildība par valsts tēlu, un kopš 2024. gada janvāra tā ir atvērusi 20 pārstāvniecības visā Latvijā. To tīkls ir izveidots uz bijušo biznesa inkubatoru bāzes, kas savukārt izveidojās iepriekšējās programmas laikā: ”Doma ir caur šīm pārstāvniecībām aiznest šos pakalpojumus tuvāk gala lietotājiem – uzņēmējiem. Pārstāvniecībās mēs konsultējam par dažādām atbalsta programmām, veidojam uzņēmēju kopienu, nodrošinām koprades telpas. Biznesa inkubācijas programma piedāvā trīs apakšprogrammas. Inovāciju un motivācijas programma (uzņemšana šī gada augustā) paredzēta biznesa ideju autoriem bez iepriekšējas pieredzes ar domu viņus iedrošināt, apmācīt un palīdzēt pieteikties «Ideju kausam». Tātad ja esat fiziska persona ar biznesa ideju, aicinu izmantot idejošanas pakalpojumu. Pirmsinkubācijas programma (uzņemšana maijā) ir domāta juridiskām personām, nodibinātajiem uzņēmumiem, bet tādā pavisam sākuma attīstības stadijā. Tas ir nefinansiāls atbalsts caur apmācībām, mentoringu un konsultācijām biznesa modeļa izveidošanā, produktu vai pakalpojumu prototipēšanā. Un interesantākā programma, kas iekļauj arī reālu finansiālu atbalstu granta veidā, ir Inkubācijas programma (uzņemšana septembrī), kura domāta jaunajiem komersantiem, uzņēmumiem ne vecākiem par pieciem gadiem, kam jau ir gatavs produkts vai pakalpojums un kuriem ir nodefinētas vajadzības tālākajai attīstībai. Šī programma ir orientēta uz divām lielām uzņēmēju grupām – vieni ir tā saucamie inovatīvie komersanti, kuru produkts vai pakalpojums ir ar zinātniski inovatīvu tehnoloģisko komponenti un kam šis piedāvājums ir izstrādāts testa līmenī un pārbaudīta funkcionalitāte. Otra mērķauditorija ir eksportspējīgāks komersants, tātad tādu uzņēmumi, kas jau ražo eksportspējīgus produktus vai pakalpojumus. Ja jūs darbojaties Tukuma novadā, varat vērsties Tukuma pārstāvniecībā Kurzemes iela 9, Tukums, tukums@liaa.gov.lv, 26169029 Piestātnes iela 11A, Jūrmala, jurmala@liaa.gov.lv, 28341509. Vairāk informācijas www.liaa.gov.lv.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Laiks uzņēmējiem” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2023
