ntz.lv

Portālā «Mana balss» aicina parakstīties par medību ierobežošanu nacionālajos parkos

Jau vēstīts, ka noslēdzošajās posmā ir Ķemeru nacionālā parka dabas aizsardzības plāna izstrāde (noris saskaņošana pašvaldībās, tostarp Tukuma novadā). Publiskās apspriešanas ietvaros visplašākās diskusijas raisīja daži aizsardzības plāna rosinājumi, jo īpaši tie, kas saistīti ar medību organizēšanas kārtību Nacionālā parka teritorijā. Medību biedrības – tās, kurām vēsturiski ir bijušas tiesības medīt parkā, aktīvi iebilda. Savukārt «Ķemeru nacionālais fonds», kas aicina līdzšinējo kārtību tomēr mainīt, platformā «Mana balss» uzsācis parakstu vākšanu, lai, pirmkārt, apzinātu, ko par šo jautājumu domā plašāka sabiedrība, ne tikai mednieki, otrkārt, lai rosinātu pārmaiņas valstiskā līmenī.

Apgrūtināta braukšana visā Latvijā/informācija atjaunota 12.15/

Šodien uz 12.00 stiprās snigšanas dēļ īpaši apgrūtināti braukšanas apstākļi ir Vidzemes šosejas (A2) posmā no Vangažiem līdz Augšlīgatnei, Valmieras šosejas (A3) posmā no Vangažiem līdz Braslai, Ventspils šosejas (A10) posmā no Ķemeriem līdz Strazdei, reģionālā autoceļa Ventspils–Kuldīga–Saldus (P98) posmā no Liepājas šosejas (A9) līdz Tukumam, kā arī Liepājas šosejas (A9) posmā no pagrieziena uz Tukumu līdz Bikstiem.

Dabas bērnu zaļā valoda

Gandrīz visiem patīk runāt par laikapstākļiem, gan komentējot meteorologa Toma Briča prognozes Latvijas Televīzijā, gan piesaucot kāda cita laika zīmju vērotāja paredzējumu. Tomēr klimata pārmaiņas nereti arī Latvijā liek saskarties ar parādībām, kas iepriekš maz piedzīvotas. Vai maz ir senču ticējumi, kas vēl šodien dabā piepildās? To centāmies noskaidrot, uzrunājot vairākus dabas bērnus – cilvēkus, kas dzīvo laukos, ir darbīgi, vērīgi un dalās savos novērojumos par dabas norisēm.

Vai cīņā par dabu der visi līdzekļi?

Šogad vides aktīvisti “uzbrukuši” vairākiem pasaulslaveniem mākslas darbiem – ar zupu vai putru apšļāktas Vinsenta van Goga, Kloda Monē gleznas Londonā, Vācijā, Romā u.c., aktīvistiem pēc tam pielīmējoties pie sienas vai, par laimi, iestikloto mākslas darbu rāmja ietvariem. Šāda rīcība ir kā skaļš kliedziens – planēta ir jāglābj tagad vai nekad! Tomēr radikāls protesta formāts var atgrūst daļu sabiedrības – pat to daļu, kas vides aktīvistu paustajai domai kopumā piekrīt. Iespējams, tādēļ Latvijas vides aktīvisti iedzīvotāju un lēmēju informēšanā par klimata krīzes problēmām pagaidām vēl izvēlas lēnprātīgākas metodes.

Dzērveņu purvi ne tikai ogām

Pēdējais gadsimts visā pasaulē skaidri apliecina, ka klimata pārmaiņas nav tikai teorētisks jēdziens, kam ir maz sakara ar realitāti. Viena no rekomendācijām – ievērojami samazināt siltumnīcefekta gāzu, tostarp oglekļa dioksīda jeb CO2, izmešus. Bet viens no veidiem, kā Latvijas purvos iekonservēt tik nevēlamo CO2 un nepieļaut tā nonākšanu atmosfērā, ir izstrādātus kūdras purvus rekultivēt, proti, izveidot ūdenstilpes, apmežot, apstādīt ar dzērvenēm un citām lauksaimniecības kultūrām. Var arī veidot purvu no jauna jeb renaturalizēt. Par šo procesu runājāmies arī ar nozares pārstāvjiem.

 

Redzēt, analizēt un prognozēt procesus dabā

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) mājaslapā ierakstīti zīmīgi vārdi: “Mēs esam tie, kam vislabāk zināms par procesiem uz zemes, zem zemes, ūdenī un debesīs”. Daudzās jomās tiešām no precīzām prognozēm ļoti atkarīgs viss nozares darbs, arī cilvēku drošība. Turklāt tā vien liekas, ka globālo klimata pārmaiņu dēļ Latvijā arvien biežāk piedzīvojam dabas parādības, kas agrāk šeit nebija tipiskas un iedzīvotājus pārsteidz nesagatavotus. Par to, kā šajos apstākļos tiek modernizēta novērojumu veikšana un laikapstākļu prognozēšana, arī pilnveidota iedzīvotāju brīdināšanas sistēma, runājāmies ar LVĢMC Prognožu nodaļas vadītāju Lauru KRŪMIŅU.

Cipuļa četriniekam un arī Dāvim Spriņģim – medaļas

2. decembrī sarežģītajā un reizēm bīstamajā Altenbergas trasē, Vācijā, aizvadīts sezonas trešais posms Eiropas kausa izcīņā bobslejā četriniekiem, kurā Emīls Cipulis, Dāvis Spriņģis, Matīss Miknis un Krists Lindenblats izcīnīja godalgoto trešo vietu.

VID veicis kratīšanas, arī Talsos un Tukumā

Kā vēstī Valsts ieņēmumu dienesta publiskotā informācija, 2022. gada augustā uzsāktajā kriminālprocesā par “aplokšņu” algu izmaksu uzņēmumā, kurš nodarbojās ar gaļas un citu pārtikas produktu ražošana un tirdzniecību, VID veicis deviņas kratīšanas vairākās Latvijas pilsētās kriminālprocesā iesaistītā uzņēmuma telpās un noliktavās.

Tukumnieks Emīls Vasermanis izcīnījis medaļu Pasaules kausa finālā

Vēsturisks notikums Latvijas šaušanas sportā. Emīls Vasermanis izcīnīja 3.vietu Pasaules kausa finālā, jeb Prezidenta kausa izcīņā, kas no 28.novembra līdz 4.decembrim norisinās Ēģiptē, Kairā. Uz sacensībām tika uzaicināti un tajās piedalās pēc Starptautiskās Šaušanas sporta federācijas sportistu reitinga labākie 13 līdz 15 sportisti (atkarībā no disciplīnas) katrā šaušanas vingrinājumā, informē Latvijas Šaušanas federācija.