Laiks uzņēmējiem

Aizvadītā atkušņainā ziema, aukstuma vilnis pavasarī nodarījis lielu postu galvenokārt augļu dārziem. Nedaudz tiek runāts par to, ka cietis arī ziemas rapsis, tomēr dzeltenie lauki priecē šīs kultūras audzētājus. Savukārt augļu un ogu audzētāji ir samulsuši un bažīgi, jo ražas šogad, iespējams, būs niecīgas. Lai pārliecinātos, kā klājas augļkopjiem, veicām nelielu aptauju. To sākām ar pētniekiem, kas parasti zina vairāk nekā tikai to,  kas noticis pašu dārzos.

Pašiem ceļotājiem lielākoties tas ir diezgan nebūtiski, kur sākas vai beidzas novadi, vēl mazāk – kur novilktas pagastu robežas. Svarīgāk – kur pabūt, ko piedzīvot, nobaudīt un izbaudīt. Tomēr tūrisma uzņēmējiem bieži vien der zināt, ar ko tad tuvējie kaimiņi īsti nodarbojas, ko piedāvā. Iespējams, – un nereti tā tiešām arī gadās – savstarpēji iepazīstoties, tiek uzsākts ceļš ilgstošas un produktīvas sadarbības virzienā. Tādēļ ik pa brīdim un dažādās formās tiek rīkotas īpašas tikšanās tūrismā strādājošiem, kas šo iepazīšanās procesu ievērojami atvieglo. Jau vēstījām, ka pēc ilgāka pārtraukuma Jaunpils Amatu mājā tikās Jaunpils, Viesatu un kaimiņu pagasta uzņēmēji. Pastāstīja, kā pandēmijas laiks pārdzīvots, kas jauns vai tieši pretēji – arvien pa vecam, un dalījās ar nākotnes plāniem.

Pašiem ceļotājiem lielākoties tas ir diezgan nebūtiski, kur sākas vai beidzas novadi, vēl mazāk – kur pagastu robežas novilktas. Svarīgāk – kur pabūt, ko piedzīvot, nobaudīt un izbaudīt. Tomēr tūrisma uzņēmējiem bieži vien der zināt, ar ko tad tuvējie kaimiņi īsti nodarbojas, ko piedāvā. Iespējams, – un nereti tā tiešām arī gadās – savstarpēji iepazīstoties, tiek uzsākts ceļš ilgstošas un produktīvas sadarbības virzienā. Tādēļ ik pa brīdim un dažādās formās tiek rīkotas īpašas tikšanās tūrismā strādājošiem, kas šo iepazīšanās procesu ievērojami atvieglo.

Biškopju vidū sadzirdama neapmierinātība ar to, ka jaunais Eiropas Savienības (ES) atbalsta veids ir pārāk sarežģīts, tāpēc arī nereti nepieejams. Arī medus tirgū, tāpat kā piena tirgū, jūtama stagnācija. Par šiem un arī citiem ar biškopību saistītiem jautājumiem uz sarunu lūdzām politiķi un Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētāju Armandu Krauzi.

Ir patīkami sastapt puķu kolekcionārus. Mums labi zināmi ir arī tomātu šķirņu kolekcionāri, retu augu kolekcionāri. Taču kartupeļu šķirņu kolekcionāru Latvijā nudien nav daudz, ja, protams, neskaita zinātniski pētnieciskās iestādes, kas dažādiem mērķiem uztur dārzeņu un arī kartupeļu kolekcijas. Tomēr Talsu pusē dzīvo un strādā kāds gados jauns agronoms, kas vāc, uztur un attīsta kartupeļu kolekciju. Jāatzīst, ka tas ir gana sarežģīts un specifisks pasākums.