No politikas līdz naudai un atpakaļ
Jāpiebilst, ka līdzīgus protestus šobrīd piedzīvo arī citviet Eiropā – Grieķijā, Francijā, Polijā, janvāra sākumā – Vācijā. Protestējošo lauksaimnieku prasības daudz kur pārklājas, piemēram, iebildumos pret tā dēvēto Eiropas “zaļo kursu”, vismaz tiktāl, cik tas skar tieši šo tautsaimniecības jomu. Zemnieki it visur protestē arī par finansējumu, kas, viņuprāt, nepietiekams. Taču ir arī nianses. Proti, viena no piecām lielajām Latvijas lauksaimnieku prasībām ir tūlītējs pārtikas produktu importa aizliegums no Krievijas un Baltkrievijas. Tas nepieciešams gan vietējā tirgus aizsardzības dēļ, uzsver uzrunātie lauksaimnieki, gan arī, lai neļautu agresorvalstij Krievijai pelnīt “asins naudu“, kas pēc tam tiek tērēta karam Ukrainā. Vēl prasība, no kuras lauksaimnieki arvien nav atkāpušies, viņi pieprasa atdot 5% pievienotās vērtības nodokļa likmi, ko iepriekš piemēroja Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem (no 1. janvāra tā ir 12%). Plaši un ietilpīgi iebildumi tiek raidīta arī tieši ierēdniecības virzienā, proti, lauksaimnieki uzstāj, lai tiktu samazināta birokrātija, kas cita starpā paredz arī atteikšanos no jaunieviestajām uzskaites sistēmām, kas, kā atkal uzsver to lietotāji, – patiesībā īsti nemaz nedarbojas. Divas atlikušās prasības, neskaitot vairākus apakšpunktus, paredz, lai lauksaimniekiem būtu plašāka pieeja apdrošināšanas un apgrozāmo līdzekļu programmās, kā arī, lai nacionālajā līmenī notiktu atteikšanās no zemes apgrūtinājumiem un dažādiem lietošanas ierobežojumiem, vismaz tik ilgi, kamēr Eiropas Savienības neparedz līdzekļus pieņemamām kompensācijām.
Jau ielaistas problēmas
Tas, ko atzina vairāki uzrunātie protesta dalībnieki, viņu izvirzītās prasības lielā mērā nav nekas jauns, īpaši jau tās, kas vērstas pret arvien pieaugošo birokrātiju. Dažādus solījumus lauksaimnieki saņēmuši no dažādiem nozares ministriem, tomēr izpildījums – arvien pieklibo. Precīzāk, arī šobrīd neesot nekādu garantiju, ka protestam sekos arī politiski lēmumi. Lauksaimnieki nu politiķiem devuši nedēļu – nedēļu, lai turpinātos sarunas, tostarp ar valdības vadību, un, ja garantiju nebūs, 12. februārī protesta akcija piedzīvos savu otro posmu, bet šoreiz jau – Rīgas ielās.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Laiks uzņēmējiem” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2023
