Pēta un apgūst vidi saudzējošās tehnoloģijas dārzkopībā

Latvijas Dārzkopības institūts kopumā šajā gada realizē teju 30 zinātniskos projektus, kurus apmaksā gan Eiropas Savienība, gan arī vietējais finansējums. ”Novērojams, ka projektos palielinās viedo tehnoloģiju risinājumi. Tāpēc jo sevišķi svarīgi ir sekot jaunumiem līdz, jo, kas pirmie šīs tehnoloģijas apgūs, tie arī ātrāk spēs gūt nepieciešamos rezultātus,” tā pagājušās nedēļas Lauku dienās Dārzkopības institūta Pūres Pētījumu centrā «Tauriņos» sabraukušajiem dārzkopjiem teica pētniece Līga Lepse. Viņa uzsvēra, ka liela nozīme tiek piešķita arī vidi saudzējošām tehnoloģijām. Jau pirms zaļās politikas izziņošanas visi pētījumi gan augļkopībā, gan dārzeņkopībā bija virzīti uz vidi saudzējošām tehnoloģijām. Šobrīd tas ir saslēdzies kopā ar Eiropas Savienības politiku.

 Ielabo augsni, apmuļķo un apkaro kaitēkļus

Šādus un vēl vairākus citus labumus varam gūt, ja līdztekus izvēlētajām komerckultūrām audzējam arī tā sauktos pakalpojumaugus, piemēram, āboliņu, kliņģerītes, salviju, samtenes un citus.

Lauku dienu programmā bija noorganizēta iepazīšanas ar projekta «Eiropas Zaļā kursa noteikto vidi saudzējošo tehnoloģisko risinājumu izstrāde un ieviešana dārzkopībā Latvijā» (Greenhort) rezultātiem un atziņām. Šī projekta mērķis bija  saprast, kā jauktie stādījumi darbojas gan, piesaistot augsnei slāpekli, gan, palielinot tajā organisko vielu daudzumu un ierobežojot kaitēkļus un slimības. Tātad projekta uzdevums bija noskaidrot, kādā veidā šiem nolūkiem  varam izmantot pakalpojuma augus.  Projekta dalībnieki bijuši gan zinātnieki, gan arī lauksaimnieki: Andra Manguļa zemnieku saimniecība «Atvases» Daugmalē un Lienas Mucenieces saimniecība «LM Product» no Lielvārdes. Kā, sarunu aizsākot, pastāstīja L. Lepse, tad zinātnisko publikāciju par jauktiem stādījumiem mūsu klimatiskajā zonā ir ļoti maz. Tāpēc nereti, veicot pētījumus, gadās tā, ka jautājumu rodas daudz vairāk nekā atbilžu un tātad izmēģinājumus vajadzētu vēl turpināt, tomēr finansējums paredzēts tikai trim gadiem. Izmēģinājumu rezultātus ietekmē arī ik gadus mainīgie klimatiskie apstākļi.

Šajā pētījumā kā pakalpojuma augu dārzeņu audzēšanā izmantoja balto āboliņu, kas piesaista slāpekli un nosedz augsni. Tomēr jārēķinās, ka āboliņš aug intensīvi un arī pats patērē gana daudz barības vielu, tāpēc ne vienmēr būs īsti piemērots. Savukārt A. Mangulis bilst, ka efekts, piemēram, burkānu ražai varētu būt sagaidāms nākamajā gadā pēc āboliņa iestrādāšanas augsnē. Savukārt aromātaugi lavanda, salvija  un koriandrs dezorientē kaitēkļus. Kā stāstīja L. Lepse, tad stādījumā, kur līdzās lavandām bijuši kāposti, bijuši redzami arī daudzi tauriņi. Tāpēc sākotnēji bijušas bažas, ka tiks apdraudēti kāposti, tomēr tauriņi priekšroku devuši lavandām. Viens gan: tā kā salvijas un lavandas ir daudzgadīgi augi, tad rūpīgi pārdomājama audzējamo dārzeņu rotācija.

Kā pakalpojumaugu izmanto arī klinģerītes un samtenes. Klinģerītes patīk augsnes mikroorganismiem, savukārt samtenes ierobežo nematodes. Tā kā Pūres pētījumu centra laukos nematožu neesot, tad vajadzētu ierīkot tādu saimniecību laukos, kur šis kaitēklis mīt, un tad veikt novērojumus, secina pētniece. Vēl pētījumos gūta pieredze, ka arī ar kliņģerītēm kāposti labi sadzīvo, bet samtenes vajadzētu izvēlēties tādas šķirnes, kuru augums ir zems, lai kāposti garo šķirņu samtenēs nepazustu, lai tie varētu vēdināties un nebojāties. Savukārt burkāni, sīpoli, ķirbji ar pakalpojumaugiem sadzīvoja labi. Secinājums? Lai šādu pakalpojumaugu praksi ieviestu, nepieciešama rūpīga stādījumu plānošana, sleju platumu piemērošana, lai varētu strādāt ar tehniku. Un jādomā arī par iespējām realizēt pakalpojumaugu ražu. Jārēķinās, ka šādā stādījumā, lai novāktu izaugušo, būs nepieciešams arī papildus darba rokas. Pakalpojumaugi arī zemenēs

Līdzīgi, kā dārzeņiem, izmantojot pakalpojumu augus, tika veikts arī projekts ar zemenēm. Tika pētīts, kā jauktie stādījumi ietekme zemenes, to ražību, vai tādējādi iespējams samazināt slimību un kaitēkļu bojājumus un arī veicināt augsnes auglību.

Par šo pētījumu stāstīja Latvijas Dārzkopības institūta pētniece Valda Laugale. Pētījumi tika veikti divās jau iepriekšminētajās saimniecībās, gan arī Pūres dārzkopības izmēģinājumu centrā. Rindstarpas mulčēja ar salmiem. Zemenes stādīja slejas: zemeņu rinda, pakalpojumauga rinda un salmu mulča utt. Stādīja šķirnes `Malvīna` frigo stadus. Pirmajā gadā kā pakalpojumaugs tika sēts viengadīgais āboliņš, otrajā gadā – kliņģerītes, kas vēlāk iestrādātas augsnē, vēlāk – rudzi ar vīķiem, kas arī iestrādāti augsnē. Klimata ziņā gadi bijuši atšķirīgi, tāpēc var izdarīt tikai vispārīgus secinājumus, atzina zinātniece.

Saimniecībā «Atvases» tika konstatēts, ka jo tuvāk stādījumam mežs, jo vairāk aveņu ziedu smecernieku un tripšu bojājumu. Bet, kas attiecas uz pakalpojumaugiem, tad ražas kvalitātei būtiskas atšķirības neparādījās.  Nestandarta ogu bija salīdzinoši daudz. Izplatītais viedoklis, ka ķiploki pasargā zemenes no pelēkas puves, izmēģinājumos neapstiprinājās. Arī tas, ka ķiploki līdzās zemenēm mazina aveņu ziedu smecernieku darbību, izmēģinājumā nepierādījās. Nestandarta ogas šķiroja, pētīja vēl sīkāk arī broznēto ogu daudzumu. Un secinājums: kopumā zemenes neviens no audzēšanas variantiem neietekmēja. Tika secināts, ka izmantot jauktos stādījumus var, bet būtisks labums ražības un kvalitātes ziņā neparādījās. Vēl tika piebilsts, ka kāposti starpstādījumos ar zemenēm īpaši labi negrib augt. Strapstādījumos audzēja kāpostus, koriandru, samtenes, kliņģerītes un viengadīgo āboliņu.

 Kuras zemeņu šķirnes piemērotākās?

  1. Laugale pētījumu centra izmēģinājumos arī pārbaudīja, kuras zemeņu šķirnes no milzīgi lielā piedāvājuma būtu audzējamas tieši Latvijas dārzos.

Zemenes stādīja 30X30cm attālumā slejās. Apūdeņošana netika ierīkota, tāpēc laistīts tika nedaudz, kad tas bija ļoti nepieciešams. Un par piecām vislabākajām šķirnēm tika atzītas:

  1. `Malling Centenary` – ar agru ziedēšanas un ražošanas laiku, vidēju ziemcietību, vidēju ražību. Ogas lielas, spīdīgas, stingras, ar labu garšu. Laba izturība pret puvi un aveņu ziedu smecernieku.
  2. `Aprica` – agri zied, ogu ienākšanās laiks vidējs, ziemcietīga, ražīga, lielas, stingras ogas, ar labu garšu, veido daudz lielo ogu un ir maz nestandarta ogu, laba izturība pret slimībām un kaitēkļiem.
  3. `Sibilla` – vidējs ziedēšanas un ogu ienākšanas laiks. Laba ražība, ogas lielas, stingras, laba izturība pret puvi, baltplankumainību un aveņu ziedu smecernieku, vidēja ziemcietība.
  4. `Sonsation` – vēls ziedēšanas laiks. Vidēji vēls ogu ienākšanās laiks, laba ražība, lielas, skaistas ogas ar ļoti labu garšu. Vidēja izturība pret lapu plankumainībām un smecernieku. Samērā laba izturība pret sakņu un vadaudu slimībām.
  5. `Laetetia`– vēls ziedēšanas un ogu ienākšanās laiks, vidēji ražīga, veido ļoti lielas, pievilcīgas ogas ar labu garšu, uzrādīja labu ziemcietību, samērā labu izturību pret plankumainībām, vidēju izturību pret pelēko puvi un aveņu ziedu smecernieku.

Salīdzinot ražu, ar Latvijā audzēto `Suiteni`, tad ražība `Suitenei` bija visaugstākā, tomēr ogu kvalitāte ir augstāka iepriekšminētajām jaunajām šķirnēm. A. Mangulis vēl novērojis, ka jaunās šķirnes sāk ražot un noražo 10 dienu laikā, bet `Malvinai` ražas periods ir salīdzinoši garāks.

Minerālmēslu lietošanu iespējams optimizēt

Savukārt pētniece Marija Gailīte stāstīja par dārzeņu mēslošanas izaicinājumiem un iespējamiem risinājumiem, cenšoties noskaidrot, vai var salāgot mēslojuma devu ar labu, kvalitatīvu ražu. Viņa uzsvēra, ka ļoti liela ietekme mēslošanas lietderīgumā ir tam, kādi ir laika apstākļi attiecīgajā gadā.

Šajā pētījumā tika apsekotas 10 saimniecības dažādās Latvijas vietās. Tika ievākti un analizēti augsnes paraugi pavasari, vasarā un rudenī un ievāktas ziņas, kādi mēslojumi saimniecībās lietoti. 2022. gadā ražas saimniecībās bijušas ļoti atšķirīgas. 2023. gadā aprēķini vēl top, bet M. Gailītei ir jau daži secinājumi. Piemēram, ir iespējams optimizēt minerālmēslu lietošanu, ja neuzstādām mērķi samazināt kilogramos uz hektāru, bet samazināt kilogramos uz tonnu dārzeņu. Tas noteikti ir iespējams, un ir redzams, kā mainās ražības pa gadiem. Lielu lomu mēslojuma lietojumā spēlē laika apstākļi, plašākā nozīmē – klimats. Tādējādi vēl ir, kur tiekties, un, kā uzskata zinātniece, projekta beigās varēs iedod zemniekiem konkrētus ieteikumus. M. Gailīte minēja arī to, ka konstatējusi: vienai no pētījumos iekļautajām bioloģiskajām saimniecībām rodoties problēmas – notiekot augsnes noplicināšanās. Arī te meklējami risinājumi.

 Ir vai nav iespējama videi draudzīga lauksaimniecība?

Uz šo jautājumu, pētot un apkopojot dažādu saimniecību pieredzi, atbildi meklējusi Anda Ādamsone-Fiskoviča no Baltijas Studiju centra.

Pētījumā gūtas atziņas, ka visi zemnieki atzīst zaļmēslojuma izmantošanu un top kultūras šajā ziņā esot rudzi un baltās sinepes. Noskaidrots arī, ka zaļmēslojumu lieto dažādas saimniecības. Savukārt informāciju par tehnoloģijām zemnieki gūstot no  kolēģiem – lauksaimniekiem, diskusijās, kā arī konsultāciju  funkciju veicot piegādātāji. Aptaujās liela daļa lauksaimnieku teikusi, ka padomju laiku ķimizācijas prakse izslēgusi zināšanu apguvi par videi draudzīgu praksi apmācībās. (Uz to gan krasi iebilda M. Gailīte, kura tolaik mācījusies.)  Turpmākā aptaujā saimnieki teikuši, ka turpina no paaudzes paaudzē gūto pieredzi, ka dara to aiz inerces, ka saimnieko videi draudzīgi, jo nav zināšanas, kā pareizi apieties ar ķīmiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem. Kur uzzināt  par jaunām  praksēm, zināšanām skaidras izpratnes nav, daudzi vēlas pamēģināt un tad gūt savu pieredzi. Taču vienlaikus aptaujas liecina, ka saimniecības nedarbojas izolēti, to īpašnieki skatās, kas notiek apkārtējās saimniecībās kaimiņos, taču ekonomiskais aspekts būtiski iespaido saimnieku rīcību. te gan līdzi nāk cita zinātnieku paustā atziņa; proti, jaunas prakses neprasa lielas investīcijas. Aptaujās pausts arī sarūgtinājums par iespējam tiešām saimniekot bioloģiski, ja kaimiņos par to nav izpratnes un arī pēc mutiski panāktas vienošanās, lauki tik un tā tiek migloti. Te gan bija iebildes no semināra dalībniekiem – viņuprāt, smidzināšana pati par sevi nevar būt faktors, kas nosaka, strādā vai nestrādā ar bioloģiskām metodēm, jo smidzināšana arī bioloģiskajās saimniecības ir izmantojama metode. Svarīgi ir, ko smidzina. A. Mangulis gan piebilda, ka nekāda labuma, ja audzē produktus bioloģiski, lauksaimniekam nav, jo mūsu valstī šādi ražotiem produktiem nav lielākas tirgus iespējas, nav arī lielākas cenu starpības.

  1. Adamsone-Fiskoviča secināja, ka uzskati veidojas no tā, kāda informācija lauksaimniekam ir pieejama. Saņemot informāciju, daudzi kādu no jauninājumiem pamēģina intereses pēc. Piemēram, mēģina noskaidrot, ko tas dod, ja lieto zaļmēslojumu vai ka veido jauktos stādījumus.

Nedaudz par kaitēkļu ierobežošanu kāpostos

Laura Ozoliņa-Pole, kas pārstāv gan Valsts augu aizsardzības pētniecības centru, gan Augu aizsardzības zinātnisko institūtu «Agrihort» pastāstīja par kaitēkļu ierobežošanas iespējām kāpostos. Viņa rosināja, ka svarīgi ir veikt monitoringu kaitēkļu ierobežošanai. Tas dos arī iespēju saprast, kas notiek ar derīgajiem kukaiņiem un to līdzsvaru. Stādot monokultūras, kaitēkļu būs vairāk, jo tiem barības ir vairāk, bet tajā pašā laikā arī tie derīgie ir savairojušies… Tomēr nav derīgo kukaiņu tik daudz, lai mums par augu aizsardzības pasākumiem nemaz nebūtu jādomā, jo dabisko līdzsvaru esam izjaukuši, jau stādot stādījumu, gan arī, lietojot augu aizsardzības līdzekļus.

Runājot par gliemežu monitoringu, L. Ozoliņa-Pole pastāstīja, ka moniotoringam labi noderot gofrētais kartons, zem kura paliek kaķu barību. Šāda metode vislabāk pievilinot gliemežus. Viņa arī zināja norādīt, ka ar Spānijas kailgliemezi nevajadzētu barot vistas un piles, jo tas atšķirībā no mūsu vietējiem gliemežiem negatīvi ietekmē putnu  gremošanas traktu. Viņa arī noradīja, kādus limacīdus varētu izmantot cīņā pret gliemežiem.

Virzāmies uz Zaļo kursu?…

Valsts Augu aizsardzības dienesta pārstāve Anitra Lestlande informēja, ka virzāmies uz Zaļo kursu un jaunu stratēģiju, kuras prasībām ir jāpakļaujas. 2022. gadā bija reģistrēti 46 augu aizsardzības līdzekļi: 43 ķīmiskie, divi mikroorganismus saturošie, viens dzīvos organismus saturošs. Savukārt 2023. gada 1. janvārī – jau 516 augu aizsardzības līdzekļi, tai skaitā 434 ķīmiskie, 14 mikroorganismus saturošie, 68 dzīvos organismus saturošie, ar kuriem būs jāstrādā ļoti precīzi, lai gūtu vēlamo efektu. Tāpat arī A. Lestlande aicināja visus lauksaimniekus ievadīt prasītos datus VAAD sistēmā.

Attēlos:

  1. Lauku dienu dalībniekus pētniece Solvita Zeipiņa iepazīstināja ar izmēģinājumiem, kuri veltīti urbānai jeb pilsētas dārzkopībai. Aizvien vairāk rodas kopienu dārzi, dārzi pilsētvidē, jumta dārzi. Arī to uzturēšanai nepieciešamas zināšanas. Šajā gadījumā tiek izmēģināts, kā aug dārzeņi dažādos substrātos – kūdrā, perlīta un kūdras maisījumā un kūdras un kaņepju spaļu maisījumā. Mēslošanai izmantoja Vito mēslojumu un pāris reizes laistīja augus ar kalcija nitrātu. Tika novērots, ka tur kur bija izmantoti kaņepju spaļi , augiem nepatika, tie nīkuļoja. Izmēģinājums tiks atkārtot arī nākamajā gadā.
  2. Burkānu stādījums ar samtenēm
  3. Kāpostiem zemeņu tuvumā nepatīk augt, bet samtenes ar zemenēm sadzīvo labi

 

 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju  “Laiks uzņēmējiem” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2023

 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju  “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2023

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *