Vēl pirms valsts svētkiem uzklausījām kāda lasītāja jautājumus: “Jau kādu labu laiku Kandavas autoostas ēkā valda cūkkūts, kurā nav iespējams uzturēties, un, tā kā nāk ziema, tad cilvēkiem nākas gaidīt ārpusē un salt!” Jāpiebilst, ka lasītājs šo pašu jautājumu bija nosūtījis arī Kandavas un pagastu apvienības vadītājam, tomēr atbildi tā arī nebija saņēmis.
Pirms kāda laika ar mums sazinājās lasītājs, kurš bija satraukts par to, ka Rīgas ielas trepju augšgalā jau aptuveni gadu ir pazuduši soliņi. Varbūt citiem tas liekoties nieks, bet veciem cilvēkiem, kas pārvarējuši grūto kāpienu, beigās esot nepieciešamība apsēsties un mazliet atvilkt elpu, pirms dodas tālāk uz pilsētu.
– Man ir jautājums par pārtikas pakām: kāpēc Tukuma Sarkanajā Krustā to nav? Kā eju, tā nekā, bet nevar taču visu laiku tikai gaidīt un gaidīt? Es saprotu, ka ir krīze, ka cilvēki veido krājumus un vairāk paku izņem, bet vajadzētu taču šo skaitu salāgot ar sociālo darbinieku izsniegtajām izziņām. Kāda jēga, ka cilvēks saņem trūcīgās personas izziņu un viņam iesaka doties pēc pakas, ja šo paku nemaz nav.
Lasītājs jautā: – Dzīvojam daudzdzīvokļu mājā Meža ielā 25, un mūs uztrauc karstā ūdens problēma. Tukuma nami rīkoja aptauju par karsto ūdeni – vai mēs to vēlamies saņemt vai nē, jo maksa ir pieaugusi. Piedāvāja apdomāties, varbūt labāk gribam pāriet uz ūdens boileriem. Kāpēc mums to spiež?! Mēs lietojām pilsētas karsto ūdeni un bijām apmierināti. Ko nozīmē šajā laikā, kad elektrība ir tik dārga, pirkt boileri un sildīt ūdeni ar to?! Tagad baidāmies, ka viena daļa cilvēku aptaujā nepiedalīsies, un mums šo karsto ūdeni atslēgs. Ko tad mēs darīsim? Vēl tiek teikts, ka šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka dome tā ir lēmusi. Bet kāpēc tad dome lēmusi iedzīvotājiem par sliktu?!
Lasītājs jautā: – Šobrīd, kad elektrības cenas ir tik augstas, arvien aktuālāka ir saules bateriju uzstādīšana. Bet tam visam ir arī otra monētas puse – kur ir jāliek tās saules baterijas, kuras ir vai nu brāķis, vai uzstādīšanas laikā saplīsušas? Tajā taču arī tiek izmantotas dažādas vielas un materiāli, kas dabā nesadalās.
Mūsu lasītāja no Tukuma lūdza noskaidrot, kas tie par zaļkāpuriem, ko strādājot uzgājusi dārzā? ”Iepriekš te tādus nemaz neesmu manījusi, tādēļ ļoti interesē, kas tie īsti ir?”
– Man ir jautājums: kur paliek visi tie koki, kas tiek nozāģēti pilsētas teritorijā? Šobrīd notiek Kurzemes ielas pārbūves darbi, un arī tur tika nozāģētas daudzas liepiņas, arī kapos ik pa laikam tiek izzāģēti koki, pirms kāda laika arī Meža kapos. Būtu jauki, ja tie tiktu atdoti maznodrošinātajiem pilsētas iedzīvotājiem, bet kā ir patiesībā?
“Kāpēc tiek nopļauts – burtiski “noskūts” viss pavasara skaistums!? Es tā priecājos par mārpuķītēm, bet tagad – plika zeme! Kāpēc nevar mazliet pagaidīt, lai puķītes nozied? Tā runā par to, ka vajag saglabāt bioloģisko daudzveidību, bet tajā pašā laikā visu nopļauj līdz melnai zemei. Esam prasījuši, kāpēc tā dara, un strādnieki atbildēja: ja izaug garāka, ir grūtāk nopļaut. Vai tad tagad ir tāda politika, ka viss skaistais ir jāiznīcina?” – tā par kārtību, kādā tiek kopti pilsētas zālieni sūdzējās kāda centra iedzīvotāju.
Lasītājs jautā: – Līdz Melnezera ielai tagad ir jauns gājēju celiņš, taču – tā īsti tas nekur neaizved. Celiņš izbeidzas pie divām priedēm Melnezera ielas malā, taču, lai, piemēram, ar invalīdu ratiņiem nokļūtu līdz ēkai Melnezera ielā 1, kur notiek aktīvākā darbība, vēl jātiek pāri nelīdzenajam laukumam, kura malās ir uzbērta grants. Bet, kad pamatīgi salīst, tur ir arī lielas peļķes, jo šī laukuma segums nav gadiem remontēts. Turklāt nekādu lietus ūdens kanalizāciju tā arī šajā vietā neierīkoja, lai šo ūdeni novadītu. Vizuāli izskatās, ka ceļa slīpums veidots tā, lai ūdeņus novadītu uz ēkas pusi, bet tas nozīmē, ka ūdens tecēs laukumā pie ēkas, taču arī te nav nekādas noteces.
«Neatkarīgo Tukuma Ziņu» redakcija sāņemusi nu jau vairākus iedzīvotāju atmiņu stāstus un viedokkļus par padomju laika piemiņas vietu Tukumā, Pils ielā. Lūk, viens no tiem.
Lasītājs jautā: – Jautājums ir par Ozoliņu kapiem Tukumā. Mēs ģimenē šķirojam atkritumus, un skatos, kapsētā konteiners līdz augšai piemests ar visu ko, ieskaitot plastmasas maisiņus, sveču turētājus, papīrus un tamlīdzīgi. Varbūt arī kapos būtu iespēja uzstādīt šķirojamo atkritumu konteinerus, ņemot vērā, ka šī tomēr ir lielākā pilsētas kapsēta?
Dzirdējām ļaudis runājam, ka krāmu tirgus pārcelts – pāri tirgus stāvlaukumam, otrā galā, teju pie pašas Tidaholmas ielas. Tādēļ gājām skatīt pašu acīm, kā tas izskatās, un vai tiešām, no tirgus puses nākot, viņi nav saredzami. Un jā, jau ejot gar stādu tirgotājiem, dzirdējām kādu pircēju vaicājam, ka nevarot vairs atrast krāmu tirgotājus! Citējam: “Vai tad veču ar dzelžiem vairs nav?!»
