Lasītājs jautā

17. janvārī lasītāji interesējās, vai jaunā domē, kas vairs nemaz neesot tik jauna, domājot arī par tiem, kam mājās nav centralizētās ūdenspadeves un līdz ar to iespējas kā cilvēkiem nomazgāties? “Tādu mājokļu Tukumā ir ļoti daudz, tikai atbalstu šie cilvēki nekādu nesaņem. Ir jau piedāvājums izmantot ledus halli, taču atbilstoši nosaukumam tur telpas ir aukstas un nemīlīgas, un jebkurā gadījumā – tā nav nekāda pirts, tikai duša. Pavaicājot domes vadībai, ko viņi saka par pirti.”

Otrdienas, 7. decembra, laikrakstā rakstījām, ka Tukuma slimnīcas terapijas nodaļas korpusā, kur līdz pagājušajai nedēļai abos stāvos bija kovidpacientiem paredzētās gultas, tagad otrais stāvs atvēlēts hroniskajiem pacientiem, tāpēc iedzīvotāji jau interesējās, vai turpmāk Tukuma slimnīcā vairs nebūs Bērnu nodaļas?

Lasītājs jautā: – Manas mammas mājai Engurē blakus dzīvo, var teikt, ka teju bezpajumtnieks, ja ņem vērā, kādos apstākļos viņš dzīvo. Viņam ir kaķi, tai skaitā kaķenes, kas reizēm mēdz nākt arī pie manas mammas. Viena jau tā kā rādījās tāda apaļāka, un, protams, sadzima kaķēni. Tad nu visa tā kompānijas dzīvojās gan mammas sētā, gan vēl pie tālākiem kaimiņiem. Bet nu kopumā mamma nevar par visiem šiem kaķiem parūpēties, īpaši, ņemot vērā, ka drīz arī nākamajai būs bērni. Mēģinājām arī tos kaķēnus ķert, bet viņi jau tādi mežonīgi. Tad nu man jautājums: ko darīt? Zvanīju arī Tukuma dzīvnieku patversmei, kur man skaidroja, ka viņiem neesot līguma un nevarot kaķēniem pakaļ braukt. Bet, ja nopietni, ko man darīt: meklēt kādu vietējo, kas par pudeli kaķēnus slīcinās, vai kā?

Lasītājs jautā: – Man ir jautājums, uz kuru noteikti gribētu sagaidīt atbildi, jo esmu tiešām pamatīgi noskaitusies! Nupat kā vedu tuvu cilvēku pie ārsta un iebraucu poliklīnikas pagalmā – pa ceļu, kas ved uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru un vienlaikus arī uz poliklīniku, un biju pārsteigta par milzīgajām bedrēm. Ziniet, tas patiesībā ir nonsenss, kāds ir šis ceļš. Vai tiešām neviens un nekad tur nav ne gājis, ne braucis?! Un tas pats ir attiecināms uz ceļu blakus internātskolai – tur patiesībā vispār vairs nav asfalta, bedres vien… Tas ir pilsētas centrs, cilvēki brauc pie ārsta, kārtot pensijas, brauc invalīdi, bet nezinu pat, kurš var pa šo ceļu izbraukt?! Lūdzu, lūdzu, dariet zināmu pašvaldībā, ka steigšus ir kaut kas jādara!

Lasītājas jautā: – Man tomēr tuvojas tas brīdis, kad tas būs aktuāli, un ne man vienai, tādēļ gribētos zināt, kā būs ar Meža kapiem. Man tur ir guldīti radi un, kā skatāmies, ir gana daudz tādu kapa vietu, kas netiek koptas, tāpat – brīvu vietu arī vēl būtu. Kāda iespēja, ka būs iespēja iegūt te kapa vietu, jo vēl pirms kāda laika to atteica? Savukārt Ozoliņu kapi ir salīdzinoši tālu no pilsētās, bet visi piederīgie – tieši Meža kapos.

Lasītājs jautā: – Interesējos par autobusu kustības sarakstu pieturā Talsu ielā 4. Kad to nomainīs, jo šobrīd tas nu nekādi neatbilst reālajai situācijai?

Pie mums redakcijā ar jautājumu par ceļa remontdarbiem posmā Tume – Sāti, vērsās kāds mūsu lasītājs. Viņu satrauc, ka visu laiku tiekot attālināts nodošanas termiņš. Un tas ir saprotams, jo ceļš dažviet ir ļoti sliktā stāvoklī, un lielākā daļa ir ar grants segumu.

Lasītājs jautā: – Esmu ievērojusi, kas šogad koki un jo īpaši bērzi krāsojas tādās kā šķipsnās. Vai jūs – žurnālisti – nevarētu pie speciālistiem noskaidrot, kāpēc tā?

– Sestdien, 21. augustā, bijām uz vakcinēšanās punktu Tukuma sporta hallē, taču mani pārsteidza, ka tur nebija nekādas kārtības. Mums bija noteikts pieraksts, noteikts laiks, bet, kad aizgājām, izrādījās, ka visi cilvēki gaida rindā. Cilvēki bija dusmīgi, ka jāgaida tik garā rindā, vieni gāja projām… Vai tiešām tik svarīgā procesā, jo ir taču katrs cilvēks svarīgs, kas izvakcinējas, nevarēja nodrošināt kārtību?!

Šodien, 3. augustā, saņēmām vairāku satrauktu iedzīvotāju zvanus ar jautājumu, kas virs pilsētas lidinās. Ar labi sadzirdamu troksni, kas tai sekoja, vairāku stundu garumā debesīs bija redzama “reaktīvā lidmašīna“. Tā acīmredzami nebija tukumniekiem jau pazīstamā “Bite“ («Baltic Bees Jet Team»), tādēļ daudzos radīja bažas, vai tik nav noticis kaut kas slikts…Tāpat bija zvanītāji, kuri īpaši sašutuši bija par lidojošā objekta radīto troksni.

9. jūlijā uzklausījām lasītāja jautājumu par noteikumiem, kas jāievēro dronu īpašniekiem: ”Dzīvoju Durbes mikrorajonā. Skatos, šodien tā kā putns no ceļa paceļas…Izrādās, nav vis putns, bet gan drons, kas te mums laidelējās virs sētām. Jautājums, vai maz tā drīkst?”

Vai kādam nav gadījies sastapties ar mazuļiem, kas ir noklīduši, vai palikuši bez mammas? Putniņi, zaķīši un citi mazulīši. Tā, pavisam nejauši, bērniem skraidot pa sētu Kandavas novada Cērē, tika pamanīti trīs mazi, nu ļoti mazi ežu bērni. Tādus mazus, neaizsargātus ezīšus ieraugot, uzreiz nostrādā instinkts – ir jāglābj. Bet kā? Vai to izdarīs pareizi, vai mazie izdzīvos? Vienmēr jau paliek cerība, ka mamma atgriezīsies, bet ja viņa nav manīta divas un vairāk dienas, ir jādomā, kā, nenodarot mazajiem pāri, tos pabarot.