Lasītājs jautā

Smakai pa pēdām…

Kā trešdien, tā arī vakar tukumnieki uz ielas, kā arī dzīvokļos un darba vietās,  atverot logu, sajuta diezgan pamatīgu kūts smaku. Redakcijā uzklausījām  sūdzības par to, ka bērniem tādēļ palikusi slikta dūša, ka svētki sabojāti un ka ir bažas – kāds grasās tukumniekus apindēt.

Par pamanāmiem putniem pilsētā

Ja zvirbuļu čivināšana krūmos vai baložu nagu skapstēšana uz palodzēm ir tik ļoti ierasta parādība pilsētā, ka teju vai nemanāma, tad tādu prāvāku lidoņu izdarības mēdz ievērot vairāk. Un bieži vien – ne tajā labākajā jeb pozitīvākajā nozīmē. Īsi pirms svētkiem saņēmām arī kāda lasītāja jautājumu. Viņa ikdienas ceļi bija krustojušies, kā nojaušams pēc apraksta, – sudrabkaiju (larus argentatus). “Jau vairākas reizes, garām ejot ēkai, uz kuras jumta ligzdo kaijas, ir gadījies tapt apķēzītam. Un bija pat gadījums, kad putns uzbruka gan man, gan arī bērniem. Bail garām staigāt!” žēlojās lasītājs. Viņš arī interesējās, ko un vai šajā gadījumā maz iespējams darīt. Mēs komentāru lūdzām ornitologam, Latvijas nacionālā Dabas muzeja Zooloģijas nodaļas vadītājam Dmitrijam Boiko.

Kāpēc atjauno vēl labu asfaltu?

Lasītājs jautā: “Skatos, ka atkal notiek remontdarbi uz Ventspils šosejas (posmā, kas aiz  Tukums-Kuldīga rotācijas apļa. – Red.). Jautājums: kāpēc tieši te, ja ceļa segums, šķiet, mainīts salīdzinoši nesen un bija pavisam labā kārtībā? Tajā pašā laikā citviet situācija uz ceļiem ir daudz sliktāka un daudz kur arvien vispār nav asfalta, kā, piemēram, ceļā uz Zanti,” tā pirms nedēļas jautāja mūsu lasītājs no Tumes. 

Izmeklēšana par noziegumu Kandavā – turpinās

Šonedēļ laikrakstā saņēma informāciju, ka Kandavā vienas dienas laikā konstatēti divi nāves gadījumi, kam iemesls, iespējams, bijusi vardarbība. Par vienu lasītāji satraukušies jo īpaši, jo velk paralēles ar Jēkabpils gadījumu, kur sievieti nogalinājis viņas bijušais dzīvesbiedrs. “Vai tādēļ par to nebija nekādas informācijas?” vaicā mūsu lasītājs.

Ko darīt, kad jaunieši apzīmē sienas un posta bišu stropus?

Lasītājs jautā: – Tā ir problēma, kas aktuāla jau vismaz divu gadu garumā. Proti, mūsu īpašumā, kas atrodas Tumes ciema centrā un kur strādājam ražotnē, regulāri nāk smēķēt tuvējās skolas jaunieši. Ir pāris reizes gadījies arī viņus sastapt un aizrādīt. Tad mūs apsaukā par pedofiliem un citos ”jaukos” vārdos, un pēc kāda laiciņa kāda no kompānijām atkal ir atpakaļ. Mums tur arī pļaviņā stāv bišu stropi. Pa ziemu tos bija aiztikuši, cēluši nost vākus. Divi stropi tā arī izsala. Savukārt atlikušo, kur vēl ir bites, arī nesen bija vēruši vaļā, vilkuši laukā medu un turpat pret asfaltu šķaidījuši!… To visgrūtāk saprasts – kāpēc darīt pāri bitēm!? Un būtībā tie ir gana nopietni zaudējumi. Posta arī īpašumu. Skumji smejoties, runājam, ka tas ir mūsu raudu mūris – visi ķieģelīši ar kaut ko norakstīta, noķēpāti.  Noteka – saspārdīta.

Kāpēc nocirta kokus pie estrādes?

Lasītājs jautā: – Rakstu jums par sev mazliet sasāpējušu jautājumu – par Pūres estrādi. Nedēļas nogalēs mēdzu pastaigāties pa Pūres centra ieliņām, takām un apskates objektiem. Viena no iecienītākajam pastaigu vietām ir Pūres estrāde pie dīķiem ar taciņu līdz Abavai. Pirms kāda laika notika koku mežistrādes darbi un pie estrādes tika nozāģēti otrā pusē augošā smukā vienlīniju koku rinda, kas estrādei bija kalpojusi kā fona aizkari. Cik noprotu, tie bija stādīti laikā, kad tapusi pati estrāde. Tagad diemžēl skats ir šausminošs, skatoties no centra ielejas augšas. Liekas, ka Pūrē ir atklāta jauna degradējusies teritorija. Tur blakus esošajā zemes gabalā vasarā uz zemes kaudzēm auga balandas un dadži cilvēka augumā. Tagad tas viss ir atklāts kā uz delnas. Vai tiešām Pūres estrāde būtu jāiznīcina kā vieta?! Jo diemžēl tagad vien var saprast un redzēt, cik tā pašvaldībai un kultūras pasākumu organizācijai Pūrē ir vienaldzīga. Izbraukāta, atkritumiem piemētāta, arī šļirces tur mētājas, kad jauniešiem bijusi balle. Rodas jautājums, vai tiešām vajadzēja nozāģēt šo smuko koku rindu līdz ar zemi? Varēja to tikai sakopt. Vai tiešām Pūres pašvaldības vadībai ir vienalga, kā tur izskatās? Vai tiešām Pūrē kultūras pasākumi grimst?! Varbūt tad lūdzu atdodiet kādiem šo vietu apsaimniekot, lai ļauj tai dzīvot otru dzīvi. Ticu, ka ir cilvēki, kas to izdarītu. Jo taču nekas neapstājas, pasākumi norisinās visas vietās, visos gada laikos. Lūgums būtu NTZ ziņām šo uzjautāt personīgi, jo pāris gadus jau par to vietējā sarunu līmenī tiek diskutēts.

Vai tiešām brīvstundās jāiet prom no skolas?

Lasītājs jautā: – Pilsētas skolā (skolu nenosaukšu, jo līdzīga kārtība esot visās) itin bieži ir situācijas, ka nenotiek stundas. Piemēram, divas stundas no rīta ir, tad trīs stundu nav, pēc tam atkal kāda stunda ielikta. Iemesli tam ir dažādi. Svarīgākais – bērniem, kuriem ir šīs piespiedu brīvstundas, neļauj uzturēties skolas ēkā, viņiem ir jāiet prom. Ja māja ir divu soļu attālumā, tad OK. Bet ko darīt tiem, kam mājas attālākā mikrorajonā vai laukos? Caurām dienām tērēt naudu kafejnīcās, slaistīties pa «Rimi» un citiem veikaliem, slīpēt ielas? Vai pedagogi vispār drīkst izdzīt bērnus ārā (ir tādi normatīvie akti)? Bērni taču nav vainīgi, ka stundas nenotiek. Mūsdienās, kad esam gājuši cauri attālinātajām mācībām un katram bērnam obligāti ir jābūt aprīkotam ar viedierīcēm, var taču, piemēram, sasēdināt bērnus klasē, mieram un drošībai klāt pielikt kādu bibliotekāri vai sociālo pedagogu un uzdot darbu no uzdevumi.lv vai tamlīdzīgi. Skolu nesaukšu, jo ne jau tas ir būtiskākais. Galvenais ir tas, ka bērnus dzen ārā no skolas ēkas.

Iedzīvotāji var rosināt izmaiņas 

Lasītājs jautā: – Dzīvojam Lauktehnikā, un bērni regulāri brauc uz un no pilsētas ar autobusu. Vienkārši interesē, kāpēc ir tā, ka darbadienās tie autobusi, kas iet 11.00 un, piemēram, 14.00, kas būtu ērti, braucot no skolas mājās, kursē pa Meža ielu, nevis gar pieturu, kas tuvāka 2. vidusskolai? Savukārt brīvdienās – kursē gar skolu?

Kāpēc jādedzina, ja šķelda tik noderīga?

Lasītājs jautā: – Avīzē izlasīju, ka Čužu purvā un tā apkārtnē notiks labiekārtošanas darbi. Tikšot cirsti krūmi un arī koki. Man jautājums: vai to visu tiešām ir plānots sadedzināt? Šajā laikā, kad kurināmais tik dārgs, vai tad visus krūmus nebūtu bijis prātīgāk sašķeldot? Tā sanāktu arī kādus ieguldījumus atgūt. Un arī trūcīgākajiem varētu piegādāt.

Kas tā par ūdens patēriņa starpību rēķinos?

– Saņemot komunālo maksājumu rēķinu par decembri, mani pārsteidza jauna ailīte jeb jauns maksājums – par ūdens patēriņa starpību. Mūsu dzīvoklim tas ir 2 eiro. Cik esmu noskaidrojis, it kā šī starpība rodas tāpēc, ka ir nesakritība starp piegādāto ūdeni un dzīvokļos uzliktajiem skaitītājiem, bet kāpēc reizēm ir šī starpība, bet reizēm nav? Kurš tad par to maksā? Noskaidrojiet, lūdzu, vairāk par šo ūdens starpību. 

Vai Tukumā būs balles?

Vēl pirms gadu mijas saņēmām kāda laikraksta lasītāja jautājumu: “Visur pagastos apkārt notiek balles. Tukumā jau kādu otro gadu – nekas. Vai tiešām nebūs? Līdzīgi tas arī Jāņu laikā, kad mums pilsētā īsti nekas nenotiek.”

Kāpēc ļauj reģistrēties, ja vakcīnu nav?!/Papildināts 27. decembrī/

Lasītājs jautā:
– – Varbūt varat noskaidrot par gripas vakcīnām: caur «Manavakcīna» kā hronisks slimnieks pieteicos bezmaksas vakcīnai Tukuma slimnīcas vakcinācijas kabinetā uz nākamo nedēļu – 27. decembri, taču, drošs paliek nedrošs, sazinājos ar šo kabinetu un uzzināju, ka viņiem gripas vakcīnu nemaz nav! Man ieteica pašam meklēt tās vietas, kur tādas ir. Apskatījos internetā: jā, vakcīna ir ģimenes ārstei Neibergai Pūrē, bet ko tas dod, ja dzīvoju Slampē? Līdz Pūrei turp un atpakaļ ir vairāk nekā 60 kilometru!… Kāpēc sistēma vispār man ļauj reģistrēties vakcinācijai Tukuma slimnīcas vakcinācijas kabinetā, ja tur vakcīnu vispār nav?! Es būtu mērojis lielu gabalu, braucis, un izrādītos, ka viss ir veltīgi.