– Man ir jautājums: kur paliek visi tie koki, kas tiek nozāģēti pilsētas teritorijā? Šobrīd notiek Kurzemes ielas pārbūves darbi, un arī tur tika nozāģētas daudzas liepiņas, arī kapos ik pa laikam tiek izzāģēti koki, pirms kāda laika arī Meža kapos. Būtu jauki, ja tie tiktu atdoti maznodrošinātajiem pilsētas iedzīvotājiem, bet kā ir patiesībā?
“Kāpēc tiek nopļauts – burtiski “noskūts” viss pavasara skaistums!? Es tā priecājos par mārpuķītēm, bet tagad – plika zeme! Kāpēc nevar mazliet pagaidīt, lai puķītes nozied? Tā runā par to, ka vajag saglabāt bioloģisko daudzveidību, bet tajā pašā laikā visu nopļauj līdz melnai zemei. Esam prasījuši, kāpēc tā dara, un strādnieki atbildēja: ja izaug garāka, ir grūtāk nopļaut. Vai tad tagad ir tāda politika, ka viss skaistais ir jāiznīcina?” – tā par kārtību, kādā tiek kopti pilsētas zālieni sūdzējās kāda centra iedzīvotāju.
Lasītājs jautā: – Līdz Melnezera ielai tagad ir jauns gājēju celiņš, taču – tā īsti tas nekur neaizved. Celiņš izbeidzas pie divām priedēm Melnezera ielas malā, taču, lai, piemēram, ar invalīdu ratiņiem nokļūtu līdz ēkai Melnezera ielā 1, kur notiek aktīvākā darbība, vēl jātiek pāri nelīdzenajam laukumam, kura malās ir uzbērta grants. Bet, kad pamatīgi salīst, tur ir arī lielas peļķes, jo šī laukuma segums nav gadiem remontēts. Turklāt nekādu lietus ūdens kanalizāciju tā arī šajā vietā neierīkoja, lai šo ūdeni novadītu. Vizuāli izskatās, ka ceļa slīpums veidots tā, lai ūdeņus novadītu uz ēkas pusi, bet tas nozīmē, ka ūdens tecēs laukumā pie ēkas, taču arī te nav nekādas noteces.
«Neatkarīgo Tukuma Ziņu» redakcija sāņemusi nu jau vairākus iedzīvotāju atmiņu stāstus un viedokkļus par padomju laika piemiņas vietu Tukumā, Pils ielā. Lūk, viens no tiem.
Lasītājs jautā: – Jautājums ir par Ozoliņu kapiem Tukumā. Mēs ģimenē šķirojam atkritumus, un skatos, kapsētā konteiners līdz augšai piemests ar visu ko, ieskaitot plastmasas maisiņus, sveču turētājus, papīrus un tamlīdzīgi. Varbūt arī kapos būtu iespēja uzstādīt šķirojamo atkritumu konteinerus, ņemot vērā, ka šī tomēr ir lielākā pilsētas kapsēta?
Dzirdējām ļaudis runājam, ka krāmu tirgus pārcelts – pāri tirgus stāvlaukumam, otrā galā, teju pie pašas Tidaholmas ielas. Tādēļ gājām skatīt pašu acīm, kā tas izskatās, un vai tiešām, no tirgus puses nākot, viņi nav saredzami. Un jā, jau ejot gar stādu tirgotājiem, dzirdējām kādu pircēju vaicājam, ka nevarot vairs atrast krāmu tirgotājus! Citējam: “Vai tad veču ar dzelžiem vairs nav?!»
Lasītājs jautā: Atbraucu no Rīgas pirms 16.00 (26. aprīlī). Vai autobuss, kas ved uz Veļķiem, tiešām nevarēja to minūti pagaidīt, kamēr cilvēki izkāpj no vilciena?! Nezinu, kā tas ir citos gadījumos, jo bieži ar vilcienu nebraucu, bet nu šoreiz autobuss tā arī aizbrauca un nācās ņemt taksi.
Jau vairākkārt pie mums redakcijā vērsušies lasītāji, lūdzot skaidrot, kas notiek ar ceļa Tukums – Kuldīga remontdarbiem. Jau kopš rudens viss ir apstājies un braucējiem nākas samierināties, lavierējot par bedraino ceļu. ”Vai tiešām tagad, kad pavasaris jau rit pilnā sparā, nevar atsākties darbi, lai beidzot ceļš tiktu pabeigts!?” jautāja arī mūsu lasītājs otrdienas sarunu laikā.
– Starp baltajām vizbulītēm Durbes parkā Tukumā atradām šādus savādus augus. Vēlējāmies noskaidrot, kas tie par augiem, vai aizsargājami? Tā vaicāja kāda no mūsu laikraksta lasītājām.
Lasītājs jautā: Labdien! Zvana jums no Slampes pagasta. Es vēlos aprunāties par tādu tēmu, kā krūmu, zaru un citu nevajadzīgu kokmateriālu šķeldošanu. Pirms neilga laika pie mums Slampē dzelzceļa malā tika nocirsti krūmi un izveidojās vairākas lielas kaudzes. Tobrīd nodomājām, ka nu tikai būs šķeldotājiem darbs, bet ko jūs domājat – tām krūmu kaudzēm pielaida uguni. Nodega viena kaudze, otra… Tajā brīdī ienāca prātā, ka tas taču ir milzīgs nesaimnieciskums – visu laiku pie mums runā, ka nav šķeldas, ka šķeldai aug cena, bet te visu acu priekšā milzīgas krūmu kaudzes sadedzina. Tāpat taču arī dārzos, mazdārziņos veidojas zaru kaudzes, un tas ir tik apgrūtinoši, ka šos zarus nav, kur likt, bet dedzinot rodas dūmi, kas atkal citiem rada neērtības – kaimiņi viens uz otru lamājās. Kāpēc pašvaldība nevarētu padomāt par šādu šķeldotāju, kas līdzīgi, kā, piemēram, savāc lielgabarīta atkritumus, savāktu arī zaru kaudzes un aizvestu šķeldošanai?! Un visiem būtu labi – zari aizvākti un ir kurināmais.
Lasītājs jautā: – Jautājums no Ziedoņu ielas Tukumā. Mums ielu krustojumā ir šķirojamo atkritumu konteiners. Vien no kaimiņiem, kurš vāc lietas, dauza un konteineru piepilda ar logu stikliem. Tāpat apkārt viss – stikliem tiktāl piemētāts, ka kājas var sagriezt! Esam arī zvanījuši uz pašvaldības policiju, gan nevarēšu pateikt, kā tas beidzās. Pat kaimiņš, kad viņa aizrāda, tā arī pasaka – turpināšot to darīt.
Lasītājs jautā: Vēlētos izstāstīt savu, ļoti sasāpējušos jautājumu. Dzīvoju Lauku ielas kopīpašumā – te ir pieci privātīpašuma dzīvokļi un divi – pašvaldības. Protams, ka kopīpašumā kaimiņus izvēlēties nevaram. Arī mūsu gadījumā – mums ir viens kaimiņš, kurš visu laiku taisa nekārtības. Un nu mērs ir pilns – jau pagājušās nedēļas beigās, nesot savu šmucspaini, viņš to izgāza kāpņu telpā, trakākais tas, ka tas bija tāds spainis, kur ir fekālijas utt. Un šim kaimiņam liekas normāli to visu atstāt – neko nesavākt. Tā nu pagājusi gandrīz nedēļa, bet nekas nav darīts. Zinu, ka ir daudz tādu “demokrātu”, kas domā un dara, kā pašam tīk un kā pašam liekas pareizi. Bet tā jau ir kaitniecība – koplietojumo telpu bojāšana! Un mēs – kaimiņi neko nevaram izdarīt; ja savāksim mēs, nekādu mācību vaininieks negūs. Izsaucām policiju, bet viņiem neizdevās kaitnieku satikt mājās. Gribam zināt, kā pareizi rīkoties, ja ir jāsadzīvo ar šādu kaimiņu (domāju, ka šāda problēma ir daudziem) un kā viņu var sodīt?
