Lasītājs jautā

Ar šādu jautājumu šonedēļ pie mums atkārtoti vērās Mazās Smilšu ielas iedzīvotāji, kas nav mierā ar to, ka Kurzemes ielas apbraukšanai daudzi izmanto tieši šo mazo ielu.

Lasītājs jautā: “Te jums zvana no Tumes pagasta. Mēs, dzīvokļu īpašnieki, esam saņēmuši uzaicinājuma paziņojumus par to, ka 29. jūnijā 9.00 mums jāierodas Tumes pakalpojumu centrā un līdzi jāņem personu apliecinoši dokumenti. Vēstuli ir sūtījis mērnieks, un mēs domājam, ka kaut kas ir saistīts ar mazdārziņiem vai zemi, kas atrodas pie mūsu mājām. Kāpēc tad nevar paskaidrot, kas ir par iemeslu, kāpēc mums uz to pagastu ir jāiet? Tai lapā, starp citu, ir ailīte, kur tas bija jāieraksta.”

Pirms kāda laika, tikko valstī noteiktie ierobežojumi bija kļuvuši nedaudz maigāki un liela daļa sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu Tukumā, kas līdz šim bija aizslēgti, bet nu plānoja darbu atsākt, saņēmām pilsētas centra iedzīvotājas jautājumu. Proti, kundze interesējās – kā tas nākas, ka pilsētā kāda kafejnīca apņēmusies visas vasaras garumā gaļu grilēt pagalmā. “Vai tad mums tiešām būs šos dūmus visu laiku jāosta? Un kā tad citas kafejnīcas Tukumā var grilēt telpās?” Tāpat kundze interesējās, vai šādas darbībās, proti, dūmošana, neesot iepriekš jāsaskaņo ar pašvaldību…

Jūs jautājat: “Mani satrauc tas, ka Tukumā ir savairojušās lapsas. Tās staigā pa pilsētu – regulāri ir sastopamas pie «Cirkle-K», pie «Swedbankas» sastaptas nākam no stacijas puses. Man ir jautājums – ko cilvēkam darīt, ja sanāk saskrieties ar šādu – lapsu pilsētnieci? Es arī gāju staigāt ar suni un viena šāda lapsa man skrēja pakaļ, bet, kad apstājos, arī lapsa apstājās. Aizejot uz darbu un runājot ar kolēģiem, uzzināju, ka ļoti daudzi no viņiem ir sastapušies ar lapsām –“pilsētniecēm”… Bet neviens nezina, kā rīkoties – iet viņai garām, mukt prom vai stāvēt un gaidīt, ka tā aizies prom.”

Lasītājs jautā: «Brandavās» dzīvojam četras ģimenes, tajā skaitā arī mazi bērni, un šī ir pašvaldības ēka, kas atrodas četrus kilometrus no centra. Pati esmu redzes invalīde, kaimiņos dzīvo ģimene ar mazu bērniņu. Bet mums te ir kritisks stāvoklis – trepes, kas ved uz skursteni, ir sapuvušas, tādēļ skursteņslauķis uz jumta nekāpj – iztīra tikai cukas. Skursteņi nav tīrīti apmēram 15 gadus. Jumta kores karājas tieši virs satelītšķīvja, tās nav mainītas jau no 1998. gada, kad arī  paši saorganizējām šos darbus. Pirms diviem mēnešiem zvanīju pašvaldībai un pastāstīju, ka mums no skursteņa krīt ķieģeļi uz galvas. Lūdzu, lai kaut ko dara, zvanīju pašam Baranovsku Pēterim. Neviens nav braucis skatīties, neviens neko nedara…

Laikraksta rubrikā «Otrdienas sarunas», kāds zvanītājs interesējās: “Daigai Rečai laikam kauns, ka viņa ir aizmetusies atpakaļ uz Zemnieku partiju, ja reiz domes mājas lapā viņa joprojām sevi apzīmē kā pie partijām nepiederošu deputāti. Kāpēc tā jāmelo?!” Lai arī domes mājas lapā tiešām arvien vēl stāv rakstīts, ka deputāte Daiga Reča ir pie partijām nepiederoša deputāte, esam saņēmuši informāciju, ka tas gluži tā vis nav, jo šobrīd viņa ir Latvijas Zemnieku savienības biedre. Pie partijām nepiederošs deputāts ir arī Edmunds Grīnbergs, taču viņš citu partiju neesot meklējis.

Šorīt saņēmām ziņu, ka Veidenbauma ielā 1 pie lielā ozola piebraucis SIA «Tukuma nami» pacēlājs un vīri apzāģē koku. Noskaidrojuši, ka Tukuma novada domē šādi darbi nav saskaņoti, devāmies lūkot, kam tik ļoti koks traucējis.

Vairākās publikācijas mūsu laikrakstā dažādi eksperti skaidrojuši, ka ir pēdējais laiks novērtēt mūsu pļavu daudzveidību un tās saudzēt, pļaujot nevis tad, kad ir laiks traktoristam vai kas tā paredz grafiks, bet gan, kad puķēm izsējušās sēklas, lai nākamajā gadā pļavas atkal uzziedētu un lai cilvēkiem būtu iespējams novērtēt to skaistumu. Savu sašutu par apkārtnes noplicināšanu 26. maija «Otrdienas sarunās» izteica pat trīs lasītāji.

Redakcijas virtuālajā pasta kastītē iekrita kādas tukumnieces stāsts. Viņa kādu rītu, kā ierasts, ar savu maz izmēra sunīti, vedot to pie pavadiņas, bija devusies ikdienas pastaigā Durbes parkā, kad, ejot pa taciņu, pretī izlēcis takšu sugas suns, kam savukārt sekoja jau izmēros prāvāki dzīvnieki. Par sievieti suņiem īsti intereses nebija, taču par viņas suni – gan. Lieki piebilst, ka suņu saimnieks (saimniece) tobrīd pārredzamā attālumā nebija manāms un sievietei savu lolojumu nācās vien no agresīvi noskaņotajiem pretī nācējiem (skrējējiem) sargāt pašai. Un te nu, lūk, jautājums, kas nodarbina pēc šīs agresīvās tikšanās: “Vai tiešām nav noteikumu, kas pilsētas parkos paģēr suņus vest tikai pavadā?“

Jūs jautājat: – Tukuma domes priekšsēdētāja vietnieks pieprasījis Kamparam nomas maksas atlaidi par bibliotēkas māju, arī televīzijā par to parādīja, bet jūs – «Neatkarīgās Tukuma Ziņas» – par to neko nerakstījāt…

Jūs jautājat: – Biju uz paziņas bērēm Ozoliņu kapu jaunajā daļā, kas, izrādās, atrodas jau ārpus kapu teritorijas – aiz žoga. Bija tāda jocīga sajūta, jo zinu, ka kādreiz ārpus kapsētas tika apglabāti cilvēki, kas bija kaut ko noziegušies vai neticīgie… Tad nu jautājums atbildīgajiem: vai nav plānots šo žogu demontēt?

Lasītājs jautā: – Zvanu no Pētertāles Jaunpils novadā. Jūtamies te gandrīz kā karā, jo cauru diennakti lauksaimnieks, kuram blakus ir lauki un arī dīķi, darbina tā sauktos skaņas lielgabalus. Acīmredzot, tas tiek darīts, lai aizbiedētu putnus, bet nu te ir arī cilvēki! Nav patīkami, ja ik pēc trim minūtēm būkšķ, īpaši jau naktīs, kad citu apkārtējo trokšņu ir mazāk. Cik runāts, dzirdot pat Vaskos un citur apkārtnē…