asītājs jautā: “Pirmkārt, gribētos zināt, kā iet OIK tiesā. Tāpat, vai kaut kas virzās uz priekšu ar Indras Rassones un Arņa Ružas lietu? Otrs jautājums par konteineru Spartaka ielā, par ko jau zvanīju iepriekš. Decembra sākumā, kad tas sāka degt, zvanīju uz dispečerdienestu, kas teica, ka jautājumu risinās. Bet, kamēr VUGD atbrauca, konteiners jau bija…nodedzis.
Lasītājs jautā: “Ir sasāpējis jautājums…. Mums saka, ka ceļu no Jaunsātiem uz Sudmalām, Zelmeņu skolu – to var greiderēt, bet Tumes pagastā, Vecmoku pusē (uz mājām «Grantiņi»,«Vecmokas», «Atpūtas» un «Krūmiņi»), gan nevarot, jo laika apstākļi neesot pareizie. Bet tāds jauks laiks bija!… Esam rakstījuši, zvanījuši Legzdiņas kundzei, bet tas ir kā tukšā mucā. Nezinām, kur un pie kā vērsties… Saka, ka ir grants bērta uz mūsu ceļa, bet tā patiesībā nav bijis, oktobrī redzējām , ka garām gāja greiders, bet – ar paceltu lāpstu…”
Laikraksta lasītāja Maija Strautiņa mudināja mūs sazināties ar SIA «Tukuma auto» un noskaidrot, kad uzņēmums sāks strādāt sabiedrības labā un uzlabos autoostas sniegtos pakalpojumus. Ar lasītājas vēstuli iepazīstinājām SIA «Tukuma auto» izpilddirektoru Rolandu Melderi.
Jūs jautājat: – Jau pirms laba laika gan Veļķu kapos, gan Vilkājas kapos tika aizvesti prom lielie konteineri. Cilvēki gāja kopt savu tuvinieku kapiņus, bet vietas, kur bērt atkritumus, nebija. Tajā pašā laikā vietā, kur bija konteineri, nu ir uzlikts uzraksts – atkritumus nemest. Kur mums likt atkritumus, bērt maisā un nest pie domes?
Vai nevarētu palīdzēt, sarunāt, lai atbildīgie parūpējas par kārtību tirgus bezmaksas tualetēs? Tās jau vairs neesot iespējams lietot, – tā sūdzējās Tukuma tirgus apmeklētāji un pārdevējas, piebilstot, ka gan smaka, gan netīrība esot neciešama.
Lasītājs jautā: Vēlētos uzzināt, kas notiek ar Brīvības laukumu? Kādreiz bija Ziemassvētku lampiņas kokos un arī prožektors – līkumā no Lielās ielas. Bet nu – tikai mazās lampiņas, kas patiesībā nekādu redzamību nedod. Strādāju arī tu pat, vakarā, kad jātaisa ciet darba vieta, ir bail, jo, ja kas notiktu, neviens to nemaz nepamanītu.
Jūs jautājat: Man ir jautājums par samariešiem. Viņi bija uzzinājuši, ka mums ir 1. grupas invalids, atbrauca un piedāvāja savu palīdzību. Autobusiņā, ar ko viņi atbrauc, gan var ieiet dušā, gan nogriezt nagus un matus utt. Viņi saka, ka mums nekas nav jāmaksā, bet pašvaldības sociālais dienests teica, ka samariešiem tomēr ir jāmaksā. Kā tad tur īsti ir? Un es neesmu vienīgā, kas to nesaprot.
Lasītājs jautā: Kādreiz bija tā, ja kāds ģimenes loceklis bija spējīgs gulošu 1. grupas invalīdu apkopt, nebija nepieciešams aprūpētājs. Un naudiņa, ko piešķir valsts, varēja palikt ģimenes lokā. Bet nu saprotam, ka obligāti jāņem aprūpētājs, kuram oficiāli jāstrādā sešas stundas. Nu un ko tad viņš darīs, skatīsies uz to cilvēku tās sešas stundas?! Mums paskaidroja, ka aprūpētājs ar laiku paliekot kā ģimenes loceklis, bet – kas tās par muļķībām!? Man pietiek cilvēku ģimenē – bērni, mazbērni, suns un kaķis… Un vēl, ļoti daudz dzirdētas arī par aprūpētājiem, kas pensiju paņem un arī visādi citādi apkrāpj invalīdu…
Ņemot vērā kārtējo vasarā piedzīvoto sausumu, nevarētu teikt, ka šogad visiem izdevās palepoties ar pārpilniem sēņu groziem. Izņēmums bija vien īsteno sēņu vietu zinātāji un arī…tie, kam īstajā laikā iegadījās līdz mežam tikt.
Vairāki laikraksta lasītāji redakcijai stāstīja, ka ir nesaprašanās ar elektrības pārdevējiem. Viņi ir «Elektrum» klienti, bet saņēmuši zvanu no SIA «Tet» (Agrāk Lattelecom. – Red.), kura darbinieks informējis par to, ka pārņem ar «Elektrum» slēgto līgumu un turpmāk piegādās elektroenerģiju par lētāku cenu, nekā to dara līdzšinējais pakalpojuma sniedzējs. Turklāt par to, ka nodrošinās šo pakalpojumu, jau esot vienojies ar «Elektrum», līdz ar to cilvēkam atliek vien pateikt “jā”, un darījums būs noticis, jo ”«Tet» pats visu nokārtos un cilvēkam nekas nebūs jādara”.Vēl iedzīvotāji skaidroja, ka no «Tet» neesot saņēmuši nekādu rakstisku piedāvājumu, kuru varētu izvērtēt un salīdzināt ar citiem piedāvājumiem, lai objektīvi novērtētu, vai cena tiešām ir lētāka.
Atbildi uz šo jautājumu mums lūdza rast Engures novada iedzīvotāji, kas ikdienā izmanto ceļu no Engures līdz Apšuciemam un nav mierā ar tajā veiktajiem remontdarbiem. Tie turklāt uzsākti jau tik drīz pēc lielo rekonstrukcijas darbu pabeigšanas. Iedzīvotāji uzskata, ka par ceļu būvniecības darbu kvalitātes problēmām klusēt nevar, jo – ja laikus nerunās par šī ceļa virskārtas atjaunošanu, tad turpmākajās desmitgadēs iedzīvotāji būs spiesti samierināties kārtējo tramplīnceļu, jo naudas vēl vienai kapitālai pārbūvei taču nebūs.
Kāpēc kavējas Slampes kultūras nama grīdas remonts? Šādu jautājumu redakcijai uzdevuši pašdarbības kolektīvu dalībnieki, kas ar bažām raugās uz gaidāmo valsts svētku atzīmēšanu lielajā zālē, kur nav pabeigta grīdas ierīkošana un nav arī solu, lai gan līdz svētkiem atlicis vien pusotrs mēnesis. Lielākās bažas esot par to, ka klusums zālē valdot jau ilgāku laiku…
