Lasītājs jautā

Jūs jautājat: Avīžnieki – varētu parunāt ar vietējiem policistiem arī par mums – par ciemniekiem. Lai arī par mūsu drošību parūpējas. Lieta tāda, ka visi tie Rīgas slimnieki un citi, kam jātup mājās, nu metas pie mums – jūru un sauli baudīt. Nav jau žēl, lai tik bauda, bet šie taču tā kā badā šturmē mūsu bodītes! Ne tur kādu distanci ievēro – nekā. Bodniekiem vai ar varu šos pie kārtības jāsauc. Un nav jau arī cilvēki pieraduši, ka savi kundes jāstrostē.

Redakcijā vērsās kāds tirgus paviljona apmeklētājs, kurš bija sašutis par to, ka šajā tik saspringtajā laikā, kad veikalos tiek ievēroti dažādi ierobežojumi, tirgū svaigās gaļas stendi darbojas, it kā nekādu ierobežojumu nemaz nebūtu. Arī nekāda distance (24. martā) netiekot ievērota. Esot pat kāds tirgotājs, kas tirgo gaļu no letes, kam pat nav elementāra norobežojuma.

Lasītājs jautā: – Vīruss vai nē, bet dzīve rit savu gaitu, un cilvēki turpina doties mūžībā. Ja ir nauda, visas apbedīšanas lietas var nokārtot vienā dienā un daudz ko – arī attālināti. Citādi tas ir ar izvadīšanu un bēru mielastu. Bažījamies, vai netiksim sodīti par to, ja gadījumā uz mūsu radinieces bērēm atnāks vairāk nekā 50 cilvēku. Vai jūs, lūdzu, to nevarētu noskaidrot?

Pagājušā pirmdienas vakarā saņēmām ziņu no Kandavas, kur ar domes izpilddirektora akceptu tiekot apzagta pašvaldība – strādnieki pa kluso mēģinājuši izvest pašvaldības īpašumā, Daigones ielā, nozāģētos kokus. Tāpat arī pats zāģēšanas process neesot bijis saskaņots un nogāzto koku – tiešām daudz, tādēļ  tapis iesniegums policijā, – apstiprināja zvanītājs. Tad nu braucām kokus lūkot klātienē, kā arī lūdzām domes vadībai jeb priekšsēdētājai Ingai Priedei, izpilddirektoram Egīlam Dudem un arī policijai radušos situāciju komentēt.

Redakcija: Sēmes un Zentenes pagasta pārvaldes vadītāja Silvija Rabkēviča skaidroja, ka ar šo māju Tukuma

asītājs jautā: “Pirmkārt, gribētos zināt, kā iet OIK tiesā. Tāpat, vai kaut kas virzās uz priekšu ar Indras Rassones un Arņa Ružas lietu? Otrs jautājums par konteineru Spartaka ielā, par ko jau zvanīju iepriekš. Decembra sākumā, kad tas sāka degt, zvanīju uz dispečerdienestu, kas teica, ka jautājumu risinās. Bet, kamēr VUGD atbrauca, konteiners jau bija…nodedzis.

Lasītājs jautā: “Ir sasāpējis jautājums…. Mums saka, ka ceļu no Jaunsātiem uz Sudmalām, Zelmeņu skolu – to var greiderēt, bet Tumes pagastā,  Vecmoku pusē (uz mājām «Grantiņi»,«Vecmokas», «Atpūtas» un «Krūmiņi»), gan nevarot, jo laika apstākļi neesot pareizie. Bet tāds jauks laiks bija!… Esam rakstījuši, zvanījuši Legzdiņas kundzei, bet tas ir kā tukšā mucā. Nezinām, kur un pie kā vērsties… Saka, ka ir grants bērta uz mūsu ceļa, bet tā patiesībā nav bijis, oktobrī redzējām , ka garām gāja greiders, bet –  ar paceltu lāpstu…”

Laikraksta lasītāja Maija Strautiņa mudināja mūs sazināties ar SIA «Tukuma auto» un noskaidrot, kad uzņēmums sāks strādāt sabiedrības labā un uzlabos autoostas sniegtos pakalpojumus. Ar lasītājas vēstuli iepazīstinājām SIA «Tukuma auto» izpilddirektoru Rolandu Melderi.

Jūs jautājat: – Jau pirms laba laika gan Veļķu kapos, gan Vilkājas kapos tika aizvesti prom lielie konteineri. Cilvēki gāja kopt savu tuvinieku kapiņus, bet vietas, kur bērt atkritumus, nebija. Tajā pašā laikā vietā, kur bija konteineri, nu ir uzlikts uzraksts – atkritumus nemest. Kur mums likt atkritumus, bērt maisā un nest pie domes?

Vai nevarētu palīdzēt, sarunāt, lai atbildīgie parūpējas par kārtību tirgus bezmaksas tualetēs? Tās jau vairs neesot iespējams lietot, – tā sūdzējās Tukuma tirgus apmeklētāji un pārdevējas, piebilstot, ka gan smaka, gan netīrība esot neciešama. 

Lasītājs jautā: Vēlētos uzzināt, kas notiek ar Brīvības laukumu? Kādreiz bija Ziemassvētku lampiņas kokos un arī prožektors – līkumā no Lielās ielas. Bet nu – tikai mazās lampiņas, kas patiesībā nekādu redzamību nedod. Strādāju arī tu pat, vakarā, kad jātaisa ciet darba vieta, ir bail, jo, ja kas notiktu, neviens to nemaz nepamanītu.

Jūs jautājat: Man ir jautājums par samariešiem. Viņi bija uzzinājuši, ka mums ir  1. grupas invalids, atbrauca un piedāvāja savu palīdzību. Autobusiņā, ar ko viņi atbrauc, gan var ieiet dušā, gan nogriezt nagus un matus utt. Viņi saka, ka mums nekas nav jāmaksā, bet pašvaldības sociālais dienests teica, ka samariešiem tomēr ir jāmaksā. Kā tad tur īsti ir? Un es neesmu vienīgā, kas to nesaprot.