Attēlam ir ilustratīva nozīme

Cīņā ar kaimiņu – mērs pilns

Lasītājs jautā: Vēlētos izstāstīt savu, ļoti sasāpējušos jautājumu. Dzīvoju Lauku ielas kopīpašumā – te ir pieci privātīpašuma dzīvokļi un divi – pašvaldības. Protams, ka kopīpašumā kaimiņus izvēlēties nevaram. Arī mūsu gadījumā – mums ir viens kaimiņš, kurš visu laiku taisa nekārtības. Un nu mērs ir pilns – jau pagājušās nedēļas beigās, nesot savu šmucspaini, viņš to izgāza kāpņu telpā, trakākais tas, ka tas bija tāds spainis, kur ir fekālijas utt. Un šim kaimiņam liekas normāli to visu atstāt – neko nesavākt. Tā nu pagājusi gandrīz nedēļa, bet nekas nav darīts. Zinu, ka ir daudz tādu “demokrātu”, kas domā un dara, kā pašam tīk un kā pašam liekas pareizi. Bet tā jau ir kaitniecība – koplietojumo telpu bojāšana! Un mēs – kaimiņi neko nevaram izdarīt; ja savāksim mēs, nekādu mācību vaininieks negūs. Izsaucām policiju, bet viņiem neizdevās kaitnieku satikt mājās. Gribam zināt, kā pareizi rīkoties, ja ir jāsadzīvo ar šādu kaimiņu (domāju, ka šāda problēma ir daudziem) un kā viņu var sodīt?

Redakcija: sazinājāmies ar Tukuma novada pašvaldības policijas priekšnieku Armandu Hohfeldu, kurš skaidroja, ka pašvaldības policijas darbinieki apsekojuši šo adresi. Pirmajā reizē vaininieks nav sastapts, bet pašreiz noskaidrots, ka visa šmuce ir satīrīta. Jautāts, par pareizāko rīcību šādos gadījumos, pašvaldības policijas priekšnieks skaidroja, ka var vērsties policijā un katrs gadījums tikšot izskatīts pēc būtības. Un esot jāsaprot, ka jebkura lietas tīša bojāšana ir krimināli sodāma.

Ir pienākums rūpēties par kopmantu
Saskaņā ar Civillikuma 1069. pantu kopīpašniekiem ir pienākums rūpēties par kopējo lietu un nest zaudējumus, ja tādi nodarīti. Savukārt 1071. pants noteic, ka kopīpašuma uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jāsedz kopīpašniekiem samērīgi ar savām domājamajām daļām. Tāpat Civillikums noteic vispārīgo atbildības principu, proti, katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Kopīpašuma uzturēšana ietver ne tikai ēkas uzturēšanu, bet arī pieguļošās teritorijas uzturēšanu pienācīgā kārtībā. Ja, piemēram, kopīpašniekiem ir radušies zaudējumi prettiesiskas viena kopīpašnieka rīcības dēļ (ar to arī saprotot – nesaudzīgu izturēšanās pret lietu, nerūpējoties vai nepienācīgi rūpējoties, neuzturot vai nepienācīgi uzturot tā īpašumā un/vai lietošanā atrodošos lietu u. tml.) un ir konstatējama cēloņsakarība, tad pārējie var celt prasību tiesā par zaudējumu piedziņu. Iepriekš būtu ieteicams vispirms nosūtīt brīdinājumu par plānoto rīcību un sekām.

 

Lai celtu prasību tiesā par zaudējumu piedziņu, ir nepieciešami pierādījumi. Proti, ir jābūt zaudējumiem, jāpamato prettiesiskā rīcība un jākonstatē cēloņsakarība starp prettiesisko rīcību un zaudējumiem. Šajā gadījumā jums būtu jāvēršas pie sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja, kurš novērtētu un konstatētu bojājumus un aprēķinātu izdevumus, kas nepieciešami bojājumu (zaudējumu) novēršanai. Līdztekus var vērsties pie būvnieka, kurš papildus sagatavotu tāmi iespējamo bojājumu (zaudējumu) novēršanai un atjaunošanas izdevumiem.

Ir vai nav sīkais huligānisms?

Jāatzīst, ka atklāts paliek jautājums, vai un kā šobrīd, kad likums mainīts, tādu kaimiņu, kas klaji pārkāpj sabiedrisko kārtību, šobrīd var sodīt pēc «Administratīvo sodu likuma [..]» normām. Katrā ziņā likuma

III nodaļā «Administratīvie pārkāpumi sabiedriskās kārtības jomā» joprojām ir

  1. pants – «Sīkais huligānisms», kas nosaka: ”(1) Par sabiedriskās kārtības traucēšanu, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot personu mieru, iestāžu, komersantu vai citu institūciju darbu vai apdraudot savu vai citu personu drošību (sīkais huligānisms), piemēro naudas sodu no četrpadsmit līdz simt naudas soda vienībām [70-500 eiro. – Red.].”

Un šo procesu – izvērtējot lietas apstākļus, pierādījumus, vainīgo un tā atbildības pakāpi – vada atbildīgās amatpersonas jeb, kā šajā gadījumā, – pašvaldības policisti. Un, kā noprotams pēc šī likuma komentāriem, arī to, vai fekāliju atstāšana pie kaimiņu durvīm ir ”sabiedrības traucēšana, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot personu mieru”, nosaka policisti.

 

 

 

 

 

Komentāri

  1. Atkal Hohfelds izvairās no skaidras atbildes.
    “Var vērsties pašvaldības policijā”, nepārliecina. Cik cilvēki vairs nezvana PP, jo ir atdūrušies pie totālas nevēlēšanās palīdzēt.
    Pareizā atbilde būtu – vērsieties pašvaldības policijā, reaģēsim, sodīsim, novērsīsim, palīdzēsim u.t.t.
    Tikai tad ir jēga nodokļus novirzīt pašvaldības policijai.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.