Projekti

Viens no Tautsaimniecības un teritoriālās plānošanas komitejas ceturtdienas, 17.augusta sēdes jautājumiem bija “Par tematiskā plānojuma “Tukuma novada transporta infrastruktūras attīstības plāns” nodošanu publiskajai apspriešanai”. Kā informēja pašvaldības Attīstības nodaļas teritorijas plānotāja Inga Tramdaha, vairumu darba uzdevumu speciālisti jau izpildījuši. Iepriekš, pirms novadu reformas, katram novadam ir bijuši dažādi plānojumi ar dažādu pieeju un tehniskiem risinājumiem, tāpēc nācies to visu apkopot, lai piemērotu vienādu pieeju visam jaunajam novadam. Ir izanalizēti visi augstākstāvošie plānošanas dokumenti, tai skaitā nacionālā līmeņa plāni attiecībā uz ceļiem, kā arī plānošanas reģiona izvirzītie nosacījumi. Detalizēti pārskatīta Tukuma pilsētas satiksmes koncepcija, kuras apstiprināšanai šogad pienāks gala termiņš. Visi dokumenti ir pārskatīti, sakārtoti, pievienoti arī grafiski materiāli. Tas viss būs publiski pieejams un izmantojams.

Jau vēstījām, ka 27. jūlijā domes sēdē priekšsēdētājs Gundars Važa klātesošos informēja, kā sokas ar lidostas licencēšanu un kā – ar caurlaižu sistēmas ieviešu Jūrmalā, kas nu iecerēta visa gada garumā. Tika pārrunāti arī citi aktuālie un deputātus interesējošie jautājumi.

Jau kopš aprīļa vidus Tukuma slimnīcai ir jauns galvenais ārsts Igors Punculis, pieredzējis anesteziologs – reanimatologs. Stājoties savā jaunajā, atbildīgajā amatā, viņš, kā jau solījis, turpina veikt arī ārsta pienākumus, jo tā, paša vārdiem runājot, jūtas vislabāk – piederīgs šai vietai, slimnīcai, ko jau labu laiku sauc par savējo. Mēs viņu sastopam kārtējā divu diennakšu dežūrā slimnīcas reanimācijas nodaļas ārstu istabā, lai pavaicātu par pirmajiem iespaidiem pie ārstniecības iestādes vadības grožiem un nākotnes iecerēm.

Parādība, kad vienas skolas audzēkņi tiek aiztransportēti uz kādu citu izglītības iestādi, laika gaitā ieguvis savdabīgu apzīmējumu  – “skolu kanibālisms“. Tas tādēļ, ka apvienojumā ar zemajiem demogrāfiskajiem rādītājiem, gadās, ka šāda vadāšana rezultējas ar kādas lauku skolas slēgšanu. Vēl jo asāk šo konkurenci jeb cīņu par bērniem varēja manīt uz novadu robežām, kur runa ne tikai par potenciālajiem skolniekiem, bet arī norēķiniem starp pašvaldībām – proti, tās viena otrai ir spiestas maksāt par saviem bērniem svešajās skolās.

Virzās uz prasību izpildīšanu Jau vēstīts, ka Tiesībsarga birojs, kas ir institūcija, kuras uzdevums ir

29. jūnijā notika Tukuma novada domes sēde, kurā izskatīja 76 darba kārtības jautājumus.

Latvietis vienmēr ir bijis un ir dziesmas mīļotājs. Gan tas mazais ganiņš, kas gavilēja tautas dziesmas savam ganāmpulkam, gan nopietns kora dalībnieks, kas savu priekšnesumu sniedz lielam klausītāju pulkam.

Izskanējuši šī gadsimta pirmie lielākie Latvijas valsts nacionālie svētki – pirmo Vispārējo latviešu dziedāšanas svētku 150. dzimšanas diena. (Lai piedod dejotāji, bet Deju svētku tradīcijai vēl tikai 58 gadi.) Ir saglabāta senākā relikvija – pirmo svētku Līgo karogs, un vēl no pirmsākumiem nākusī tradīcija – svētku programmā iekļaut iespējami daudz tautas dziesmu.

Jau izskanējis Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku koru lielkoncerts «Tīrums. Dziesmas ceļš», bet šovakar un sestdien deju rakstus varēs lūkot lieluzvedumā «Mūžīgais dzinējs». Un tad jau klāt svētku noslēguma koncerts «Kopā Augšup», kur kora dziesmā vienosies 266 jauktie kori, 83 sieviešu kori, 22 vīru kori, 38 senioru kori, 36 jauniešu un vidusskolu kori, kā arī dejos 18 A grupas jauniešu deju kolektīvu, 33 D grupas vidējās paaudzes deju kolektīvu, 22 F grupas senioru kolektīvi, 16 bērnu deju kolektīvi un spēlēs 65 pūtēju orķestri. Bet vēl līdz tam Rīgas parkos un ielās skanēs kapelas, folkloras kopas un vokālie ansambļi, būs vēl citi svētku notikumi, kas palīdzēs katram šajā nedēļas nogalē izjust svētkus… Bet mēs ieskatījāmies grūtajā mēģinājumu procesā, bijām klāt skatēs un koncertos, lai parādītu jums, lasītāji, kā mūsējiem klājas Rīgā.    

2. jūlijā Vecrīgā pulcējās un Rīgas ielās izvijās lielais Dziesmu un deju svētku gājiens, kuru veidoja dziedātāji, dejotāji, pūtēji un koklētāji, teātra spēlētāji, folkloras kopu, tautas mūzikas kapelu, tautas lietišķās mākslas studiju un pulciņu dalībnieki, valsts, pilsētu, novadu, pagastu, kultūras un tautas namu, kolektīvu vadītāji… Un vēl daudzi jo daudzi, kas vēlējās piedalīties Novadu dižošanās lielajā notikumā un cildināt latviešu dziesmu un deju, latviešu mūziku un latviešu valodu. Sācies ar Diķliem un Vidzemi, gājiens tālāk iepazīstināja ar Kurzemes, Zemgales, Latgales un Rīgas kolektīviem, to vidū ar kolektīviem no dažādām pasaules valstīm.

Tas ir viens no secinājumiem, kas izlasāms Latvijas Republikas Valsts kontroles atzinumā par revīziju, kurā vērtēta Bauskas, Cēsu, Dienvidkurzemes, Jēkabpils, Ludzas, Ogres, Preiļu un Tukuma novada pašvaldības līdzdalība to veidotajās kapitālsabiedrībās, kā arī šo uzņēmumu finansiālais stāvoklis, peļņa un zaudējumi, kā arī pašvaldības ieguldījumi 2019., 2020. un 2021. gadā.

Jau šajā nedēļas nogalē Rīga uzņems simtus un tūkstošus XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku dalībnieku, un viņu vidū būs arī kuplā Tukuma novada amatiermākslas kolektīvu saime. 48 ??kolektīvi, 1144 dalībnieki, no kuriem 537 ir dejotāji, 450 – koru dziedātāji, 39 – pūtēju orķestra dalībnieki, 40 – folkloras kopu un tautas mūzikas kapelu dalībnieki, 33 – tautas lietišķās mākslas studiju/pulciņu pārstāvji un 20 koklētāji… Kopskaits ir mazliet lielāks nekā 2018. gadā, kad Tukuma, Engures, Kandavas un Jaunpils novads uz svētkiem kopā aizveda 41 kolektīva 1078 dalībniekus.