Šogad Latvijā stājušies spēkā noteikumi par bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītu vākšanu. Atkritumi jāšķiro, jo to pārstrādē iegūst jaunus resursus (biogāzi, siltumu, elektrību un kompostu augsnes ielabošanai) un tas palīdz samazināt poligonos apglabājamo atkritumu apjomu.
Aizvien biežāk medijos dzirdam ne vien par klimata un citām pārmaiņām dabā, bet arī to, kas tiek darīts, lai tās mazinātu. Tāpat izskan aicinājumi rīkoties ikvienam – šķirot atkritumus, neēst gaļu, iegādāties elektroauto, nepirkt lietas, ko mums nevajag, utt. Pareizo, dabai draudzīgo rīcību saraksts kļūst garāks. Jau tagad dzīvojam un domājam nedaudz citādi nekā pirms gadiem divdesmit. Vērojot apkārt notiekošo, rodas sajūta, ka būs jāmainās vēl. Par to, kādas ir tendences dabas aizsardzībā, klimata pārmaiņu mazināšanas politikā un ar to saistītajās jomās, runājām ar Pasaules Dabas fonda (PDF) direktoru Latvijā Jāni ROZĪTI.
Dārta Belcāne teic, ka noteikti negribētu sevi saukt par pārgājienu eksperti vai izteiktu aktīvā dzīvesveida entuziasti. Kā pati smejas, tas ir tikai veids, kā dažādot reizēm tik sēdošo ikdienu. Taču viņa piekrīt padalīties ar savu pieredzi, kas gūta, gan pievarot 45 kilometrus dienā citu veidotos maršrutos, gan arī pašai rīkojot laivošanas braucienus vai aktivitātes dabā ģimenei.
Nacionālo kvalitātes zīmi “Zaļais sertifikāts” savulaik izstrādāja asociācija “Lauku ceļotājs”, un viens no sertifikāta mērķiem bija pēc iespējas apiet citu jau pieļautās kļūdas, proti, nepieļaut, ka tūristu pieplūdums vienlaikus noplicina dabas vērtības. Izrādās, šī nostādne ir aktuāla arī pēc vairāk nekā divām desmitgadēm, un pērn šo sertifikātu saņēma 31 uzņēmums, no kuriem 11 – pirmo reizi. To vidū arī Engures ezera dabas parka glempings “Bērzciema lagūna”, kurā saimnieko Ieva un Mareks Neilandi. Ieva piekrita mums pastāstīt par savu pieredzi saimniekošanā.
Šī gada rudenī Ķemeru Nacionālais parks, kas aptver teritoriju vairāk nekā 38 tūkstošu hektāru platībā (un tas – neskaitot arī gabaliņu jūras), kārtējo reizi ieguva apliecinājumu, ka ir Eiropas ilgtspējīga tūrisma hartas pilnvērtīgs dalībnieks. Par to, ko sevī iekļauj vārdu salikums “ilgtspējīgs tūrisms”, par grūtībām un nedaudz – arī ideāliem, saruna ar Ķemeru Nacionālā parka (ĶNP) Dabas centra vadītāju Agnesi Balandiņu.
Apvienotajā komiteju sēdē pirms nedēļas Tukuma novada pašvaldības deputāti pieņēma pašvaldības budžeta projektu, taču tā galīgo variantu apstiprināja šo trešdien, 7. februārī.
Sešpadsmit Latvijas pilsētās vakar norisinājās lauksaimnieku rīkota protesta akcija. Garas karodziņiem un plakātiem rotātu traktoru rindas lēni vizinājās turpu šurpu intensīvas satiksmes ceļa posmos. Tukuma pievārtē tas bija maršruts starp diviem rotācijas apļiem uz šosejas Rīga-Ventspils, un, kā novērojām, šo posmu dienas garumā neskaitāmas reizes pievarēja vairāk nekā simts lauksaimniecības tehnikas vienības. Šis gan – tikai mēģinājums, jo, kā sola protesta dalībnieki, ja neizdosies vienoties par protesta akcijā izvirzītājām prasībām, nākamnedēļ traktori jau ieripošot galvaspilsētā.
Tā, vērtējot Latvijas lauksaimnieku prasības 5. februāra akcijā, saka zemnieku saimniecības «Lejas Riepji» īpašniece Dina Vasermane. Viņa uzskata, ka lauksaimnieku prasības ir pamatotas, jo īpaši tās, kas saistītas Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu tūlītēju importa aizliegumu.
1. februārī pašvaldībā notika apvienoto komiteju sēde, kurā tika skatīts 2024. gada pašvaldības budžeta projekts. Galīgais lēmums tiks pieņemts domes sēdē 7. februārī. Pirms tam deputāti izdarīja grozījumus vairākos noteikumos, kas palīdzētu iegūt budžetā trūkstošo finansējumu.
Iedzīvotāju sapulcē Nobeigums. Sākums 26. janvāra laikrakstā. janvārī Šlokenbekas muižā notika Smārdes pagasta iedzīvotāju
Latvija var lepoties ar daudzveidīgu dabu, kamēr ne visur Eiropā ir vilki, lūši, lāči un dažādas pārnadžu sugas. Diskusija par vilku sugas aizsardzību nereti saistīta ar iebildumiem par to, ka plēsēji uzbrūk mājlopiem, un mednieki uzstāj, ka medību limitu vajadzētu palielināt, lai regulētu arī citu sugu izplatību.
Talsu novada Abavas pagasta zemnieku saimniecības «Drubazas» saimnieks Ģirts Dzērve apsaimnieko 25 hektārus dabīgo pļavu, tostarp tās atjauno un, lai sabiedrību izglītotu dabas daudzveidībā, izveidojis Drubazu botānikas taku.
