Projekti

Pirms kāda laika pašvaldība publiskoja aicinājumu privātmāju īpašniekiem, kuriem pieguļošajā teritorijā atrodas meliorācijas grāvji, pievērst īpašu uzmanību to tīrībai un caurtecei, lai novērstu iespējamos plūdus lietavu laikā. Aicinājumā bija minēts, ka pēc piedzīvotās vētras vietām meliorācijas grāvji ir nosprostoti ar koku zariem un cita veida atkritumiem. Šī iemesla dēļ veidojas sablīvējums, neļaujot meliorācijas ūdenim brīvi tecēt. Lai nodrošinātu grāvī optimālu ūdens caurplūdi, nepieciešams veikt īpašumā pieguļošo grāvju teknes attīrīšanu, jo pietiek tikai ar vienu nosprostotu grāvi, lai izraisītu ielas vai visa rajona applūšanu.

Līdzīgi kā valstī, arī pašvaldībā intensīvākais darba cēliens pie un ar budžetu vēl tikai priekšā. Tomēr vajadzības jau rindojas, tāpat kā precizējas kārtība, kur un kā viena vai otra joma tiks finansēta. Izņēmums nav sports vai sociālā palīdzība pašvaldībā, par ko deputāti diezgan intensīvi diskutēja arī pagājušās nedēļas pastāvīgo komiteju sēdē.

6. augustā Valsts kontrole informēja par saviem secinājumiem, pārbaudot sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamību maršrutos, kurus dotē valsts. Revīzijā tika vērtēta regulāro pasažieru pārvadājumu organizēšana reģionālās nozīmes, tātad arī vietējās un starppilsētu nozīmes, pārvadājumos ar autobusiem un atsevišķos jautājumos – arī ar vilcieniem. Īpaši vērtēts, kādi bijuši valsts – Satiksmes ministrijas (SM) un Autotransporta direkcijas (ATD), tai skaitā Sabiedriskā transporta padomes (STP) – pieņemtie lēmumi un stratēģijas, lai īstenotu transporta politikas nosacījumu – līdz 2027. gadam kāpināt sabiedriskā transporta izmantošanu iedzīvotāju vidū ar vilcieniem un autobusiem.

Jau vēstīts, ka 25. jūlijā, notika kārtējā Tukuma novada domes sēde, kur bez jau iepriekš ieplānotajiem darba kārtības jautājumiem deputāti apstiprināja arī vairākus aizdevumu pieprasījumus ieplānoto darbu veikšanai. Vienojošais elements – par tiem noslēdzies iepirkuma process un, lai arī daļu no plānotā iecerēts paveikt vēl šī gada ietvaros, būs darbi vai izdevumi, kas tomēr tiek pārcelti uz nākamo gadu.

Konkursu «Sakoptākais mežs» rīko Meža īpašnieku biedrība. Sākotnēji – 2017. gadā, kad konkurss notika pirmo reiz, to atbalstīja Meža attīstības fonds. Taču tā mērķis ir saglabājies joprojām, tas ir – apzināt labas mežsaimniecības prakses, lai ar tām varētu iepazīstināt citus meža īpašniekus, tādējādi popularizējot ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu. Konkursā tiek vērtēti ieguldījumi produktīvu, noturīgu mežaudžu izveidē, kā arī vērtē, kā tiek veikta meža atjaunošana un mežizstrāde, meža kopšana un kā veidota meža infrastruktūra, zinātniski pamatotu metožu izmantošana ilgtspējīga meža apsaimniekošanā, zemes racionāla izmantošana, ainavu elementa plānošana un saskarsme ar kaimiņiem. Konkursa uzvarētājiem galvenā balva – motorinstruments jaunaudžu kopšanai, veicināšanas balvās – divas dāvanu kartes meža stādāmā vai dekoratīvā stādāma materiāla ieguvei.

Jūlija sākumā Tukuma pievārtes vīna darītavā «Mazburkas» norisinājās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK), Tukuma novada pašvaldības un energokompānijas SIA «Enefit» kopīgi organizētais Kurzemes Biznesa forums «Uzņēmumu finansējuma stratēģijas: no teorijas līdz praksei».

Katru gadu pēc svētkiem ar to rīkotājiem pārrunājam, kas izdevies, kas nebija izdevies un kādas mācības iegūtas, domājot par nākamajiem liela mēroga pasākumiem. Pirms nedēļas Tukuma kultūras namā par to runājām ar tā vadītāju Aneti Pitenu un svētku režisori Lieni Bēniņu. Šo sarunu sākām ar vēstuli, kas tika saņemta mirkli pirms svētkiem un kurā pausts viedoklis par to, vai arī amatiermākslas kolektīvu dalībniekiem – dziedātājiem un dejotājiem – pienācās svētki vai nē?!

Vakar, 25. jūlijā, notika kārtējā Tukuma novada domes sēde, kur bez jau iepriekš ieplānotajiem darba kārtības jautājumiem deputāti apstiprināja arī vairākus aizdevumus veicamajiem darbiem. Vienojošais elements – par tiem noslēdzies iepirkuma process un, lai arī daļu no plānotā iecerēts paveikt vēl šī gada ietvaros, daļa darbu tomēr tiek pārcelta uz nākamo gadu. Taču iesāka sēdi deputāti ar it kā vairāk formāliem jautājumiem, proti, viņi veica izmaiņas vai pavisam no jauna apstiprināja vairākus nolikumus un saistošos noteikums.

Šī nedēļa pašvaldībā sākās ar ārkārtas domes sēdi, kurā deputāti atgriezās pie jau šī gada februārī pieņemtā domes lēmuma par iesaistīšanos Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) projektā, lai iegūtu līdzekļus sociālo mājokļu atjaunošanai. Līdz kārtējai domes sēdei gaidīt nevarēja, jo 22. jūlijs, kad notika ārkārtas sēde, bija pēdēja diena dokumentu iesniegšanai.

Ceturtdien, 11. jūlijā, pašvaldības deputāti pulcējās uz ikmēneša Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdi. Dienas kārtībā bija 11 jautājumi, no kuriem deviņi saistījās ar izglītības jomu, turklāt divi no tiem raisīja plašas debates, kas ilga vairāk nekā divas stundas. Pusi no šī laika deputāti veltīja pirmsskolas izglītības situācijas apspriešanai. Uzklausot novada Izglītības pārvaldes vadītājas vietnieces ziņojumu, uzzinājām ne vien par pašreizējo stāvokli, bet arī par iespējamām problēmām tuvākajā nākotnē.

Tukuma novada domes 20. jūnija Finanšu komitejas sēdes un 27. jūnija domes sēdes darba kārtībā bija iekļauti jautājumi par centralizētās siltumapgādes pakalpojuma nodrošināšanu Jauntukumā un Milzkalnē. Tā kā īstas skaidrības par to, kā notiks jau iepriekš izsludinātā abu katlu māju iegāde, nebija, šos jautājumus deputāti izskatīs jūlija komiteju sēdēs.

Līdzīgi, kā tas ar drukāto presi, arī runas par piekrastes zvejnieku izzušanu šķiet krietni pārspīlētas vai katrā gadījumā – pāragras. Mēs arvien rakstām, bet mūspuses vīri turpina iet jūrā, kā to darījuši viņu tēvi, tēvutēvi un nereti vēl pāris paaudzes pirms viņiem. Tieši tāds gadījums ir arī bērzciemnieks Andris Cīrulis, kurš ne tikai pats saullēkta stundās mēdz arvien iebraukt jūriņā, bet turpina stumt un bīdīt uz priekšu arī visu Latvijas tā dēvēto mazjūras zvejnieku intereses. Un darīts tas tiek gana veiksmīgi – no sākotnējiem 12 biedriem organizācija tās četru pastāvēšanas gadu laikā ir tapusi bagāta ar 75 biedriem!