Tas ir viens no secinājumiem, kas izlasāms Latvijas Republikas Valsts kontroles atzinumā par revīziju, kurā vērtēta Bauskas, Cēsu, Dienvidkurzemes, Jēkabpils, Ludzas, Ogres, Preiļu un Tukuma novada pašvaldības līdzdalība to veidotajās kapitālsabiedrībās, kā arī šo uzņēmumu finansiālais stāvoklis, peļņa un zaudējumi, kā arī pašvaldības ieguldījumi 2019., 2020. un 2021. gadā.
Jau šajā nedēļas nogalē Rīga uzņems simtus un tūkstošus XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku dalībnieku, un viņu vidū būs arī kuplā Tukuma novada amatiermākslas kolektīvu saime. 48 ??kolektīvi, 1144 dalībnieki, no kuriem 537 ir dejotāji, 450 – koru dziedātāji, 39 – pūtēju orķestra dalībnieki, 40 – folkloras kopu un tautas mūzikas kapelu dalībnieki, 33 – tautas lietišķās mākslas studiju/pulciņu pārstāvji un 20 koklētāji… Kopskaits ir mazliet lielāks nekā 2018. gadā, kad Tukuma, Engures, Kandavas un Jaunpils novads uz svētkiem kopā aizveda 41 kolektīva 1078 dalībniekus.
26. jūnija vakarā tukumnieki pulcējās Šēseles ielā, kas transportam bija slēgta, lai Tukumā varētu ieskandināt Dziesmu un deju svētku nedēļu.
Vakar, 15. jūnijā, deputāti sanāca uz ikmēneša pastāvīgo komiteju sēdēm – diskutēja par jautājumiem, kurus virzīt tālāk lemšanai uz domes sēdi vai tomēr šobrīd to izskatīšanu vēl atlikt. Vienlaikus starp komitejām tika noorganizēta arī ārkārtas domes sēde, kur darba kārtībā bija trīs jautājumi. Steidzamības kārtā, jo tie saistīti ar projektiem un to finansējumu.
Aizvadītā atkušņainā ziema, aukstuma vilnis pavasarī nodarījis lielu postu galvenokārt augļu dārziem. Nedaudz tiek runāts par to, ka cietis arī ziemas rapsis, tomēr dzeltenie lauki priecē šīs kultūras audzētājus. Savukārt augļu un ogu audzētāji ir samulsuši un bažīgi, jo ražas šogad, iespējams, būs niecīgas. Lai pārliecinātos, kā klājas augļkopjiem, veicām nelielu aptauju. To sākām ar pētniekiem, kas parasti zina vairāk nekā tikai to, kas noticis pašu dārzos.
Šosvētdien, 18. jūnijā, 13.00 Pūres evaņģēliski luteriskajā baznīcā 100 gadu jubilejā pieminēs skolotāju, kultūras darbinieku un kādreizējo Pūres evaņģēliski luteriskās draudzes priekšnieku Imantu Drunku. Viņa veikumu pagasta kultūras dzīvē un baznīcas draudzē atcerējās kultūras darbinieces Dzidra Rozenberga un Inga Zariņa-Dzenīte, kas pauda gandarījumu, ka zināmu savas dzīves laiku varējušas pavadīt kopā ar tik talantīgu, zinošu un kultūras jomā aizrautīgu cilvēku.
30. maija laikraksta numurā jau rakstījām par Annas ielu un tās iedzīvotāju iebildumiem, kas radušies saistībā ar ielas rekonstrukcijas projektu un tā laikā realizētajiem lietus ūdens risinājumiem,. Annas iela šobrīd tiek pārbūvēta vienlaikus ar Kalna, Miera un Magoņu ielu. Pēc publikācijas atkal uzklausījām iedzīvotāju jautājumus, uz kuriem atbildes sniedza Attīstības nodaļas vadītājas vietniece Santa Haferberga.
Jau rakstījām, ka no nākamās nedēļas sāks pārbūvēt stāvlaukumu pie Tukuma poliklīnikas un vienlaikus, kā skaidroja pašvaldības izpilddirektora vietnieks Egils Dude, sāks pārbūvēt arī gaisa tiltu. Savukārt SIA «Tukuma ūdens» Meža ielā jaunnedēļ sāks ierīkot ūdensvadu.
27. maijā kultūras namā Tukuma mākslas skolas deju kolektīvs «Luste» skatītāju pilnā zālē svinēja savas 48 sezonas noslēgumu, un vienlaikus ar savu varēšanu godināja ilggadīgo deju kolektīva vadītāju, «Lustes» izveidotāju un bijušo bērnu deju kolektīvu virsvadītāju Silvu Liepu jubilejā. Koncertā piedalījās ar draugu kolektīvs «Žirginelis» no Lietuvas, ar ko sadarbība aizsākusies pirms 27 gadiem un turpinās joprojām – maija sākumā «Luste» dejojusi koncertā Lietuvā.
“Mums nav nekā no tā, ko solīja, kad šo projektu iesāka,” tā 25. maijā, kopā ar Annas ielas pārbūvē iesaistītajiem izstaigājot šo ielu, atzina šīs ielas iedzīvotājs Raitis Cīrulis, piebilstot – tā kā ielas līmenis asfaltējot tiks pacelts, viņa mājai, kas atrodas Annas ielas sākumā un kurai ir koka fasāde, visi ūdeņi nu plūdīs iekšā: “Un tad man ir jautājums – cik ilgi kalpos koka apdare, ja viss ūdens tecēs tai virsū?! Mēs gadiem ilgi esam cīnījušies ar lietus ūdeņiem un bijām ļoti sacerējušies, redzot, ka pašvaldība beidzot šo problēmu risina. Bet tagad var iznākt, ka no tās ieguldītajiem daudzajiem tūkstošiem patiesībā nebūs jēgas.”
Grūti izbraucami ceļi, aizsegtas ceļazīmes, ūdens trūkums, desmitiem hektāru plaša “mēness” ainava, – tās ir tikai dažas no karjeru izstrādātāju radītajām blaknēm, ar kurām saskārušies tie novada iedzīvotāji, kas dzīvo blakus vai netālu no karjera. Pirms desmit gadiem un pēc ilgām diskusijām Tukuma novada pašvaldība pieprasīja no karjeru izstrādātājiem nodrošinājumu derīgo izrakteņu vietas sakārtošanai nākotnē. Tomēr nu maija komiteju un arī domes sēdē tika rosināts no šāda uzkrājuma veidošanas atteikties – pašvaldības administrācija ieteica svītrot šo prasību no Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem, kas ir Tukuma novada teritorijas plānojuma sastāvdaļa. Lielākās diskusijas par šo jautājumu raisījās Vides un komunālo jautājumu komitejas sēdē 11. maijā, bet galīgo lēmumu pieņēma domes sēdē vakar, 25. maijā.
Pašiem ceļotājiem lielākoties tas ir diezgan nebūtiski, kur sākas vai beidzas novadi, vēl mazāk – kur novilktas pagastu robežas. Svarīgāk – kur pabūt, ko piedzīvot, nobaudīt un izbaudīt. Tomēr tūrisma uzņēmējiem bieži vien der zināt, ar ko tad tuvējie kaimiņi īsti nodarbojas, ko piedāvā. Iespējams, – un nereti tā tiešām arī gadās – savstarpēji iepazīstoties, tiek uzsākts ceļš ilgstošas un produktīvas sadarbības virzienā. Tādēļ ik pa brīdim un dažādās formās tiek rīkotas īpašas tikšanās tūrismā strādājošiem, kas šo iepazīšanās procesu ievērojami atvieglo. Jau vēstījām, ka pēc ilgāka pārtraukuma Jaunpils Amatu mājā tikās Jaunpils, Viesatu un kaimiņu pagasta uzņēmēji. Pastāstīja, kā pandēmijas laiks pārdzīvots, kas jauns vai tieši pretēji – arvien pa vecam, un dalījās ar nākotnes plāniem.
