Nevar iesaldēt naudu, – skaidro juriste
Kā deputātiem skaidroja domes juriste Ilze Blanka, pērn apstiprinātajos grozījumos Tukuma novada teritorijas plānojumā 2011.-2023. gadam un apbūves noteikumos no iepriekšējās redakcijas saglabāts 9. punkts, kas paredz, ka pirms derīgo izrakteņu ieguves atļaujas saņemšanas zemes vienības īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai derīgo izrakteņu ieguvējs slēdz līgumu ar novada pašvaldību. Šajā līgumā tas vienojas par derīgo izrakteņu ieguves apjomu un ieguves laiku, transportēšanas ceļiem un kārtību, kādā notiks šo ceļu uzturēšana un atjaunošana, kā arī par risinājumiem derīgo izrakteņu ieguves (transportēšanas) negatīvās ietekmes mazināšanai uz tuvumā esošo dzīvojamo un publisko apbūvi, karjeru rekultivācijas nosacījumiem, saistību nodrošinājumu u.c. nosacījumiem. Saistību jeb rekultivācijas nodrošinājums nozīmē, ka uzņēmējs maksā par katru izstrādāto kubikmetru atbilstoši derīgo izrakteņu izstrādes plānam, veidojot fondu karjera sakārtošanai nākotnē. Taču, kā skaidroja I. Blanka, tieši šo daļu tiek rosināts no apbūves noteikumiem svītrot. Kāpēc tā? Juriste atsaucās uz Satversmes 105. pantu, kas noteic, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu un ka to nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm, kā arī Satversmes tiesas norādīto, ka likumdevējs, šajā gadījumā pašvaldība, ir tiesīgs ieviest tādus ierobežojumus, kādus tas uzskata par demokrātiskā sabiedrībā nepieciešamiem, lietderīgiem un samērīgiem. Bet pašvaldības izvirzītie nosacījumi ar šo prasību par saistību nodrošinājumu ierobežojot uzņēmēja tiesības, tāpēc deputātiem esot jāizvēlas piemērotāks un efektīvāks ierobežojums, kam jābūt attaisnotam ar pamatotu mērķi. I. Blanka: ”Šāda naudas iemaksa nav leģitīma, jo derīgo izrakteņu izstrādātāja finanšu līdzekļu tiek iesaldēti uz 10 vai 15 gadiem, turklāt tos nevar izmantot arī pašvaldība. Un ir arī maza varbūtība, ka šie līdzekļi vispār tiks izmantoti, jo šīs iemaksas nav samērojamas ar nākotnes izmaksām. Tā vietā ir plānots piemērot citu ierobežojošu līdzekli – līgumā noteikt sodu par saistību nepildīšanu, kas nozīmē – ja derīgo izrakteņu izstrādātājs nebūs veicis rekultivāciju, tad pašvaldība to veiks par saviem līdzekļiem un izmaksas piedzīs no izstrādātāja, piemērojot papildus 10% līgumsodu.”
«Latvijas valsts meži» izstrādā un atjaunot vienlaikus
Pret Tukuma novada pašvaldības līdzšinējo kārtību iebilda uz sēdi aicinātais a/s «Latvijas valsts meži» (LVM) ražošanas vadītājs Kārlis Volfs. Tiesa, sēdē netika paskaidrots, kādēļ tieši LVM iebildumi tiek ņemti vērā, bet netiek uzklausīti, piemēram, karjeru darbības nelabvēlīgi ietekmētie iedzīvotāju pārstāvji. Taču ticams, ka, šāda izvēle izdarīta tāpēc, ka valsts uzņēmums, kā to skaidroja tā pārstāvis, ir lielākais karjeru turētājs Latvijā un lielākais smilts pārvadātājs, grants apjomā vien piekāpjoties «SCHWENK Latvija». K. Volfs: “Mēs gadiem ilgi strādājam, lai kārtīgi apsaimniekotu zemes dzīļu resursus. Mūsu karjeri vienmēr ir pamanāmi – ar norādēm un norobežotu teritoriju, lai nepiederošas personas tajā neietu. Uzņēmumam ir 59 nomas līgumi par kopumā teju 17 000 ha lielu platību, kurā ietilpst kūdras purvi un 122 karjeri. To izstrādes ilgums ir dažāds, turklāt jārēķinās, ka divi vai trīs gadi paiet, kamēr tikai nonāk līdz izstrādei. Tajā pašā laikā mums ir karjers, piemēram, pie Ķekavas apvedceļa, kuru 2021. gada ziemā atvērām un tagad jau esam izstrādājuši, iegūstot 200 000 līdz 300 000 m³ materiāla, un šogad vasaras beigās to rekultivēsim – tur ir ūdenstilpe, kurā cilvēki varēs peldēties. Turpinot par rekultivāciju – vidēji desmit karjeri gadā ir rekultivācijas procesā, turklāt nereti jau ieguves laikā sākam arī rekultivāciju, piemēram, karjera teritoriju pilnībā apmežojot vai arī veidojot ūdenstilpes, vai trešais variants – vienā teritorijā darot kā vienu, tā otru. Izpildām arī visas Valsts vides dienesta (VVD) prasības, kas ir galvenais kontrolētājs vides jomā. Protams, LVM ir arī degradētās teritorijas, ko veido vēsturiskie karjeri, kuros kādreiz materiāls iegūts patvaļīgi vai arī saskaņoti, taču pamazām arī šīs vietas izmantojam koku audzēšanai. Turklāt – kas arī ir svarīgi – vismaz reizi gadā ir jāveic derīgo izrakteņu apjomu topogrāfiskā uzmērīšana, un, jo precīzāki būs šie mērījumi, jo vairāk naudas pašvaldība saņems dabas resursu nodokļa maksājumos.”
Problēmas piedāvā risināt savādāk
- Volfs uzskata, ka pašvaldības prasībām par saistību nodrošinājumu jābūt saprātīgam un samērīgam, uzsverot, ka, viņaprāt, šobrīd tās tādas nav: “Tukuma novada pašvaldība ir vienīgā, kas šādu prasību ir izvirzījusi, bet šis lēmums nav samērīgs, jo jau likums «Par zemes dzīlēm» paredz, ka izstrādātājam ir pienākums uz sava rēķina atradnes rekultivēt. Turklāt pašvaldība, pat labu gribot, nevar izvērtēt plānoto izmaksu tāmi, jo tajā var sarakstīt visu, kas ienāk prātā. Ja gribam rekultivēt karjeru, pilna cikla izmaksas ir 30 000 līdz 50 000 eiro atkarībā no apjoma, līdz ar to par to naudu, ko pieprasa pašvaldība, to tāpat nevarēs izdarīt, jo īpaši, zinot, kā naudas vērtība ar gadiem mazinās. Protams, mēs redzam apkārtējo situāciju, problēmas, tāpēc viens no risinājumiem ir, ka rekultivācija ir jāveic paralēli ieguvei, līdz ar to prasīt šo naudu nebūtu vajadzības. Vēl pašvaldība var vērtēt, vai izstrādātājs ir godprātīgs uzņēmums, kas maksā nodokļus, vai arī ir vienas dienas uzņēmums, no kura tad arī varētu prasīt šo rekultivācijas maksu, un tad būtu iespēja iekļaut līgumā arī līgumsodu.”
Ir labi, ja ir labi, bet – ja nav?!
Deputāts Juris Šulcs skaidroja, ka 2012. gadā pašvaldība bijusi tādā situācijā, ka tai bija jāmeklē risinājums, kā šos jautājumus risināt: “Normatīvie akti jau eksistē, bet tie ļoti bieži nav efektīvi. Ko jūs ieteiktu darīt ar tiem vienas dienas uzņēmumiem, kam īpašnieks ir viens, izstrādātājs – cits, bet, kad karjers izstrādāts, tas tiek pārdots vēl trešajai pusei?! Tikmēr pašvaldībai paliek sagandēta vide, kuru, kā dzirdējām, neviens cits nav tiesisks sakārtot, kā vien pats izstrādātājs! Bet no kā prasīt atbildību tad, ja reāla uzņēmuma vairs nav?!
Arī SIA «Strabag» ir karjers, bet nu uzņēmumu likvidē. Kas notiks ar tā izstrādāto karjeru? Turklāt mēs atļaujās ierakstām fantastiskus izstrādes termiņus – 2040., 2050. gads, jo izstrādājama liela teritorija, bet tas nozīmē, ka skats šādā vietā visus šos gadus ir drausmīgs! Kamēr notiek izstrāde, tikmēr nekas netiek rekultivēts, taču gribētu zināt, vai [pašvaldībai] nav tiesību prasīt, lai izstrādes teritorija tiktu samazināta?” Viņam piekrita deputāte Edīte Zelča, atzīstot, ka sodīt var tikai to, kas strādā, bet ko darīt, ja tāda strādātāja nav?! Varēs likt vienalga kādu sodu, nekas jau nemainīsies.
Aicina pievērsties tā sauktajiem dīķu racējiem un citiem izrakto daudzumu slēpējiem
LVM pārstāvis skaidroja, ka visi tehniskie nosacījumi ir iekļauti tehniskajā projektā, kuru kontrolēt ir VVD uzdevums. ”Kas attiecas uz SIA «Strabag» karjeru, – ja tas ir labs, īpašnieks tam atradīsies ātri… Manuprāt, daudz vairāk ir jāsatraucas par ”dīķu racējiem”, kas vispār nekādu nodevu pašvaldībai nemaksā, bet derīgos izrakteņus iegūst. Valsts kontrole ir veikusi revīziju par derīgo izrakteņu pārvaldību, un tur ir secinājumi, ko var vērtēt un ņemt vērā. Tai pat laikā jābūt pamatojumam, kāpēc rekultivācijas fondā par m³ jāmaksā desmit vai 30 centi. Visbiežākā situācija: mašīna brauc uz objektu ar izrakto materiālu, bet atpakaļ uz karjeru ved melnzemi, un līdz ar to pašvaldība tāpat neko neiegūs šajā fondā, jo bilance būs 0. Un kā jūs zināsiet, cik vispār tiek izstrādāts, jo – ja jūs nezināt apjomus, uzņēmējs var tos uzrādīt tādus, kādus vēlas?! To arī apliecina pētījums «Ēnu ekonomika būvmateriālu nozarē», kurā teikts, ka problēmas derīgo izrakteņu jomā ir nozarē vissatraucošākās. Šobrīd lielos būvobjektos ir nepieciešams materiālu sertifikāts, arī VVD ir noteicis stingrāku sodīšanas sistēmu un daudz pamatīgāku kontroli,” – tā Kārlis Volfs. Turpinot par kontroles iespējām, viņš piebilda, ka pašvaldībā noteikti ir cilvēks, kas vērtē situāciju vides jomā, kas var apbraukāt karjerus un apskatīties situāciju dabā.
Var prasīt jaunu atļauju, vai tā jādod bez nosacījumiem?!
Deputāts Kaspars Gribusts interesējās, cik daudzi karjeru izstrādātāji ir sūdzējušies par šo nosacījumu, kas paredz iemaksas rekultivācijas fondā. Atbildi uz šo jautājumu viņš tā arī nesaņēma… Domes izpilddirektors Ivars Liepiņš atzina, ka pašvaldībai nav iebildumu par karjeru izstrādātājiem, kas to dara pēc projekta, drīzāk, vairāk iebildumu ir par dīķiem, kuru aizsegā rok derīgos izrakteņus. Taču būtisks ir arī jautājums par to, kā karjeri ietekmē apkārtējo vidi: “Slampes sakarā savukārt ir jautājums – kā šie daudzie karjeri ietekmē apkārtējo vidi, iedzīvotājus, tāpēc pareizi būtu, ja izstrādāto daļu rekultivētu un tad uzsāktu nākamos darbus.”
Pašvaldības vadītājs Gundars Važa skaidroja, ka reālā situācija ir tāda, ka izstrādes termiņus arvien var pagarināt, ja apjoms nav izstrādāts, – izstrādātājs var pieprasīt jaunu atļauju un izstrādāt karjeru nākamos 30 gadus.
Atsakās no prasības maksāt par rekultivāciju
Rezumējot diskusijā dzirdēto, komitejas priekšsēdētājs Mārtiņš Limanskis uzsvēra, ka, izņemot no apbūves noteikumu 9. punkta prasību nodrošinājumu, arī pārējiem nosacījumiem vairs nav jēgas, jo tad paliek vien birokrātisks šķērslis uzņēmumiem. Tāpēc, kā viņš uzsvēra, līdz Finanšu komitejas sēdei ir jātiek skaidrībā, ko paredz likums un kādas prasības jāizvirza pašvaldībai. Teritorijas plānotāja Inga Tramdaha un Juridiskās nodaļas vadītāja Lelde Bičuša tomēr rosināja saglabāt 9. punktu, jo tas paredz saistības derīgo izrakteņu ieguvējiem – gan ceļu uzturēšanā, gan mazinot karjeru ietekmi iedzīvotājiem. I. Blanka savukārt skaidroja, ka par ceļu uzturēšanu pašvaldība, pagastu pārvalde un izstrādātājs slēdz trīspusēju līgumu… Taču, kad M. Limanskis interesējās, kurš domes normatīvais akts nosaka, ka šāds līgums ir jāslēdz, juriste atzina, ka tāda dokumenta nav, tomēr iebildās, ka šādi līgumi tiekot slēgti, ja izrakteņu izvešana notiek pa pašvaldības ceļu… Savukārt izpilddirektora vietnieks Egils Dude skaidroja, ka likums «Par zemes dzīlēm» un citi normatīvie akti jau nosaka visu kārtību, kas jāievēro izstrādātājam, un to norāda arī pašvaldības izsniegtajā atļaujā.
Pēc sēdes interesējāmies, kāpēc M. Limanskis vēlējies izslēgt visu 9. punktu. Viņš skaidroja, ka radies pārpratums – nosacījumi par transportēšanas ceļiem un kārtību, kādā notiks šo ceļu uzturēšana un atjaunošana, kā arī par citiem jautājumiem noteikti apbūves noteikumos ir saglabājami.
Maksu neņems, bet kontrolēt nespēs?…
Nedēļu vēlāk Finanšu komitejas sēdē diskusijas par šo jautājumu turpinājās. G. Važa aicināja balsot par sagatavoto punkta redakciju, jo normatīvie akti arī uzliek par pienākumu izstrādātājam iesniegt visus plānus jau pirms atļaujas saņemšanas. Tomēr arī G. Važa nebija pārliecināts, vai pašvaldībai izdosies visus karjeru izstrādātājus izkontrolēt: “Pārraudzību pār karjeru izstrādātājiem rekultivāciju veic VVD un pašvaldība, taču VVD kapacitāte nereti ir vēl mazāka nekā pašvaldībai. Mēs redzam, kas notiek ar dīķu rakšanu – tur uzņēmējiem ir problēmas ar reputāciju, bet mēs izdarīt vienalga neko nevaram, tāpēc, manuprāt, šāds punkts ir lieks.” J. Šulcs teica, ka balsojumā atturēsies, jo, lai arī līdzšinējais regulējums nebija ideāls, to atceļot, nekas netiek likts vietā, bet nav jau tā, ka viss ir kārtībā: “Tikai tagad mēs noņemam visus ierobežojumus un pasakām: komisija var vērtēt, bet var arī nevērtēt.” G. Važa iebilda, ka likums jau paredz to, kas uzņēmējam jāievēro, piemēram, jānodrošina ūdens apgāde, ja pazūd ūdens, jārūpējas par ceļiem utt. Tomēr J. Šulcs tam nepiekrita: ”Jā, likums paredz, bet pašvaldība tikai noplāta rokas un neko nevar izdarīt! Ja likumā paredzētais tiktu pildīts, domei vispār nekādi lēmumi nebūtu jāpieņem…” Juriste Sanita Limanska skaidroja, ka uzraudzība jāveic kā VVD, tā pašvaldībai, tāpēc arī pašvaldībā ir vides speciālists, kam tas ir jākontrolē. Ja tas netiek darīts, tad ir jāvērtē amata pienākumi.
Iemaksu fonds nav izmantots
Deputātiem arī tika sniegta informācija par to, ka karjeru iztrādātāju veidotais iemaksu fonds līdz šim ir izmantots. Komunālās nodaļas vadītājs Andris Kalnozols skaidroja, ka kopumā šajā fondā no 2012. gada 13 izstrādātāji iemaksājuši 20 606,22 eiro, taču neviens izstrādātājs naudu no fonda tā arī nav izmantojis. Jāpiebilst, ka lielāko naudas summu – 7126 eiro – iemaksājusi SIA «Garkalnes grants», Aunkrogeres zemnieku saimniecība «Vītoli» – 2520 eiro, Braunas zemnieku saimniecība «Prieduļi» – 2445 eiro, SIA «Meliorceltnieks» – 2440 eiro. Vēl sarakstā minēti: Kalniņas zemnieku saimniecība «Viļņi», SIA «Karjers serviss», SIA «Z Group», SIA «EM tehnika», SIA «Strabag» un SIA «Veismaņi». Triju izstrādātāju nosaukumi sarakstā bija aizkrāsoti. A. Kalnozols arī informēja, ka Tukuma novadā ir 48 karjeri, no kuriem pēdējo pāris gadu laikā «SCHWENK Latvija» rekultivējis divus karjerus, bet a/s «Latvijas valsts meži» pārstāvis informēja, ka no 2016. gada uzņēmums novadā rekultivējis trīs karjerus. Tiesa gan, šos uzņēmumus domes sarakstā starp uzkrājuma maksātājiem neredzējām. Savukārt Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izveidotajā zemes dzīļu informācijas sistēmā atradām informāciju par vairāk nekā 180 Tukuma novada karjeriem.
Vai deputāti maz zina reālo situāciju?!
Pēc diskusijām komitejās palika iespaids, ka uz karjeriem daļēji var attiecināt teicienu, ko skolēni piedēvē elektrībai. Proti, sakot, ka tā ir tumša lieta, kas gaiši spīd. Tikai šajā gadījumā ar nožēlu jāatzīst, ka karjeru jautājums paliek vien “tumša lieta”. Un diemžēl garās diskusijas domē šo jautājumu nepadarīja gaišāku. Tā arī nekļuva skaidrs, kas tad, pieņemot šādu lēmumu un atsakoties no jebkādiem papildu ierobežojumiem karjeru izstrādātājiem, paliks labāk pašvaldībai, videi, iedzīvotājiem? Tāpat nekļuva skaidrs, kā tiks risinātas daudzās problēmas, kas, kā apgalvojam visi runātāji, karjeru jautājumā tomēr joprojām ir gana ievērojamas? Un vēl – kāpēc tieši tagad šāds lēmums tiek pieņemts? Varbūt taisnība tiem, kas saka, ka atsevišķi izstrādātāji tomēr no nodevas maksāšanas domei ir izsprukuši un ka tāpēc arī komitejās tika runāts nevienlīdzīgu attieksmi pret uzņēmējiem?…
Lai gan normatīvie akti skaidri un gaiši pasaka, ka zemes dzīļu fonda izmantošanas pārraudzības iestādes ir arī vietējās pašvaldības, kam jāpārrauga karjeru rekultivācija, turklāt pašvaldībām arī ir tiesības ierobežot, apturēt vai pārtraukt jebkuru juridisko un fizisko personu darbību zemes dzīļu izmantošanā, ja likumi un noteikumi tiek pārkāpti, – tā arī nekļuva skaidrs, kas šajā jomā ir darīts. Tikmēr, lai arī deputāti atzina, ka nav strīda ar uzņēmējiem, kas strādā godprātīgi, gribas atgādināt, ka Slampes pusē legālie izstrādātāji reiz parādīja savu varu – aizsedza svaru ierobežojošas ceļa zīmes ar atkritumu maisiem un dažus ceļus padarīja iedzīvotājiem nelietojamus. Toreiz trauksmi cēla vietējie iedzīvotāji, kas beigu galā panāca īpašus nosacījumus karjeru ierīkošanai Slampes pusē. Līdzīga situācija tagad veidojas otrpus Ventspils šosejai Smārdes pagastā, kur veidojas paliels karjeru rajons un kur iedzīvotājiem bieži vien jau tagad ir problēmas izmantot autoceļu, kas ērti izbraucams ir tikai pašiem smilts/grants vedējiem.
****
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2023
