Projekti

Nākotnes izaicinājumi, virzoties uz zaļo kursu piena lopkopībā Lauksaimniecības izglītības un konsultāciju centrs (LLKC) 3.

Lai savstarpēji iepazītos un, kas zina, veidotu jaunas un ražīgas sadarbības, pagājušā nedēļā, 23. novembrī, biedrība «Partnerība laukiem un jūrai» aicināja kopā novada uzņēmējus un tūrismā strādājošos. Tikšanās vieta bija viens no jaunākajiem apskates objektiem mūspusē – «Apgrieztā māja» Smārdē, un atsaucība bija pat necerēti liela, jo uz «Uzņēmēju launagu» ieradās ap 40 lielāku un mazāku uzņēmumu, iestāžu, apskates objektu pārstāvji. Daudzi – labi zināmi, taču netrūka arī tādu, kas pavisam nesen uzsākuši savas gaitas uzņēmējdarbībā, tūrismā.

Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē, kā arī Finanšu komitejā deputāti atbalstīja divus Tukuma muzeja projektus, no kuriem viens sagatavots iesniegšanai Valsts kultūrkapitāla fondā (VKF). Savukārt par atbalstu kinofilmai «Šoseja» vēl tiks lemts, plānojot 2023. gada budžetu. Galīgo lēmumu šajos jautājumos deputāti pieņems domes sēdē šo trešdien – 30. decembrī. 

15. novembra Tukuma pilsētas iedzīvotāju konsultatīvās padomes sēdes tēma bija grausti, kurus apskatījis un fotografējis padomes dalībnieks Guntis Zariņš, konstatējot, ka sliktā stāvoklī ir gan tādas mājas, pie kurām pieliktā plāksnīte vēsta, ka tas ir pašvaldības īpašums, gan arī privātīpašumi. Secinājums: Tukuma centrā ir daudz neapsaimniekotu, nolaistu ēku, tāpēc padome vēlējās zināt, cik tālu pašvaldība ir ar šiem jautājumiem tikusi un vai vispār tos risina, jo, piemēram, šķūnīši Pils ielas pagalmos ir pat bīstami dzīvībai un draud sagāzties. Neesot arī zināms, vai pašvaldība ir apzinājusi vecpilsētas mājokļu tehnisko stāvokli un vai ir kāda vīzija, ko ar tiem darīt nākotnē, tātad – vai tuvāko piecu vai desmit gadu laikā kas mainīsies?… Sarunā piedalījās un savu skaidrojumu par šiem jautājumiem sniedza pašvaldības izpilddirektors Ivars Liepiņš.

Tūrismā strādājošie neļaus sameloties, ka pastāv tāds fenomens – varam tālu braukt, izzināt, baudīt un

Pagājušajā nedēļā notika vairākas Tukuma novada domes pastāvīgo komiteju sēdes, tostarp vides un komunālajiem jautājumiem veltītā. Deputāti sprieda, piemēram, par to, kurā vietās Tukumā varētu notiks suņu pastaigas vai apmācība, tāpat diskutēja par grozījumiem noteikumos, kas regulē kārtību, kā pašvaldība atbalsta tos ēku īpašniekus, kas iesaistās energoefektivitātes projektos. Kopumā komitejā izskatīja deviņus darba kārtības jautājumus.

Kamēr pašvaldība, sākusi darbu, veidojot jauno novada budžeta, par prioritātēm tiek spriests un diskutēts arī iedzīvotāju konsultatīvajās padomēs. Šonedēļ tādas notikušas jau vairākos pagastos.

27. oktobrī notika Tumes un Degoles pagasta iedzīvotāju konsultatīvo padomju kopīga sanāksme, kurā tika pārrunāts, kas abos pagastos šogad izdarīts un ko vēl varētu izdarīt, aktivizējot biedrību darbu un tā piesaistot papildu finansējumu. Tikšanos, kurā piedalījās arī pašvaldības vadītājs Gundars Važa un viņa vietniece Inga Priede, vadīja Tumes un Degoles pagastu pārvaldes vadītāja Lidija Legzdiņa.

“Svaigs gaiss ir ļoti svarīgs!” tā apgalvo Valmieras novada uzņēmējs ULDIS
REŅĢE, kurš jau labu laiku darbojas sadzīves elektronikas lauciņā. Viņa izlolots un
valstī jau pazīstams ir elektroniskais elektrības patēriņa pieskatītājs “GDog”, šoreiz
plašāk par vēl vienu interesantu kastīti – kompaktu elektronisku ierīci ogļskābās
gāzes līmeņa noteikšanai telpās. Monitors “CO2Maple” īpaši aktuāls šobrīd, kad par
vienu no efektīvākajām darbībām pret kovidu atzīta telpu vēdināšana, tāpēc ļoti
būtiska arī telpās esošā gaisa lietderības noteikšana.

Latvija ir ceturtā mežainākā valsts Eiropā. Mūsu mežos 36% koku ir priedes, 16% – egles, 24% – bērzi, 9% – apses, tad baltalkšņi, melnalkšņi, ozoli, oši un citi koki. Tieši koku daudzveidība ir viena no mūsu mežu vērtībām, turklāt daudzi atzīst, ka bez bioloģiskās vērtības var runāt arī par citiem labumiem, kuru mums nebūtu bez meža. 

Šovasar Valsts vides dienests saņēmis 1000 iedzīvotāju sūdzības, puse no tām bijusi karstajā augustā, biežākais neapmierinātības iemesls – traucējoša smaka. Reaģējot uz iedzīvotāju bažām, dienests veicis pārbaudes, taču vairumā gadījumu ticis konstatēts – uzņēmumi darbojas atļaujās noteiktās normas robežās, smakas ir nenovēršama blakusparādība dažādos ražošanas, rūpniecības un lauksaimniecības procesos. No 124 augustā izskatītajām sūdzībām par traucējošu smaku apstiprinājušās vien piecas, kas saistītas ar pārkāpumiem uzņēmumu darbībā.

Vasaras saulgriežu laikā, kad dabā viss plaukst un smaržo, cilvēki daudz laika pavada ārā, pilnu krūti elpojot svaigu gaisu. Taču tieši šajās idilliskajās dienās izmešu rādītāji uzkāpj divreiz augstāk un bīstami pietuvojas pieļaujamai normai. Kas notiek? Tas, ka gandrīz katrā sētā deg Jāņu ugunskurs un kūp grils. Tieši tāpat aukstajā sezonā nozīmīgu iespaidu uz gaisa kvalitāti atstāj apkures iekārtas.