Latvietis vienmēr ir bijis un ir dziesmas mīļotājs. Gan tas mazais ganiņš, kas gavilēja tautas dziesmas savam ganāmpulkam, gan nopietns kora dalībnieks, kas savu priekšnesumu sniedz lielam klausītāju pulkam.
Izskanējuši šī gadsimta pirmie lielākie Latvijas valsts nacionālie svētki – pirmo Vispārējo latviešu dziedāšanas svētku 150. dzimšanas diena. (Lai piedod dejotāji, bet Deju svētku tradīcijai vēl tikai 58 gadi.) Ir saglabāta senākā relikvija – pirmo svētku Līgo karogs, un vēl no pirmsākumiem nākusī tradīcija – svētku programmā iekļaut iespējami daudz tautas dziesmu.
Jau izskanējis Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku koru lielkoncerts «Tīrums. Dziesmas ceļš», bet šovakar un sestdien deju rakstus varēs lūkot lieluzvedumā «Mūžīgais dzinējs». Un tad jau klāt svētku noslēguma koncerts «Kopā Augšup», kur kora dziesmā vienosies 266 jauktie kori, 83 sieviešu kori, 22 vīru kori, 38 senioru kori, 36 jauniešu un vidusskolu kori, kā arī dejos 18 A grupas jauniešu deju kolektīvu, 33 D grupas vidējās paaudzes deju kolektīvu, 22 F grupas senioru kolektīvi, 16 bērnu deju kolektīvi un spēlēs 65 pūtēju orķestri. Bet vēl līdz tam Rīgas parkos un ielās skanēs kapelas, folkloras kopas un vokālie ansambļi, būs vēl citi svētku notikumi, kas palīdzēs katram šajā nedēļas nogalē izjust svētkus… Bet mēs ieskatījāmies grūtajā mēģinājumu procesā, bijām klāt skatēs un koncertos, lai parādītu jums, lasītāji, kā mūsējiem klājas Rīgā.
2. jūlijā Vecrīgā pulcējās un Rīgas ielās izvijās lielais Dziesmu un deju svētku gājiens, kuru veidoja dziedātāji, dejotāji, pūtēji un koklētāji, teātra spēlētāji, folkloras kopu, tautas mūzikas kapelu, tautas lietišķās mākslas studiju un pulciņu dalībnieki, valsts, pilsētu, novadu, pagastu, kultūras un tautas namu, kolektīvu vadītāji… Un vēl daudzi jo daudzi, kas vēlējās piedalīties Novadu dižošanās lielajā notikumā un cildināt latviešu dziesmu un deju, latviešu mūziku un latviešu valodu. Sācies ar Diķliem un Vidzemi, gājiens tālāk iepazīstināja ar Kurzemes, Zemgales, Latgales un Rīgas kolektīviem, to vidū ar kolektīviem no dažādām pasaules valstīm.
Tas ir viens no secinājumiem, kas izlasāms Latvijas Republikas Valsts kontroles atzinumā par revīziju, kurā vērtēta Bauskas, Cēsu, Dienvidkurzemes, Jēkabpils, Ludzas, Ogres, Preiļu un Tukuma novada pašvaldības līdzdalība to veidotajās kapitālsabiedrībās, kā arī šo uzņēmumu finansiālais stāvoklis, peļņa un zaudējumi, kā arī pašvaldības ieguldījumi 2019., 2020. un 2021. gadā.
Jau šajā nedēļas nogalē Rīga uzņems simtus un tūkstošus XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku dalībnieku, un viņu vidū būs arī kuplā Tukuma novada amatiermākslas kolektīvu saime. 48 ??kolektīvi, 1144 dalībnieki, no kuriem 537 ir dejotāji, 450 – koru dziedātāji, 39 – pūtēju orķestra dalībnieki, 40 – folkloras kopu un tautas mūzikas kapelu dalībnieki, 33 – tautas lietišķās mākslas studiju/pulciņu pārstāvji un 20 koklētāji… Kopskaits ir mazliet lielāks nekā 2018. gadā, kad Tukuma, Engures, Kandavas un Jaunpils novads uz svētkiem kopā aizveda 41 kolektīva 1078 dalībniekus.
26. jūnija vakarā tukumnieki pulcējās Šēseles ielā, kas transportam bija slēgta, lai Tukumā varētu ieskandināt Dziesmu un deju svētku nedēļu.
Vakar, 15. jūnijā, deputāti sanāca uz ikmēneša pastāvīgo komiteju sēdēm – diskutēja par jautājumiem, kurus virzīt tālāk lemšanai uz domes sēdi vai tomēr šobrīd to izskatīšanu vēl atlikt. Vienlaikus starp komitejām tika noorganizēta arī ārkārtas domes sēde, kur darba kārtībā bija trīs jautājumi. Steidzamības kārtā, jo tie saistīti ar projektiem un to finansējumu.
Aizvadītā atkušņainā ziema, aukstuma vilnis pavasarī nodarījis lielu postu galvenokārt augļu dārziem. Nedaudz tiek runāts par to, ka cietis arī ziemas rapsis, tomēr dzeltenie lauki priecē šīs kultūras audzētājus. Savukārt augļu un ogu audzētāji ir samulsuši un bažīgi, jo ražas šogad, iespējams, būs niecīgas. Lai pārliecinātos, kā klājas augļkopjiem, veicām nelielu aptauju. To sākām ar pētniekiem, kas parasti zina vairāk nekā tikai to, kas noticis pašu dārzos.
Šosvētdien, 18. jūnijā, 13.00 Pūres evaņģēliski luteriskajā baznīcā 100 gadu jubilejā pieminēs skolotāju, kultūras darbinieku un kādreizējo Pūres evaņģēliski luteriskās draudzes priekšnieku Imantu Drunku. Viņa veikumu pagasta kultūras dzīvē un baznīcas draudzē atcerējās kultūras darbinieces Dzidra Rozenberga un Inga Zariņa-Dzenīte, kas pauda gandarījumu, ka zināmu savas dzīves laiku varējušas pavadīt kopā ar tik talantīgu, zinošu un kultūras jomā aizrautīgu cilvēku.
30. maija laikraksta numurā jau rakstījām par Annas ielu un tās iedzīvotāju iebildumiem, kas radušies saistībā ar ielas rekonstrukcijas projektu un tā laikā realizētajiem lietus ūdens risinājumiem,. Annas iela šobrīd tiek pārbūvēta vienlaikus ar Kalna, Miera un Magoņu ielu. Pēc publikācijas atkal uzklausījām iedzīvotāju jautājumus, uz kuriem atbildes sniedza Attīstības nodaļas vadītājas vietniece Santa Haferberga.
Jau rakstījām, ka no nākamās nedēļas sāks pārbūvēt stāvlaukumu pie Tukuma poliklīnikas un vienlaikus, kā skaidroja pašvaldības izpilddirektora vietnieks Egils Dude, sāks pārbūvēt arī gaisa tiltu. Savukārt SIA «Tukuma ūdens» Meža ielā jaunnedēļ sāks ierīkot ūdensvadu.
