Kur paliek mūs nauda?
Novada domes komitejās
Turpinājums. Sākums 15. un 19. decembrī.
Nav jau gluži tā, ka līdz ar kārtējo gadumiju viss beidzas, tomēr budžeta gads noslēdzas gan. Un līdz ar to arī darbi, plāni, par ko pašvaldībā tiek runāts decembrī, visbiežāk attiecas jau uz nākamo periodu. Tā vēl 14. decembrī norisinājās vairākās pastāvīgo komiteju sēdes. Tajās tieši par to – kā strādāt nākotnē – tad arī tika diskutēts.
Atlikti lēmumi izmaksās dārgi
Jau vēstīts, ka Izglītības, sporta un kultūras komitejā viens no informatīvajiem jautājumiem bija veltīts novada skolu tīklam. Deputāti tika iepazīstināti ar “projekta projektu” jeb iespējamām izmaiņā, par ko pašiem vien kādā brīdī būs jāspēj vienoties. Taču ar piebildi, ka runa ne tik daudz par vienas vai otras mācību iestādes reorganizāciju, cik kopīgu redzējumu uz visu novada skolu tīklu. Vēl jo vairāk tādēļ, ka jau šobrīd atsevišķas nesakārtotības pašvaldībai izmaksā dārgi, jo, piemēram, ir mācību iestādes, kur viena bērna izglītošana gadā izmaksā pat 10 000 eiro. Un tas, šai summai pat nepieplusojot visus izdevumus (transporta, kapitālieguldījumus skolā un tamlīdzīgi), un nākotnē izmaksas tikai augs, īpaši, jau sākot ar 2025./2026. mācību gadu, kad, kā tiek plānots, stāsies spēkā Izglītības un zinātnes ministrijas jaunizstrādātais modelis. Tas lielā mērā tādēļ, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir izvirzījusi arī kvantitatīvus kritērijus skolām, kas tiek ņemti vērā valsts piešķirto mērķdotāciju aprēķinos. Teorētiski varēs arī neizpildīt prasības un turpināt darbu skolas, kur skolēnu skaits atsevišķās klašu grupās nesasniedz vēlamo jeb valstī noteikto, bet līdz ar to pašvaldības finansējuma daļa pieaugs un pieaugs ievērojami. Piemēram, ja vidusskolas posmā skolēnu skaits neatbildīs ministrijas noteiktajiem kritērijiem, pašvaldība finansējumu nesaņems vispār, komiteju sēdē skaidroja novada Izglītības pārvaldes (IP) vadītāja Dace Strazdiņa.
Par iespējamām atkāpēm
Ministrija, nosakot vēlamo bērnu skaitu skolās, balstījusies uz tā saukto «DEGURBA» principu, kas lielā mērā saistīts ar iedzīvotāju blīvumu katrā apdzīvotajā vietā un tiek izmantots arī citviet Eiropas Savienībā. Ir izdalītas astoņas grupas, kur pats Tukums ir Pierīgas pašvaldība, un tas nozīmē, ka katrā klašu grupā – no 1. līdz 3. klasei, no 4. līdz 6., no 7. līdz 9. un no 10. līdz 12. klasei – jābūt vismaz 120 skolēniem. Un pilsētā šo kritēriju neizpilda tikai viena mācību iestāde – Tukuma 3. pamatskola. Tas gan ne tādēļ, atgādināja D. Strazdiņa, ka skolā pietrūktu mācīties gribētāju, bet gan mācību iestādes izmēru dēļ, proti, esošajās telpās vairāk bērnu uzņemt nemaz nav iespējams. Tam gan jau šobrīd tiek meklēts risinājums. Tāpat, sprieda izglītības pārvaldes vadītāja, – ņemto vērā, ka par atsevišķām niansēm skolu tīkla izveidē vēl tiek diskutēts, ļoti iespējams, šādas mācību iestādes, kur telpu kapacitāte jau izsmelta, noteikumos būs kā izņēmuma gadījumi.
“Burkāns” vēl ir pieejams
Savukārt tas, kur, visticamāk, atkāpes nav gaidāmas, ir par izglītojamo skaitu vidusskolu posmā. Neskatoties uz to, vai skola atrodas pilsētas tuvumā vai, piemēram, pierobežā, kas Tukuma novadā nav aktuāli, vidusskolā kopumā ir jābūt vismaz 60 audzēkņiem, ar nelielu iespējamo atkāpu – līdz 54 audzēkņiem. Un tāpat kā par to ticis runāts iepriekš, šim noteikumam neatbilst divas mācību iestādes novadā – Jaunpils un Engures vidusskola. Pat ja citās klašu grupās skolēnu šai skolās ir vairāk nekā pietiekoši un ja arī kvalitatīvie rādītāji, piemēram, eksāmenu rezultāti ir salīdzinoši labi, atsevišķos punktos – arī virs vidējā līmeņa, vidusskolas posmā skolēnu skaits abās mācību iestādēs ir nepietiekams. Proti, kā liecina Tukuma IP publicētā informācija, šī mācību gada sākumā Engurē mācījās 29 vidusskolēni, kas ir puse no vajadzīgā, bet Jaunpilī – 17, turklāt 10. klase sājā skolā vispār netika atvērta…
Kā būt tālāk, – tas nu deputātiem tomēr kādā brīdī jāizlemj. Ja darīs to operatīvi, iespējams, varēs cerēt uz papildu līdzekļiem, ko iepriekš jau saņēma deviņas Latvijas pašvaldības – tās, kas sakārtoja savu skolu tīklu. Proti, šī brīža informācija liecina, skaidroja D. Strazdiņa, ka nauda šim mērķim vēl ir un uz to varēs pretendēt, bet pēc tam ieguldīt kādas skolas infrastruktūra. Un vajadzību jau netrūkst. Tā, piemēram, Engures vidusskolas stadions gaida savu atjaunošanu.
Plašu diskusiju sēdē par šo jautājumu nebija, kaut gan deputāts Andris Fridrihsons iebilda, ka, viņaprāt, būtu saglabājamas arī it kā nelielās vidusskolas. Viens no iemesliem, jo tieši šajā vecuma posmā jaunieši var kļūt par savas vietas patriotiem, savukārt, ja jau 9. klasē dodas mācīties kur citur, pastāv risks, ka viņi sāks veidot savu dzīvi kur citur. Deputāte, komitejas vadītāja un arī Jaunpils vidusskolas pedagoģe Dace Adiņa gan skaidroja: pieredze liecina, ka daudzi jaunieši labprātāk izvēlas mācības turpināt tur, kur var apgūt kādu profesiju, un šo izvēli arī nenožēlo. Savukārt, ja plānos ir studijas, nereti tiek meklēta vidusskola, kur nākotnē nepieciešamos priekšmetus māca padziļinātāk. Vai ko varētu darīt, mainīt, pieminētajās skolās ieviešot vēl papildus tā sauktos „izvēļu grozus“ vidusskolēniem? Šajā sēdē izskanēja viedoklis, ka šis vilciens, visticamāk, jau ir aizgājis…
Reorganizācijas gaidās
Pamatskolu posmā, neskaitot Tukumu, lielākoties uzstādījums, ka katrā klašu grupā jābūt vismaz 30 bērniem, bet arī šis skaits – ar nelielu pieļaujamo atkāpi. Taču, pat neskatoties uz to, šiem kritērijiem vienā vai pat visās grupās vairākas novada skolas neatbilst. Un tieši tāpēc pašvaldības darba grupas izstrādātajā “projektu projektā” tiek piedāvāts rīcības plāns, par ko deputātiem vēl būs jādiskutē. Proti, tas, kas katrā pagastā tiek noteikti saglabātas, ir pirmskolu grupas. Citviet būtu ieteicams samazinājums par vienu klasi vai arī pat par veselu vecuma posmu, atkarībā no tā, kāda rādās mācību iestādes perspektīva. Proti, vai prognozes liecina, ka skolēnu skaits teju vai nenovēršami turpinās sarukt, vai tomēr problēma ir tikai īslaicīga. Plašāk gan par to vēstīsim, kad deputāti būs tikuši līdz konkrētiem lēmumiem. Paredzams, ka diskusijas būs, to būs daudz un, ja viss noritēs, kā plānots, – jau nākamā gada sākumā.
Par attālumiem un maksājumiem
Jāpiebilst, ka, neskaitot skolēnu skaitu, vēl viens kritērijs skolām būs arī to pieejamība. Posmā no 1. līdz 6. klasei audzēkņiem līdz skolai būtu jābrauc ne vairāk kā 40 minūtes, bet vecāko klašu skolēniem jāmēro ceļš ne tālāk kā 50 kilometrus jeb ceļā jāpavada ne vairāk kā 55 līdz 60 minūtes. Arī tas tiks vērtēts, domājot par izmaiņā skolu tīklā.
Savukārt valstiskā līmenī, neskaitot jau pieminēto punktu par skolu kapacitāti, vēl diskutēs, vai vēl ir nepieciešami tā sauktie starpnovadu maksājumi izglītībā. Šobrīd vēl arvien ir tā, ja skolēns no viena novada izvēlas mācīties skolā citā novadā, pašvaldības pa to savstarpēji norēķinās. Tas radīja situāciju, ka bija pagasti, īpaši jau uz novada robežām, kur satikās pat vairāki skolēnu autobusi, jo pašvaldībām tomēr tas bija būtiski – aizvest uz savām skolā arī citu novadu bērnus. Ņemot vērā, ka skolu finansēšanas modelis no 2025. gada fundamentāli mainīsies, iespējams, ir laiks atteikties no sistēmas, kas mākslīgi radīja konkurenci, – deputāti sprieda šajā sēdē. Tāpat vēl priekšā sarunas, piemēram, par atbalstu darbam ar talantīgiem skolēniem. Tas esošajā plānā tomēr īsti neparādoties, skaidroja D. Strazdiņa. Savukārt viens no pozitīvajiem aspektiem, ka finansējums atbalsta personālām, tas ir, piemēram, logopēdam, skolu psihologam nonāks tie pašvaldībai, nevis pašām skolām. Tas ļaušot darbus plānot racionālāk, piemēram, ne tikai pārdalīt finansējumu skolām, bet arī stiprināt IP paspārnē strādājošo Izglītības atbalsta centru, kas tad varēs piedāvāt speciālistus tām skolām, kam piešķirtās likmes atbalsta personālam ir salīdzinošu niecīgas. D. Strazdiņa gan neslēpa, ka ar valsts piešķirto finansējumu varētu būt arī par maz, jo, piemēram, logopēds paredzēts, piemēram, uz 300 bērniem u.tml. Pieredze liecinot, ka tas ir daudz par maz.
Bet nu, kā minēts, jauno modeli ieviest dzīvē plānots 2025. gadā, un līdz tam vēl daži punkti, sadalījumi vēl var mainīties.
***
Atgādinām, ka šī gada pēdējā domes sēde, kur gan par skolu tīklu vēl nerunās, notiks nākamnedēļ, 28. decembrī.
Liena Trēde
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2023
