Platons (4.gs.p.m.ē.): ”Cilvēkam pilnvērtīgai dzīvei nepieciešamas divas lietas – izglītība un fiziska aktivitāte. Un tās nav divas atsevišķas lietas – viena dvēselei un otra ķermenim –, bet gan nesaraujami saistāmas kopā. Tikai pateicoties izglītībai un fiziskai aktivitātei, cilvēks var sasniegt pilnību.”
Šogad vides aktīvisti “uzbrukuši” vairākiem pasaulslaveniem mākslas darbiem – ar zupu vai putru apšļāktas Vinsenta van Goga, Kloda Monē gleznas Londonā, Vācijā, Romā u.c., aktīvistiem pēc tam pielīmējoties pie sienas vai, par laimi, iestikloto mākslas darbu rāmja ietvariem. Šāda rīcība ir kā skaļš kliedziens – planēta ir jāglābj tagad vai nekad! Tomēr radikāls protesta formāts var atgrūst daļu sabiedrības – pat to daļu, kas vides aktīvistu paustajai domai kopumā piekrīt. Iespējams, tādēļ Latvijas vides aktīvisti iedzīvotāju un lēmēju informēšanā par klimata krīzes problēmām pagaidām vēl izvēlas lēnprātīgākas metodes.
Pēdējais gadsimts visā pasaulē skaidri apliecina, ka klimata pārmaiņas nav tikai teorētisks jēdziens, kam ir maz sakara ar realitāti. Viena no rekomendācijām – ievērojami samazināt siltumnīcefekta gāzu, tostarp oglekļa dioksīda jeb CO2, izmešus. Bet viens no veidiem, kā Latvijas purvos iekonservēt tik nevēlamo CO2 un nepieļaut tā nonākšanu atmosfērā, ir izstrādātus kūdras purvus rekultivēt, proti, izveidot ūdenstilpes, apmežot, apstādīt ar dzērvenēm un citām lauksaimniecības kultūrām. Var arī veidot purvu no jauna jeb renaturalizēt. Par šo procesu runājāmies arī ar nozares pārstāvjiem.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) mājaslapā ierakstīti zīmīgi vārdi: “Mēs esam tie, kam vislabāk zināms par procesiem uz zemes, zem zemes, ūdenī un debesīs”. Daudzās jomās tiešām no precīzām prognozēm ļoti atkarīgs viss nozares darbs, arī cilvēku drošība. Turklāt tā vien liekas, ka globālo klimata pārmaiņu dēļ Latvijā arvien biežāk piedzīvojam dabas parādības, kas agrāk šeit nebija tipiskas un iedzīvotājus pārsteidz nesagatavotus. Par to, kā šajos apstākļos tiek modernizēta novērojumu veikšana un laikapstākļu prognozēšana, arī pilnveidota iedzīvotāju brīdināšanas sistēma, runājāmies ar LVĢMC Prognožu nodaļas vadītāju Lauru KRŪMIŅU.
Nākotnes izaicinājumi, virzoties uz zaļo kursu piena lopkopībā Lauksaimniecības izglītības un konsultāciju centrs (LLKC) 3.
Lai savstarpēji iepazītos un, kas zina, veidotu jaunas un ražīgas sadarbības, pagājušā nedēļā, 23. novembrī, biedrība «Partnerība laukiem un jūrai» aicināja kopā novada uzņēmējus un tūrismā strādājošos. Tikšanās vieta bija viens no jaunākajiem apskates objektiem mūspusē – «Apgrieztā māja» Smārdē, un atsaucība bija pat necerēti liela, jo uz «Uzņēmēju launagu» ieradās ap 40 lielāku un mazāku uzņēmumu, iestāžu, apskates objektu pārstāvji. Daudzi – labi zināmi, taču netrūka arī tādu, kas pavisam nesen uzsākuši savas gaitas uzņēmējdarbībā, tūrismā.
Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē, kā arī Finanšu komitejā deputāti atbalstīja divus Tukuma muzeja projektus, no kuriem viens sagatavots iesniegšanai Valsts kultūrkapitāla fondā (VKF). Savukārt par atbalstu kinofilmai «Šoseja» vēl tiks lemts, plānojot 2023. gada budžetu. Galīgo lēmumu šajos jautājumos deputāti pieņems domes sēdē šo trešdien – 30. decembrī.
15. novembra Tukuma pilsētas iedzīvotāju konsultatīvās padomes sēdes tēma bija grausti, kurus apskatījis un fotografējis padomes dalībnieks Guntis Zariņš, konstatējot, ka sliktā stāvoklī ir gan tādas mājas, pie kurām pieliktā plāksnīte vēsta, ka tas ir pašvaldības īpašums, gan arī privātīpašumi. Secinājums: Tukuma centrā ir daudz neapsaimniekotu, nolaistu ēku, tāpēc padome vēlējās zināt, cik tālu pašvaldība ir ar šiem jautājumiem tikusi un vai vispār tos risina, jo, piemēram, šķūnīši Pils ielas pagalmos ir pat bīstami dzīvībai un draud sagāzties. Neesot arī zināms, vai pašvaldība ir apzinājusi vecpilsētas mājokļu tehnisko stāvokli un vai ir kāda vīzija, ko ar tiem darīt nākotnē, tātad – vai tuvāko piecu vai desmit gadu laikā kas mainīsies?… Sarunā piedalījās un savu skaidrojumu par šiem jautājumiem sniedza pašvaldības izpilddirektors Ivars Liepiņš.
Tūrismā strādājošie neļaus sameloties, ka pastāv tāds fenomens – varam tālu braukt, izzināt, baudīt un
Pagājušajā nedēļā notika vairākas Tukuma novada domes pastāvīgo komiteju sēdes, tostarp vides un komunālajiem jautājumiem veltītā. Deputāti sprieda, piemēram, par to, kurā vietās Tukumā varētu notiks suņu pastaigas vai apmācība, tāpat diskutēja par grozījumiem noteikumos, kas regulē kārtību, kā pašvaldība atbalsta tos ēku īpašniekus, kas iesaistās energoefektivitātes projektos. Kopumā komitejā izskatīja deviņus darba kārtības jautājumus.
Kamēr pašvaldība, sākusi darbu, veidojot jauno novada budžeta, par prioritātēm tiek spriests un diskutēts arī iedzīvotāju konsultatīvajās padomēs. Šonedēļ tādas notikušas jau vairākos pagastos.
27. oktobrī notika Tumes un Degoles pagasta iedzīvotāju konsultatīvo padomju kopīga sanāksme, kurā tika pārrunāts, kas abos pagastos šogad izdarīts un ko vēl varētu izdarīt, aktivizējot biedrību darbu un tā piesaistot papildu finansējumu. Tikšanos, kurā piedalījās arī pašvaldības vadītājs Gundars Važa un viņa vietniece Inga Priede, vadīja Tumes un Degoles pagastu pārvaldes vadītāja Lidija Legzdiņa.
