Kamēr vieni mēģina un atpūšas, citi jau koncertē

Jau izskanējis Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku koru lielkoncerts «Tīrums. Dziesmas ceļš», bet šovakar un sestdien deju rakstus varēs lūkot lieluzvedumā «Mūžīgais dzinējs». Un tad jau klāt svētku noslēguma koncerts «Kopā Augšup», kur kora dziesmā vienosies 266 jauktie kori, 83 sieviešu kori, 22 vīru kori, 38 senioru kori, 36 jauniešu un vidusskolu kori, kā arī dejos 18 A grupas jauniešu deju kolektīvu, 33 D grupas vidējās paaudzes deju kolektīvu, 22 F grupas senioru kolektīvi, 16 bērnu deju kolektīvi un spēlēs 65 pūtēju orķestri. Bet vēl līdz tam Rīgas parkos un ielās skanēs kapelas, folkloras kopas un vokālie ansambļi, būs vēl citi svētku notikumi, kas palīdzēs katram šajā nedēļas nogalē izjust svētkus… Bet mēs ieskatījāmies grūtajā mēģinājumu procesā, bijām klāt skatēs un koncertos, lai parādītu jums, lasītāji, kā mūsējiem klājas Rīgā.    

Spītējot lietum, vējiem, remontiem un sastrēgumiem

“Visos svētkos ir lijis, bet mēģinājumiem tas nav traucējis,” tā D grupas mēģinājumā Daugavas stadionā no tribīnes teica deju virsvadītāja Ilze Mažāne. Tā gan sanāca, ka tieši 4. jūlijs bija viena no lietainākajām dienām, tāpēc drēbes žāvēt nācās kā dejotājiem, tā arī koristiem, kas sāka mēģināt Mežaparka estrādē un te izlija, te izžuva, te atkal izlija, un tā visas dienas garumā. Vienīgā problēma esot slapjās kājas, jo kādam līdzi paņēmies tikai viens apavu pāris, bet citādi netraucējot ne stadiona, ne ielu remonti, teica uzrunātie svētku dalībnieki, kas neesot nekādi kurnētāji un svētkos dara to, kas jādara – dzied, dejo, spēlē. Un, kad var, atpūšas – Rīgas 6. vidusskolā, kur dzīvo dejotāji, koklētāji, pūtēji un daži kori, kā arī Rīgas Sarkandaugavas pamatskolā, kur, kā jau tuvāk Mežaparkam – dzīvo lielākā daļa novada koru dalībnieku.

Jaunieši ir lieli malači

Tā par Slampes jauniešu deju kolektīvu «Laisma» mēģinājumā saka tā vadītāja Ligija Cīrule, kas pati dejo TDA «Svīta». Vaicāta, vai var savienot abu kolektīvu mēģinājumus, Ligija stāsta, ka «Svītas grupai mēģinājumu rīta cēliens ir beidzies, tāpēc var pievērsties vadītājas uzdevumiem: “Pēc koncerta «Balts» jau ieguvu svētku sajūtu kā dejotāja, bet tagad nāksies dejot arī ar «Laismu», jo rezervju mums nav, un ja kāds izkrīt no ierindas, jāmeklē aizstājēji, tāpēc te palīdz «Luste». Tomēr milzīgu paldies maniem dejotājiem, kas saņēmās, lai pārietu no C grupas uz līmeni augstāko B grupu. Rezultāts skatē bija apmierinošs, tāpēc ar viņiem ļoti lepojos.”

Tukuma novads turas labi

Vidējās paaudzes deju kolektīva «Vidums« vadītājam Intaram Kleinhofam svētkos ir vēl viens uzdevums – viņš strādā uz laukuma un palīdz dažādu grupu dejotājiem veidot dejas zīmējumu – atrast īsto vietu, dejot no punkta uz punkt utt.: “Ir ļoti labi – viss ir nodrošināts; sākumā nevarēja ienest augļus un šokolādes batoniņus, bet to atrisināja, tikai man šķiet, ka pārāk pārspīlē ar drošību. Bažījos, ka aiz visiem stingrajiem noteikumiem var pazust vēlme šādos svētkos piedalīties, bet kopumā – Tukuma novads turas labi.”

Pie bildes: Andris Pudāns («Zelta sietiņš») un Intars Kleinhofs

Dejos Mežaparka noslēguma koncertā

Vidējās paaudzes deju kolektīvs «Jadals», no 8.00 jau bija nodejojis rīta cēlienu, un atgriezies skolā pagulēt un izžāvēt drēbes, bet no 17.00 līdz 23.00 mēģinājums turpināsies. Kā stāstīja dejotāja Inga Tramdaha, nogurums ir, bet prieks par būšanu svētkos arī: “Pirmdienas vakarā pūtēju orķestris «Tukums» mums nospēlēja jauku balli ar latviskām ziņģēm, un vakars pagāja jautri. Vienā telpā esam trīs Evijas Bergmanes kolektīvi, arī «Ungurs» un «Ozolīve», kā arī pūtēju orķestris, un, kad ir mēģinājums vai koncerts, troksnis ir, bet – jāsadzīvo. Arī ar ēdināšanu viss labi – sākumā bijušas mazākas porcijas, bet jau šodien tās bija lielākas.” Jāpiebilst, ka «Jadals» dejo gan lielkoncerta «Mūžīgais dzinējs» repertuāru, gan kopā ar «Vidumu» un Slampes «Jumi» – svētku noslēguma koncertā «Kopā augšup», un ir ļoti lepni, ka varēs tur būt.

Pie bildes: Kristīne Balandiņa un Inga Tramdaha izžauj lietus samērcētos kreklus

Tukumnieki ēd ļoti labi

“Viņi ir priecīgi un mums saka, ka mēs labi gatavojot, un tā arī ir – darām to no tīras sirds,” stāsta Anita Ivanovci no ēdināšanas uzņēmuma «Fristar». Mācību laikā viņa vada skolas ēdnīcu Imantā, bet svētkos uzaicināta gādāt par tukumniekiem: “Mēs šo pienākumu uztveram ļoti nopietni, jo uzdevums ir atbildīgs. Komandā esam 10, bet, kad vienudien vajadzēja paēdināt vairāk nekā 900 cilvēku, virtuvē bijām 14. Piemēram, brokastīs ir putra, divas maizes šķēles, sviests, tēja, kafija, ola, siers, pusdienās – kartupeļi vai citas piedevas ar gaļu un salāti, kurus pasniedzam traukos uz galda, ābols, jogurts, «Kāruma» sieriņš un vakariņās – maltās gaļas sacepums ar vārītiem kartupeļiem, maize ar sviestu, jogurts, sieriņš. Mums 15 veģetārieši, kam ir atsevišķa ēdienkarte.

Pie bildes: SIA «Fristar» ēdnīcas vadītāja Anita Ivanovci

Ar visu tiekam galā

Silva Nordena ir galvenais cilvēks Rīgas 6. vidusskolā. Iepriekšējos svētkos viņa braukusi līdzi kolektīviem, bet šogad uzņēmusies koordinatora pienākumus: “Atbildība ir, bet ir zināms, kad jādara; protams, mainās mēģinājumi laiki, kas  nesakrīt ar ēdināšanas grafiku, bet tumenieces Līga Liberga un Gita Ozola palīdz tos salikt, un arī virtuves cilvēki ir pretimnākoši – pabaro agrāk vai vēlāk. Protams, cita lieta, ka jaunieši nav pieraduši pie putrām brokastīs, tāpēc pasūta picas un nesūdzas… Ar kārtību problēmu nav – policija ir, kārtību uzrauga, protams, kāds varbūt ir tā pavairāk sapriecājies, bet ar visiem tiekam galā un vadītāji nav sūdzējušies. Pirmdienas vakarā ap 23.30 bija Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārbaude, izskatīja gaiteņus, telpas, un viss bija kārtībā. Liels atbalsts ir skolas saimnieks Juris Gabrāns, kas nodrošina visu, kas vajadzīgs.

Ir ilgas pēc mājām

Medicīnas māsa Iveta Rozenvalde stāsta, ka līdz šim viss bijis mierīgi, bet kāds ik pa laika uz medpunktu atnāk – jo ir sastiepumi, tulznas uz kājām, arī ilgas pēc mājām, skumjas… Jauniešiem, protams, nekas nekaiš – viņi ir tikuši brīvībā, un izbauda šo laiku: “Un, malači, seniori, kas arī uz šejieni nenāk, jo laikam labi zina savas vainas un kam ir līdzi zāles. Es domāju, ka katrs jau sevi pazīst, zina savus vājos punktus, bet – no negaidītām situācijām, protams, neviens nav pasargāts…”

 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju  “Kopā augšup?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2023

 

 

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *