Turpinājums. Sākums 19. maijā
Ne tikai alus
SIA «Jaunpils alus» pašiem sava alus darītava Jaunpilī ir jau kopš 2017. gada. Un tā ir ne tikai ražošana, bet arī konkrēta vieta – atjaunots un pielāgots vēsturisks šķūnis ciema centrā, kurā alu iespējams baudīt arī uz vietas. Bet – ne tikai, jo tas, kam šobrīd pievērsušies vairāk, stāsta saimniece Sandra Smeltere, ir arī dažādu pasākumu organizēšana. Viens no pēdējiem un ļoti labi apmeklētajiem – stāstu vakars kopa arī Žigi jeb Žigimantu Krēsliņu – aizrautīgu ceļotāju un arī stāstnieku. Tāpat ļoti liela atsaucība bijusi zefīru gatavošanas meistarklasēm, kur bijis jāorganizē pat papildu pasākums. Tas – ierobežotās platības dēļ, jo telpas piemērotas aptuveni 35 viesiem. Bet nu šo izaicinājumu uzņēmušies un būs arī turpinājums, – skaidro S. Smeltere. Tā jau drīzumā, 30. jūnijā, te atkal varētu uzstādies atraktīvais gruzīnu mūziķis, dziedātājs Šota Adamašvili (Shota Adamashvili), kas vietējiem jau pazīstams – uzstājās arī šī gada sākumā. Dziedātājs jau piecus gadus dzīvo Latvijā un šobrīd arī ar publiku komunicē latviski, piebilst S. Smeltere. Par citiem pasākumiem jāseko līdzi aktuālai informācijai. Bet par alus ražošanu runājot, saimniece uzsver, ka nekādu lielu izmaiņu šajā jautājumā nav. Taču ir uzņēmušies izaicinājumu un arī «Jaunpils alus» šogad septembrī piedalīsies akcijā «Mājas kafejnīcas».
Pagātnes liecības Viesatās meklējot
Ārpus ikdienas darba, kas ir Viesatu bibliotēkas vadīšana, daudz ieguldīts tieši vietējās kultūrvēstures apzināšanā, – tā var droši apgalvot, runājot par bibliotēkas vadītāju Sandru Šteinu. Palēnām, pamazām, materiālus apkopojot, izveidojusies arī ekspozīcija jeb krātuve, kas tāpat var būt viens no pieturpunktiem pagasta, novada apceļotājiem. Iesākumā tā bija viena neliela telpa, kas transformāciju piedzīvoja pandēmijas sākumā, kad izdevās apdzīvot arī vienu ēkas otrā stāva spārnu – kopumā sešas telpas, kas līdz šim bija neizmantotas. Katrā no tām veltīta citam laikam vai tematam – ir seno darba rīku, lietu krātuve, tāpat – ekspozīcija, kas vēstī par kolhoza laikiem pagastā, materiāli par novadnieku un pirmo latviešu kartogrāfu Matīsu Siliņu, tāpat – par Dainu tēvu jeb Krišjāni Baronu un viņa dzimto pusi Struteli, vēl atsevišķi – par K. Barona skolas vēsturi, visbeidzot materiāli par aktieri Kārli Teikmani, ko tāpat var sasaistīt ar Viesatām, un īpaša ekspozīcija, kurā stāstīts par apkārtnē zudušajām mājām. Ja par pēdējo, tad pirms gadiem tika organizēta ekspedīcija un apzinātas aptuveni 100 būves, par kurām liecības saglabājušās lielākoties vairs tikai senās fotogrāfijās vai vietvārdos. Un ceļotāji, ja tāda interese tiem rodas, šo ekspedīciju vismaz kādā posmā var arī atkārtot. Visbiežāk piedāvājot meklēt „zudušo skolu”, kuru atrast var turpat pagasta centrā pie atpūtas vietas «Birzīte». S. Šteina gan skaidro, ka ekskursijas, ko piedāvā Viesatās, noteikti nav standartizētas, jo – pielāgojoties auditorijai. Piemēram, ja ģimenēm tas varbūt stāsts, kā apzināt vēsturi un ir dažādas spēles, tad lielākām kompānijām, piemēram, aktuālās izstādes aplūkošana vai budēļu gājiena izspēle, kas gan aktuālāk ziemā.
Viss arvien attīstoties un tiekot papildināts. Tajā pašā laikā gan apzinoties, ka Viesatu centrs, visticamāk, būs tikai kā viens punkts plašākā ceļojuma maršrutā.
Ar attīstības potenciālu
Tas tādēļ, ka Viesatās, pirmkārt, neesot vietas, kur paēst, kas tūristus varētu interesēt, kā arī – nav citu tūrisma uzņēmēju. Par tūrismu kopumā runājot, pagastu pārvaldes vadītāja Baiba Rasa gan uzsvēra, ka Viesatām potenciāls ir, jo ir daba, ūdeņi, tostarp ezers pagasta centrā. Bet nu par tā attīstību vēl jāpadomā, tāpat kā jāuzrunā saimniecības, kas varbūt būtu gatavas lauku tūrismā iesaistīties. Pagasta pārvaldniece gan arī piebilda, ka vēl dažu labu ceļotāju doties uz Viesatā atturot arī ceļš. Citu pieredze liecinot, ka tūristu autobusi nav gatavi pat 200 metrus mērot pa grants seguma ceļu, kur nu vēl vairākus kilometrus! Taču tuvākās un cerīgākās prognozes liecina, ka Viesatas ar Tukumu būs savienotas ar asfaltētu ceļu ap 2025. gadu. Bet vai tas tiešām īstenosies? To nu vēl esot grūti pateikt. Savukārt par ko prieks, uzsvēra B. Rasa, ka Struteles muižai nu ir jauni īpašnieki, kas gadu laikā diezgan bēdīgā stāvoklī nonākušo īpašumu šobrīd sakopj, uzlabo. Viņa zināja teikt, ka īpašumā varētu tapt attīstīts pansionātu, bet, ļoti iespējams, kāda daļa muižas būs pieejama arī tūristiem. Laiks rādīs.
Labas lietas dīķa un ceļa malā
Biedrības «Radīti Jaunpils novadā» vadītājs Uldis Ginters uzsvēra, ka biedrību darbībā redzēt vislabāk var brīžos, kad tiek organizēta tirgošanā pagasta centrā– nojumē, kas izbūvēta iepretim veikalam. Šobrīd biedrībā ir 12 biedri, kas arī piedāvā savu produkciju – puķes, adījumus, pašradītas apēdamas lietas – smalkmaizītes, sieru, žāvētu gaļu, arī medu, skābētus kāpostus un tā tālāk. Tirdziņš darbojas trīs dienas nedēļā. Pērn izdevies piesaistīt projekta naudas un nojumīti atsvaidzināt. Bet šobrīd kādi ārkārtīgi lieli plāni par to, kā šo vietu vēl attīstīt, īsti neesot, galvenokārt, tas tādēļ, ka nav vajadzības konkurēt ar pili vai citām vietām Jaunpilī, kur jau šobrīd iespējams, piemēram, padzert kafiju, – skaidro U. Ginters. Taču tādos šobrīd vēl tikai izsapņotos plānos, stāsta B. Rasa, ir doma labiekārtot dīķa apkārtni – izbūvēt laipiņas, ierīkot gaismas un tamlīdzīgi. Īsāk sakot, attīstīt centru, kas arī centrs pašiem jaunpilniekiem.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Laiks uzņēmējiem” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2023
