Agita Puķīte

Lasītājs jautā: – Es vairs nezinu, kur meklēt palīdzību. Izskatās, ka «Tukuma nami» un «Tukuma siltums» par mums visiem ņirgājās. Kur ir tā viņu slavenā automātika, kas regulē siltummezglus daudzstāvu mājās? Jo laukā augstāka gaisa temperatūra, jo dzīvokļos paliek karstāks. Vai tiešām patreizējos krīzes apstākļos ir jātērē tik dārgais kurināmais, lai iedzīvotāji augām dienām turētu vaļā logus un burtiski laistu pa logu ārā savu grūti pelnīto naudiņu un sildītu gaisu, kas arī nav slavējama rīcība globālās sasilšanas apstākļos. Laikam šie uzņēmumi  ir apņēmušies darīt visu, lai tikai mēs naktī zem segām nenosalstam. Ļoti lūdzu palīdziet!!!

“Kad atnāks saule, es zinu – nav jāmeklē pasaulē, Kad atnāks saule, es zinu, tā laimīgā zeme ir te…”  Šos vārdus no savas mammas Agres Dages grāmatas «Kā kadiķītis spīvs» māksliniece Ivonna Bredovska nolasīja izstādes atklāšanā, aicinot iejusties novembrī – Latvijas mēnesī un svinēt svētkus kopā – ar dziesmām, kuras visi tika aicināti dziedāt kopā ar Guntu Meņģeli. Arī izstādes darbos to autori – I. Bredovska un viņas dzīvesbiedrs Egils Neihofers – atainojuši Latvijas skaistumu, savukārt ar savām vitrāžām un lukturiem tos papildina un izgaismo mākslinieks Vladimirs Lukjanovičs.

Šodien, 9. novembrī, Otrā pasaules karā kritušo padomju karavīru kapos Irlavā tika guldītas 52 karavīru mirstīgās atliekas, kuras meklēšanas vienība «Leģenda» oktobrī izraka Jaunsātu pagastā, pie «Ķinkatām». Pārapbedīšanas ceremoniju vadīja Nacionālo Bruņoto spēku kapelāns, priesteris Ilmārs Kravalis un pareizticīgo priesteris tēvs Maksims, aizlūdzot par kritušajiem karavīriem un izlūdzoties Dieva svētību. Ceremonijas laikā tika nolasīts kritušo karavīru saraksts, kuru «Leģendas» vīri bija precizējuši pēc arhīva datiem.

Tukuma novada domes ārkārtas sēdē 3. novembrī deputāti vienbalsīgi atbalstīja ieceri, sagaidot Valsts svētkus, piešķirt pabalstu 50 eiro apmērā personai, kurai piešķirts politiski represētas personas, Černobiļas atomelektrostacijas avārijā cietušas personas vai Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieka statuss un kura deklarēta Tukuma novadā.

Tā nu sagadījās, ka trešdienas vakarā divi Latvijas Televīzijas sižeti – par nocirsto ozolu Mārupē

Lasītājs jautā: – Jau pirms kāda laikā SIA «Tukuma ūdens» izraka bedri Raudas ielā, taču darbi tā arī nav turpināti. Jau tā Raudas un Kurzemes ielas krustojuma remonta laikā ir jāmēro gari apkārtceļi, kas autovadītājam maksā reālu naudu, bet arī tas, ka viena puse Raudas ielas ir aiztaisīta, rada neērtības. Vai tiešām būvnieki neskaita naudu un var atļauties nedēļām neko nedarīt?! Manuprāt, kādam atbildīgajam taču vajadzētu to visu uzraudzīt un kontrolēt, tāpēc gribētos zināt, vai domē vairs tādu cilvēku nav?

Gājēju pārejas Tukumā ir temats, par ko runāts un rakstīts neskaitāmas reizes.  Šoreiz iemeslu satraukumam

10. oktobrī pašvaldībā notika preses konference, kurā par aktualitātēm novadā informēja Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Gundega Rugāja, bet uz jautājumiem atbildēja pašvaldības vadītāja vietnieks Imants Valers.

Jau augustā Tukuma novada pašvaldība pieņēma lēmumu demontēt piemiņas akmeni Jaunsātu pagastā, pie «Ķinkatām», kas pēc kara bija uzlikts Sarkanās un vācu armijas kauju vietā un ko valsts bija iekļāvusi demontējamo pieminekļu sarakstā, jo tajā iegravētie vārdi – «Mūžīga slava varoņiem, kas krituši par Padomju Dzimtenes brīvību un neatkarību» – bija padomju režīmu slavinoši.

– Man ir jautājums par pārtikas pakām: kāpēc Tukuma Sarkanajā Krustā to nav? Kā eju, tā nekā, bet nevar taču visu laiku tikai gaidīt un gaidīt? Es saprotu, ka ir krīze, ka cilvēki veido krājumus un vairāk paku izņem, bet vajadzētu taču šo skaitu salāgot ar sociālo darbinieku izsniegtajām izziņām. Kāda jēga, ka cilvēks saņem trūcīgās personas izziņu un viņam iesaka doties pēc pakas, ja šo paku nemaz nav. 

Jau šonedēļ Saeimas vēlēšanas, un, tām gatavojoties, esam uzklausījuši ne tikai viedokļus par to, kāpēc

Lai arī aizvadītajā svētdienā tikām lutināti ar siltu laiku, šī nedēļa sākusies ar lietu un vēju, kas drēgnumu dzīvokļos padara vēl lielāku, tāpēc arvien aktuālāks kļūst jautājums par apkuri daudzdzīvokļu namos un iestādēs, bet jo īpaši – skolās un bērnudārzos.