Agita Puķīte

Vai tiešām brīvstundās jāiet prom no skolas?

Lasītājs jautā: – Pilsētas skolā (skolu nenosaukšu, jo līdzīga kārtība esot visās) itin bieži ir situācijas, ka nenotiek stundas. Piemēram, divas stundas no rīta ir, tad trīs stundu nav, pēc tam atkal kāda stunda ielikta. Iemesli tam ir dažādi. Svarīgākais – bērniem, kuriem ir šīs piespiedu brīvstundas, neļauj uzturēties skolas ēkā, viņiem ir jāiet prom. Ja māja ir divu soļu attālumā, tad OK. Bet ko darīt tiem, kam mājas attālākā mikrorajonā vai laukos? Caurām dienām tērēt naudu kafejnīcās, slaistīties pa «Rimi» un citiem veikaliem, slīpēt ielas? Vai pedagogi vispār drīkst izdzīt bērnus ārā (ir tādi normatīvie akti)? Bērni taču nav vainīgi, ka stundas nenotiek. Mūsdienās, kad esam gājuši cauri attālinātajām mācībām un katram bērnam obligāti ir jābūt aprīkotam ar viedierīcēm, var taču, piemēram, sasēdināt bērnus klasē, mieram un drošībai klāt pielikt kādu bibliotekāri vai sociālo pedagogu un uzdot darbu no uzdevumi.lv vai tamlīdzīgi. Skolu nesaukšu, jo ne jau tas ir būtiskākais. Galvenais ir tas, ka bērnus dzen ārā no skolas ēkas.

Diskutē par disku golfu Tukumā

Tukuma novada domes zālē 15. februārī tukumniekiem bija iespēja uzzināt ko vairāk par disku golfu un ieceri šī sporta veida trasi veidot Gotlandes ielā, Senču kalnā un Veļķu priedēs. Sanāksmi vadīja pašvaldības izpilddirektors Ivars Liepiņš, skaidrojot, ka ir izskatītas vairākas vietas pilsētā, kur šo trasi varētu ierīkot, bet ne visur tas ir iespējams: “Mums, pašvaldībai, ir jāsabalansē dažādu iedzīvotāju vēlmes un intereses, bet vienlaikus jāņem vērā, ka jebkura aktivitāte ir pienesums pilsētai, kurā, kā to atzīst paši tukumnieki, dažādu aktivitāšu arvien ir par maz.”

Polina latviešu valodu apguvusi pusgada laikā

Mācīties vai nemācīties latviešu valodu – šis jautājums noteikti ir aktuāls daudziem Ukrainas kara bēgļiem, jo pāri visam ir neziņa, cik ilgu laiku Latvijā vajadzēs uzturēties. Tomēr ir ukraiņi, kas, tiklīdz bija iespēja, sāka mācīties. Viņu vidū ir arī Tukuma 2. vidusskolas 11.b klases skolniece Polina Horodetska, kas nule kā saņēmusi Valsts izglītības satura centa valsts valodas prasmes apliecību par iegūto A2 līmeni (pamata līmeņa otro pakāpi). Savukārt Ziemassvētkos par labām un izcilām sekmēm viņa saņēma skolas balvu «Zelta piparkūka». Lieki teikt, ka mūsu saruna, kurā piedalījās arī Polinas klases audzinātāja, direktores vietniece Inese Rudzīte, notika latviešu valodā.

Kāpēc jāmaksā pabalsts bijušajiem pašvaldību vadītājiem?

Lasītājs jautā: Stāstot par budžetu, jūs savā publikācijā pieminējāt pabalstus bijušajiem  pašvaldību vadītājiem. Varbūt varat paskaidrot, kāpēc mēs arvien finansējam pašvaldību vadītājus, kurus jau tā gadiem esam finansējuši? Vai tā ir pašvaldības labā griba, vai kas tas ir?! Man par to radās pārdomas. Nevienu cilvēku taču ar varu nedzen kļūt par deputātu un kļūt par pašvaldības vadītāju, un nav taču tā, ka viņš savu darbu dara par velti – viņam taču maksā algu. Nevienam skolotājam, lai cik viņš izcils, nemaksā pabalstu tāpēc, ka viņš reiz ir bijis skolotājs. Vai tiešām mums visu mūžu ir šiem cilvēkiem jākalpo?

Jauntukumā diskutē par apkuri un citiem apsaimniekošanas jautājumiem

24. janvārī Tukuma 2. vidusskolā uz tikšanos par daudzdzīvokļu māju pārņemšanu tika aicināti Jauntukuma mikrorajona daudzdzīvokļu māju Parādes ielā 3, 13, 15 un 17, Aviācijas ielā 1, 3, 6, 7, 10 un 14, Telegrāfa ielā 4, 6, 13 un 15, Alīnes ielā 2 un 4, Jelgavas ielā 17, 19, 21 un 23 – dzīvokļu īpašnieki vai personas, kuras pilnvarotas pārstāvēt dzīvokļa īpašnieku.

Kas tā par ūdens patēriņa starpību rēķinos?

– Saņemot komunālo maksājumu rēķinu par decembri, mani pārsteidza jauna ailīte jeb jauns maksājums – par ūdens patēriņa starpību. Mūsu dzīvoklim tas ir 2 eiro. Cik esmu noskaidrojis, it kā šī starpība rodas tāpēc, ka ir nesakritība starp piegādāto ūdeni un dzīvokļos uzliktajiem skaitītājiem, bet kāpēc reizēm ir šī starpība, bet reizēm nav? Kurš tad par to maksā? Noskaidrojiet, lūdzu, vairāk par šo ūdens starpību.