Šodien, 30. novembrī, tika solīts pilns spriedums krimināllietā, kurā par vainīgiem Kurzemes rajona tiesa Talsos 3. novembrī atzina SIA «Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība «Piejūra»» tagadējos un bijušos darbiniekus – valdes locekli Ēriku Zaporožecu, atkritumu poligona vadītāju Ināru Zaļumu un bijušo uzņēmuma darbinieku Ingvaru Lerhu.
Jau pirms vairākiem mēnešiem iedzīvotāju vārdā lūdzām pašvaldībai uzlikt atbalsta margu pie gājēju celiņa, kas no Meža ielas 2 stūra ved pāri ielai uz veikalu Rimi.
No smalkas ķemmdzijas austi Latvijas valsts karogi, mīksti vilnas lakati, Kurzemes ķēžu segas un dubultplatās šatiersegas, kā arī vēl citi tautas lietišķās mākslas studijas «Durbe» dalībnieču radītie darbi skatāmi izstādē «Silti Latvijai», kas valsts svētku priekšvakarā tika atklāta Audēju darbnīcā. Izstādes atklāšanā izskanēja vēlējums, lai silti arī tiem ukraiņu karavīriem, kas valkās Audēju darbnīcā tapušās zeķes…
Lasītājs jautā: Es gribu aicināt jūs pievērst uzmanību noņemtajai Kurzemes ielas gājēju pārējai un brīdināt, ka tur noteikti notiks nelaime!s Katru dienu tur automašīnas bremzē un signalizē, jo gājēji pēc pieraduma iet pāri. Es tikai brīnos, kāpēc dome pieņēma lēmumu noņemt tieši to pāreju, kas tika īpaši izveidota – no «Maximas» puses tika īpaši izveidota ietve ar norobežojošu žodziņu un pazeminājumu bruģī, tika ierīkots apgaismojums, turklāt tur ir ielikts reljefais bruģis neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem, kas tiek virzīti tieši uz šo vietu, kur pāriet ielu. Bet tagad sanāk, ka cilvēks pat nezina, ka tur pārejas vairs nav, jo viņš jau neredz, ka nav vairs apzīmējumu. Es patiesībā nesaprotu, kāpēc laikā, kad tik daudz runā par priekšrocībām gājējiem, Tukumā viss notiek tieši otrādi – tiek radīta tiešām bīstama situācija, kas nekādi neatbilst Kurzemes ielas pārbūves projekta iecerei, ar ko bija domāts padarīt šo ielu drošāku visiem, bet tagad arī autovadītāji te nevar justies droši, jo nelaime var notikt ik brīdi – te iet bērni uz skolu, uz bērnudārzu, veci cilvēki uz veikalu…
Kādam būt Tukumam? Kuru vietu attīstīt? Ko vēl jaunu, lielu, vai tieši otrādi – noderīgu
Sniegs pārsteidz, bet darbi notiek
21. novembrī notika pašvaldības preses konference, kurā par aktualitātēm informēja Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Gundega Rugāja, bet uz jautājumiem atbildēja pašvaldības vadītājs Gundars Važa.
Tukuma novada preses konferencē 14. novembrī interesējāmies par novada aktualitātēm. Par tām informēja sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Gundega Rugāja, sabiedrisko attiecību speciāliste Sintija Zekunde, bet uz jautājumiem atbildēja Pašvaldības vadītājs Gundars Važa un izpilddirektors Ivars Liepiņš.
Šogad līdz ar pirmo sniegu pūrenieki Latvijas 104. dzimšanas dienu sagaidīja ar jau 15. velobraucienu apkārt Pūrei.
Noslēdzies Tukuma novada pašvaldības izsludinātais konkurss uz SIA «Komunālserviss TILDe» valdes locekļa amatu. Kopumā, kā skaidroja pašvaldības izpilddirektors Ivars Liepiņš, tika saņemti pieci pieteikumi.
Lasītājs jautā: – Es vairs nezinu, kur meklēt palīdzību. Izskatās, ka «Tukuma nami» un «Tukuma siltums» par mums visiem ņirgājās. Kur ir tā viņu slavenā automātika, kas regulē siltummezglus daudzstāvu mājās? Jo laukā augstāka gaisa temperatūra, jo dzīvokļos paliek karstāks. Vai tiešām patreizējos krīzes apstākļos ir jātērē tik dārgais kurināmais, lai iedzīvotāji augām dienām turētu vaļā logus un burtiski laistu pa logu ārā savu grūti pelnīto naudiņu un sildītu gaisu, kas arī nav slavējama rīcība globālās sasilšanas apstākļos. Laikam šie uzņēmumi ir apņēmušies darīt visu, lai tikai mēs naktī zem segām nenosalstam. Ļoti lūdzu palīdziet!!!
“Kad atnāks saule, es zinu – nav jāmeklē pasaulē, Kad atnāks saule, es zinu, tā laimīgā zeme ir te…” Šos vārdus no savas mammas Agres Dages grāmatas «Kā kadiķītis spīvs» māksliniece Ivonna Bredovska nolasīja izstādes atklāšanā, aicinot iejusties novembrī – Latvijas mēnesī un svinēt svētkus kopā – ar dziesmām, kuras visi tika aicināti dziedāt kopā ar Guntu Meņģeli. Arī izstādes darbos to autori – I. Bredovska un viņas dzīvesbiedrs Egils Neihofers – atainojuši Latvijas skaistumu, savukārt ar savām vitrāžām un lukturiem tos papildina un izgaismo mākslinieks Vladimirs Lukjanovičs.
Šodien, 9. novembrī, Otrā pasaules karā kritušo padomju karavīru kapos Irlavā tika guldītas 52 karavīru mirstīgās atliekas, kuras meklēšanas vienība «Leģenda» oktobrī izraka Jaunsātu pagastā, pie «Ķinkatām». Pārapbedīšanas ceremoniju vadīja Nacionālo Bruņoto spēku kapelāns, priesteris Ilmārs Kravalis un pareizticīgo priesteris tēvs Maksims, aizlūdzot par kritušajiem karavīriem un izlūdzoties Dieva svētību. Ceremonijas laikā tika nolasīts kritušo karavīru saraksts, kuru «Leģendas» vīri bija precizējuši pēc arhīva datiem.
