Džūkstē apķēpāts piemineklis. Vainīgais aizturēts
Fakts, ka jau 29. janvārī ar krāsu tika apliets Piemiņas akmens Kurzemes cietokšņa aizstāvjiem Džūkstes
Fakts, ka jau 29. janvārī ar krāsu tika apliets Piemiņas akmens Kurzemes cietokšņa aizstāvjiem Džūkstes
15. janvārī Zemgales rajona tiesa Tukumā tiesneses Ligitas Sprigules vadībā turpināja skatīt krimināllietu, kurā apsūdzība pēc Krimināllikuma 318. panta 2. un 3. daļas, kā arī 319. panta 1. un 3. daļas izvirzīta bijušajai SIA «Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība «Piejūra»» (Turpmāk tekstā «Piejūra». – Red.) valdei – Indrai Rassonei, Ojāram Āboltiņam un Raimondam Bērziņam. Sēdē piedalījās prokurors Mārtiņš Jurjāns un aizstāvji: Evita Spalvēna, Ieva Ratniece un Rihards Niedra.
29. janvāris sākās ar aicinājumu cīnīties par skolu pastāvēšanu un atskaņot pie tām Latvijas himnu.
16. janvārī atklāti pirmās Kormūzikas balvas nominanti deviņās kategorijās, kā arī nosaukts balvas par mūžā ieguldījumu laureāts – to saņems Pirmajai Kormūzikas balvai pieteikti 116 pretendenti deviņās nominācijās – gada koris, gada kora vadītājs/-a, gada balva par mūža ieguldījumu kormūzikā, gada jaunrade kormūzikā, gada kormūzikas ieraksts, pārsteigums kormūzikā, gada kultūras, izglītības iestāde, kultūrvieta Rīgā.
Asins graudi, nauda nesmird, nodevēji un vēl citi līdzīgi epiteti šais dienās, bet jo īpaši
Kā Finanšu komitejas sēdē, tā galīgajā variantā decembra domes sēdē deputāti aktualizēja Tukuma novada attīstības programmas 2022.-2028. gadam Rīcības un investīciju plānu, iekļaujot tajā jaunus un aktualizējot agrākos projektus. Tas nepieciešams, lai pašvaldība varētu pretendēt uz valsts un dažādu fondu līdzekļiem un apliecināt, ka šie darbi pašvaldībā tiek plānoti.
28. decembrī decembrī notika pašvaldības preses konference, kurā par aktualitātēm informēja un uz jautājumiem atbildēja pašvaldības vadītājs Gundars Važa.
Par to, ka sociālie tīkli ir pilni ar atdodamām, izmetamām grāmatām, vairs nebrīnos, bet nu
Lasītājs jautā: – Mani satrauc tas, kas katrā atkusnī vai pēc lieliem lietiem notiek Pārupes mikrorajonā. Mēs – tie, kas dzīvojam Pārupē, slīkstam, un katru reizi esam spiesti lūgt, lai Šlokenbekas dzirnavu HESā palielina ūdens caurplūdi, noņemot vairogus, kas ļautu ūdenim vieglāk aiztecēt. Es tikai nesaprotu, kāpēc to nevar izdarīt operatīvāk, kāpēc katru reizi ir jālūdzas un tad jāgaida, līdz ūdens jau ieplūst ēkās un tikai tad, kāds reaģē. Varētu taču uzreiz, redzot, ka ūdens līmenis pieaug, to izdarīt, un problēmu nebūtu. Tagad mums upe tek cauri sētām – un risinājumu neredzam.
Mainīgajos laika apstākļos, kur radušās, kur nē – māju jumti izrotājušies ar bīstamu rotu – lāstekām. Šodien, staigājot pa pilsētu, tās manījām gan pie privātīpašumiem, gan arī pašvaldības ēkām. Vietām, kā likums, uz ietves no pilošajām lāstekām, uzaudzis arī paprāvs ledus kalniņš, tā ka grūti vienlaikus raudzīties zem kājām un arī virs galvas…
4. decembrī ierastā preses konference nenotika, bet aktuālos jautājumus ar pašvaldības izpilddirektoru Ivaru Liepiņu pārrunājām telefoniski.
Kādudien pie autobusa pieturas Milzkalnē raisījās diskusijas par zaļo dzīvesveidu, piemēram, par to, kā gan