Sava valsts – balva, ko jāprot saņemt un nosargāt

 

…Pa vienam mēs skaņa, bet kopā spēks,

Kas, sakļauti dūrē, var kalnus gāzt…

Vēl esot svētdien notikušās koru skates iespaidā, gribas šo sajūtu tā līgani pārcelt uz gaidāmajiem Latvijas valsts svētkiem, un Raimonda Tigula un Rasas Bugavičutes-Pēces «Rīta un vakara dziesmas» tekstu nedaudz paturpināt – “pa vienam mēs vārds, bet kopā skaņa”.

Šāds spēks un vienotība – gan dziesmās, gan dziedātājos bija jaušams arī skatē, protams, ar apņēmību sasniegt mērķi – nodziedāt tā, lai katra mēģinājumā pavadītā stunda un minūte atmaksātos. Ne jau naudā, protams, jo to samaksāt nemaz nav iespējams. Spēks ir vajadzīgs, lai laukos nokļūtu pāris, padsmit, trīsdesmit vai vairāk kilometru uz mēģinājumu, lai dziedātu pat tad, kad prāts uz to nenesas, lai dziedātu, jo citādi nebūs, kur dziedāt, – nebūs kora, deju kolektīva, teātra… Katrs viens šajā kustībā ir svarīgs, jo tieši tā mēs tiekam uz priekšu gan savā spēkā un gan tautas kopīgajā tradīcijā. Un arī tās saglabāšanā liela loma ir tieši dziesmu spēkam; tām atļautajām un aizliegtajām dziesmām, kas vēl arvien atgādina, ka pagātnē bijuši dažādi laiki. Zīmīgi, ka vairāku grūti izdziedamo dziesmu vārdos tika runāts tieši par to – par Latviju, par dzimteni, par tumšiem spēkiem, kas griež tai savu vaigu…

Te nu nonākam līdz tiem 33 gadiem, kas, brīvībā pavadīti, tomēr atgādina, ka miers ir iluzors, bet ļaunums – reāls un pavisam blakus. Un atkal vajadzīgs spēks, lai piespiestu sevi domāt, vērtēt un analizēt, lai neļautu pirmajam sauklim vai sociālo tīklu virsrakstam aizsvilties un skriet līdzi, skaļi saucot, – ”es arī, es arī tā domāju”, un, ”ko dzirdu, to runāju”. Un tā jau 33 gadus.

Vai slikti, ka brīvība ir arī tāpēc, lai varētu runāt visu, kas ienāk prātā?! Nav slikti. Tas ir tieši tik labi, ka vari par to nedomāt, tāpat kā par to, kādu gaisu elpo, kādas domas domā, kādus latviskus rakstus cimdos izadi vai kādu grāmatu lasi. Vai, piemēram, ko dziedi…

Tikai ziniet, par ko ir mazliet nemierīgs prāts?! Ka, nevēloties sevi piespiest domāt, izprast lietu un notikumu jēgu un sakarības, mēs kļūstam ietekmējami, raustāmi kā mazas rotaļu lellītes. Ka, pat paši nemanot un negribot, runājot to, ”ko runā sveši ļaudis”, pamazām vien varam atkal pazaudēt gan brīvību runāt, gan dziedāt, brīvi domāt un brīvā valstī dzīvot… Mūsu valsts, mūsu Latvija, tās brīvība ir dārga balva, ko katram no mums ir jāmāk saņemt un nosargāt.

 

Komentāri

  1. Tieši par to padomāju, šonedēļ gadījās būt Rīgā darba darīšanās, atpakaļ izvēlējos braukt ar vilcienu, viss vagons bija pilns ar ukraiņu pensionārēm, kuras uzrādot pasi brauc par velti no Rīgas kojām uz jūru staigāt un sauļoties. Bet man pēc darba, nogurumā ar lielu datorsomu jāstāv kājās līdz Majoriem. Toč, piekrītu, savu zemi esam atdevuši, līdz ar sevi pašu…

    1. Ko tik nīgrs esi? Sēro par to, ka kolorado dienā nevarēsi nest vectēvu uz kociņa.Neķer kreņķi, iepļau litru bojārišņika un pasaule rādīsies kolorado krāsās.

      1. Vispār jau fašistiskā krievija ir vainīga. Nebūtu putlera kara, nebūtu arī kara bēgļu.

  2. atkal pishiski slimā segvārdu zagle, ebrejeļu mēslumute, čakarēdama ..biomateriālu no zobu caurumiem, kurina naidu, cerot ar riešanu uz krieviem novirzīt mūsu domas no rotšildmēsliem un citiem asv un anglēnu cūkvalstelēs bāzetajiem zagļiem, pedofīliem, koprofāgiem,zagļiem , slepkavām, teroristiem nekrofīliem un žīdfšisteļiem…

    1. Skolnieciņš saka: 14.05.2023 21:38 Kremļa trolli, piever pāksti un ej ārstēties.

    1. Skolnieciņš-īstajam skolnieciņam saka: 16.05.2023 23:39 Я с детсвта знал, что русские фашысты людоеды. Например, прихвостни кремля как каспарс димитерс, алексей росликов, хролка гревцова, татьяна Zданок, владимир линдерман и другие.

  3. Varētu lūgt pārtulkot,ddd,citādi sanāk ka kremlins ir skolnieciņš,ddd

    1. Russia is a terorist state, but vladimir putin vladimir’s son is crazy, old man. Hi is a war criminal. Hi will be put in priston in Haga.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *