Liena Trēde

Zemgali piedziedot

Saules pielietajā svētdienā Jelgavā Tukuma Raiņa ģimnāzijas koris «Savējās» Rasmas Valdmanes vadībā stājās stingrās Dziesmu svētku žūrijas priekšā. Pirms tam lielajā karstumā un Jelgavas 4. vidusskolas klases šaurībā meiteņu balsīm līdzēja atvērties kora vokālā pedagoģe Valda Tračuma.

Dziesmu karos – pusfināls

Kā jau pirms katriem Dziesmu svētkiem, arī šoreiz tiks noskaidrots, kur Latvijā mīt labākās, skanīgākās kora balsis. Un tieši šobrīd pilnā sparā rit koru skates jeb tā saukto "Dziesmu karu" pusfināls, kurā veiksmīgi piedalās arī mūsu rajona kolektīvi. "Visi kori, kas piedalās pusfinālā, – startējuši teicami un, jāpiebilst, kas nebūt nav mazsvarīgi, dziedātāji saņēmuši ne tikai vienkāršu paldies par piedalīšanos skatē, bet pat ieguvuši godalgotas vietas. Jāuzsver, ka visi kori, kas cīnās koru karu pusfinālā, ir «A» kategorijas kori jeb tie jau iepriekš tikuši žūrijas augsti novērtēti," stāsta Tukuma rajona kultūras inspektore Rudīte Poča.

Kas dzīvo skapī?

Pirms pāris dienām visas pasaules ziņu aģentūrās izskanēja šokējoša vēsts. Vairs jau neatceros, kurā valstī, mitinājās padzīvojis onkulīti. Viņš sāka manīt, ka no paša ledusskapja sāk zust pārtikas preces. Lai uzzinātu, cilvēcisks vai tomēr nešķīsts spēks stiepj prom viņa dienišķo desu, vecītis, būdams varen apķērīgs, uzstādīja novērošanas kameras, atklājot, ka viņa virtuvē šiverē pavisam nepazīstama sieviete. Kā vēlāk sieviete atzinās, viņa jau vairāk nekā gadu esot dzīvojusi šī onkulīša… skapī! "Man vienkārši nebija kur palikt," taisnojās skapja iemītniece.

Ja vien sirds un dvēsele atvērtas

Reti kurš atzīs, ka materiālās pasaules labumi viņam šķiet vilinošāki, nekā garīgais baudījums. Cilvēkam lielākoties taču gribas būt mazliet gudrākam un mazliet garīgākam, cēlākam. Tomēr arī cilvēkam ir jāēd, jādzer, jāguļ – jāapmierina savas primārās vajadzības, un, kā jau cilvēkam, viņam ir vēl arī daudz citu neskaitāmu vajadzību un vēlmju. Un – nauda ir viens no universālākajiem līdzekļiem, kas to visu it kā var apmierināt. Ja neizjūti spiedīgo naudas trūkumu – noteikti esi nosvērtāks un apmierinātāks ar dzīvi!

Kā būtu, ja būtu?

Pastāv teorija, ka mūsu taustāmā pasaule – tās notikumi, vēsture, likteņi – nav vienīgā realitāte, ka ir neskaitāmas šīs pasaules paralēlās versijas, ka katrs jauns notikums, izvēle rada citu vēstures ritējumu. Šī teorija reizēm tiek apspēlēta arī zinātniskās fantastikas žanra filmās, kur galvenais varonis nokļūst paralēlajā pasaulē un viņam ir tā unikālā iespēja palūkoties, kāda būtu viņa dzīve, ja konkrētā situācijā viņš būtu izvēlējies rīkoties citādāk. Piemēram, ja viņš nebūtu piedzēries, braucis ar auto, cietis avārijā un sadauzījis galvu… Varbūt viņš būtu ģēnijs un miljonārs vienlaicīgi!? Tomēr cilvēces eksistences traģisms slēpjas faktā, ka mēs tā arī ne kad neuzzināsim: kā būtu, ja būtu?

Kam vajadzīgs “smukums”, ja būs “smagums”?

15. martā Tukuma kultūras namā notika jauniešu alternatīvās mūzikas pasākums «Uz Tukumu pēc smaguma». Uz skatuves kāpa un pēc citādākas mūzikas izslāpušo jauniešu ausis priecēja savā lauciņā jau atsaucību guvušas grupas: «Mea-Culpa», «Pornstone», «Thursday 12th», «Enhet». Starp priekšnesumiem "dzīvajā" savu mūzikas redzējumu piedāvāja DJ Raimonds Celms.

Tiem, kas iemācīti mīlēt mūziku

Raiņa skolas dzimšanas dienas svinības nu jau kļuvušas par tradīciju. Parasti tie ir svētki pašreizējiem skolas audzēkņiem un skolotājiem, tehniskajiem darbiniekiem, bet reizi pa reizītei jubileja tiek svinēta citādi. Tā tas bija arī šogad, kad 19. janvārī (skolas dzimšanas dienas datums ir 1929. gada 20. janvāris) tika nolemts sarīkot nelielus svētkus kādreizējās Tukuma Raiņa 1. vidusskolas – tagadējās ģimnāzijas – absolventiem – mūzikas draugiem.