Jūlija pēdējā dienā Kandavas domes deputāti pulcējās uz kārtējo ikmēneša sēdi. Sprieda gan par saimnieciskiem, gan principiāliem jautājumiem un, neskatoties uz izskatāmo punktu ievērojamo skaitu (41 jautājums), sēde norisinājās salīdzinoši raiti, bez garām un izvērstām diskusijām.
Es ar, es ar biju to pulkā, kas sestdien, pirms doties baudīt saules peldes, iepeldēju vēlēšanu iecirknī, lai lepni balsotu… "par". Un gandrīz jau bija! Pietrūka patiesībā tikai tik, cik melns aiz naga, un beidzot tautai būtu, ja nu arī ne pārāk spēcīgs, tomēr kritiskās situācijās – reti noderīgs instruments – iespēja atlaist Saeimu. Un nu kā kārtīgs plāksteris tai sāpei, ka vēlētāji līdz galam nesaņēmās, ir atziņa, ka līdzīgi domājošo tomēr bija tik daudz, ka augstāk stāvošajiem būs grūti ignorēt viņu vēlmes.
Šķiet, ka gandrīz katrs otrais kādas publiski pieejamas iestādes darbinieks ir saskāries ar šo problēmu – noteiktās dienās un noteiktos laikos ar savām sūdzībām vai vienkārši "bēdu stāstiem" ierodas cilvēki, par kuru garīgo veselību diemžēl ir pamats šaubīties. Šī it kā jau nelielā, tomēr bieži vien pamanāmā un, ko tur liegties, reizēm arī kaitinošā sabiedrības daļa, pateicoties savai apmeklējumu regularitātei ir pat ieguvusi savu poētisko apzīmējumu… "pilnmēneši". Kas un kā ar šādiem "Dieva dotiem" cilvēkiem strādā, cenšas viņiem palīdzēt, – devāmies skaidrot pie psihiatres un psihoterapeites Ingas Grīnfeldes.
Vēl aizvakar pie Latvijas universitātes bija vērojama pamatīga drūzmēšanās, jo liels pulks zinības gūt kāru jauniešu vēlējās pieteikt savu kandidatūru studijām. Nu jau nemainīgi pāris gadus pēc kārtas vispopulārākā ir Ekonomikas un vadības fakultāte, kurā vēlas mācīties teju katrs trešais topošais LU students, un tai uz papēžiem cieši min Sociālo zinātņu fakultāte, kurā tiek izglītoti arī žurnālisti.
Šogad aprit 140 gadi, kopš Tukumā pastāv ugunsdzēsēju komanda, jo 1848. gadā dibināta Tukuma Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība. Savukārt pirmie ugunsdzēsības noteikumi izstrādāti jau pirms 250 gadiem – pēc 1758. gada ugunsgrēka. Šiem vēsturiskajiem notikumiem un pilsētas svētkiem par godu muzeja Pils tornī šodien atklāta izstāde un tiek godināti ugunsdzēsēji. Pilsētas īpašā atzinība – diviem vīriem – Arnoldam Šulcam un Staņislavam Peipiņam – ugunsdzēsējiem ar stāžu un aicinājumu.
Man un, visticamāk, arī vēl daudziem citiem šīs zemes iedzīvotājiem reizēm šķiet, ka dzīvoju "kā pasakā"… Un ne jau tādēļ, ka dzīvē viss būtu tikpat jauki, pareizi un – ar laimīgām beigām, bet gan tā iemesla dēļ, ka ir tik daudz lietu, kas, vismaz manā uztverē, darbojas kāda "mistiska spēka" vadītas. Piemēram, internets, dators, mobilais telefons. Pat ja ir lasīts un dzirdēts, kā, piemēram, manis uzrakstītie teksti top izlasāmi citur pasaulē, tomēr tā līdz galam… izpratnes pietrūkst, un atliek tikai pabrīnīties, ka kādam vispār kas tāds kā internets ienācis prātā!
Jau pagājušā nedēļā noslēdzās Tukuma rajona padomes ikgadēji rīkotais konkurss – «Sakoptākais pagasts 2008», kurā spēcīgākā, visvairāk nominācijās labākā izrādījās šādu un līdzīgu konkursu veterāne – Pūre. Un, lai arī konkursa komisijai uzvarētājs bija jāizvēlas it kā jau tikai četru rajona pašvaldību – Sēmes, Smārdes, Jaunsātu un Pūres – vidū, tomēr, jādomā, ka šogad šie pagasti tiešām – vissakoptākie, – vai gan citādāk tie ļautos stingrajai vērtēšanai? Šoreiz stāsts par pagastu "izdevīgā vietā" jeb Pūri.
Vēl pirms svētkiem letiņi uzstādīja kārtējo ginesa rekordu – savācās vienkopus, sameta limpenēs bonbongas un laida vaļā slapju, lipīgu salūtu. Izrādījās, ka mūsējie ir sarīkojuši vērienīgāku, cilvēkiem pilnāku pasākumu, nekā Amerikā, kur tika aizsākta šī mazliet nenopietnā akcija.
Pirms pāris dienām tika paziņoti Dziesmu svētku koru skates pusfinālu rezultāti un kolektīvi, kas 8. jūlijā piedalīsies Dziesmu karu finālskatē Rīgā. Diemžēl neviens no mūsu rajona koriem nav saņēmis pietiekamu punktu skaitu, tādēļ gan dziedātāji, gan koru diriģenti nu var atpūsties un vieglu sirdi gaidīt vispārējo sadziedāšanos Mežaparka estrādē Dziesmu svētkos.
Saules pielietajā svētdienā Jelgavā Tukuma Raiņa ģimnāzijas koris «Savējās» Rasmas Valdmanes vadībā stājās stingrās Dziesmu svētku žūrijas priekšā. Pirms tam lielajā karstumā un Jelgavas 4. vidusskolas klases šaurībā meiteņu balsīm līdzēja atvērties kora vokālā pedagoģe Valda Tračuma.
Kā jau pirms katriem Dziesmu svētkiem, arī šoreiz tiks noskaidrots, kur Latvijā mīt labākās, skanīgākās kora balsis. Un tieši šobrīd pilnā sparā rit koru skates jeb tā saukto "Dziesmu karu" pusfināls, kurā veiksmīgi piedalās arī mūsu rajona kolektīvi. "Visi kori, kas piedalās pusfinālā, – startējuši teicami un, jāpiebilst, kas nebūt nav mazsvarīgi, dziedātāji saņēmuši ne tikai vienkāršu paldies par piedalīšanos skatē, bet pat ieguvuši godalgotas vietas. Jāuzsver, ka visi kori, kas cīnās koru karu pusfinālā, ir «A» kategorijas kori jeb tie jau iepriekš tikuši žūrijas augsti novērtēti," stāsta Tukuma rajona kultūras inspektore Rudīte Poča.
Pirms pāris dienām visas pasaules ziņu aģentūrās izskanēja šokējoša vēsts. Vairs jau neatceros, kurā valstī, mitinājās padzīvojis onkulīti. Viņš sāka manīt, ka no paša ledusskapja sāk zust pārtikas preces. Lai uzzinātu, cilvēcisks vai tomēr nešķīsts spēks stiepj prom viņa dienišķo desu, vecītis, būdams varen apķērīgs, uzstādīja novērošanas kameras, atklājot, ka viņa virtuvē šiverē pavisam nepazīstama sieviete. Kā vēlāk sieviete atzinās, viņa jau vairāk nekā gadu esot dzīvojusi šī onkulīša… skapī! "Man vienkārši nebija kur palikt," taisnojās skapja iemītniece.
