Liena Trēde

Vai Latvijai vēl jāpalīdz?

Otrdienas rīts redakcijā iesākās ar diskusiju par jautājumiem, uz kuriem atbildēt nebūt nav viegli: Vai sociālais dienests un citas valsts institūcijas spēj palīdzēt nelaimē nonākušam cilvēkam? Kas ir tie – nelaimē nonākušie? Vai viņu paliek arvien vairāk? Un – kas mūs sagaida nākotnē? Diskusijā iesaistījās Dana un Viljams Šulci – šobrīd Tukumā mājvietu radušās misijas «Pakāpieni» patroni, viesi no Šveices – Benjamins Doberšteins un Estere Šāde, kā arī «Neatkarīgo Tukuma Ziņu» redaktore Ivonna Plaude.

Kas un kā vāc plastmasas pudeles?

Mēs dzīvojam netālu no Durbes veikala, pie kura atrodas tie dzeltenie atkritumu konteineri, kas paredzēti plastmasas pudelēm. Gribējām izmest tukšās eļļas kanniņas, taču pa konteinera režģīšiem tās nav iespējams tajā iedabūt, tādēļ kanniņas tika noliktas konteineram blakus. Ja nemaldos, divas reizes nedēļā konteineri tiek iztukšoti, taču vīri, kas to dara, savāc tikai konteinera saturu, bet to, kas apkārt, – atstāj.

Paldies šoferītim!

Ar avīzes starpniecību gribēju izteikt pateicību autobusa šoferītim, kas 18. oktobrī veda pasažierus no Jaunpils uz Tukumu.

Ekonomiskā krīze? Ko nu?

Rubrika, kas skar pašlaik jo īpaši svarīgos ekonomiskos jautājumus, laikrakstā tika aizsākta 29. aprīlī. Un šoreiz – turpinājums diskusijai, kas norisinājās 9. oktobrī «Eiropas mājā». Tajā, iespējams, vieni no informētākajiem cilvēkiem valstī vērtēja Eiropas Savienības ietekmi uz Latvijas ekonomiskajiem procesiem. Sarunu vadīja filozofs Igors Šuvajevs, kas diskusijas dalībniekus aicināja izvērtēt, vai un ko Latvija zaudējusi, iestājoties Eiropas Savienībā?»

Viena tante teica

Šķiet, reti kuram nav nācies izbaudīt mazpilsētām un vēl mazākiem ģeogrāfiskiem veidojumiem raksturīgo ziņu izplatību. Kā pa diedziņu pat tavas personiskās dzīves sīkās nedieniņas ļaužu mutēs var tik pārvērstas par īstām katastrofām, ja vien nelaikā vai neformā gadījies satikt kādu garlaicības māktu, bet allaž runātīgu kaimiņieni.

Ekonomiskā krīze? Ko nu?

Ceturtdienas pēcpusdienā Rīgā nepiespiestā atmosfērā uz diskusiju sapulcējas Latvijas uzņēmēji, valsts un Eiropas ierēdņi, zinātnieki un arī mazāk zinošie, bet mūžam ieinteresētie žurnālisti.

Uz gaišo nākotni?

Gribējās jau izpatikt un – pārmaiņas pēc – uzrakstīt ko jauku, piemēram, par saulaino laiku un tik smukajām koku lapām. Bet, piedodiet, kļūda ražošanā – nu tā vien prāts nesas uz visādu globālu un pavisam lokālu problēmu apzelēšanu.

Mazs, bet jau muzikāls

Šorīt, 7. oktobrī bērnudārzā «Ķipars» tika oficiāli atklāta mūzikas skoliņa pašiem mazākajiem. Turpmāk skolotājas Māras Ģērmanes vadībā pat 4 mēnešus veciem bērniņiem būs iespēja izkopt savu muzikalitāti, attīstīt ritma sajūtu un neatgriezeniski iemīlēt mūziku, iespējams, uz visu atlikušo mūžu.

Par garāžu apsaimniekošanu

Man būtu vairāki jautājumi par garāžu kooperatīvu «Spartaks». Vēlējos uzzināt, kad beidzot tiks likvidēts tas bardakas? Pirmkārt, agrāk te bija konteineri, kurus izveda vismaz vienu vai divas reizes nedēļā, bet tagad atkritumi tajā vietā tik krājas. Garāmejošie skolēni te iemet sērkociņu un, cik tur vajag, lai aizdegtos arī kādā garāža? Otrkārt, arī lapas teritorijā netiek nogrābtas. Un, treškārt, es gribētu uzzināt, kur paliek apsaimniekošanas nauda, ko mēs – garāžu īpašnieki – maksājam. Mēs maksājam Ls 20 gadā, ieskaitām naudu kontā, bet kas to izņem un kādiem mērķiem izlieto – nezinām, jo jau sen nav bijusi kooperatīva pilnsapulce?