Liena Trēde

Vēlējos uzzināt, uz kāda pamata tiek paaugstināta maksa par apkuri? Es vēl saprastu, ja maksa

Te jums zvana no Kurzemes ielas. Jūsu pašu laikrakstā bija rakstīts, ka apkures maksa šomēnes

Gribēju pastāstīt par tādu īpatnēju būšanu, kuru es kā vecs vīrs – pāri gadiem 80, piedzīvoju. Gāju maksāt ikmēneša elektrības rēķinu «Rimi» pasta nodaļā un tur man piedāvāja elektrības tarifu lapiņu.

Te jūs patraucēja pensionāre no Kandavas. Pašlaik, kad no zemniekiem pienu iepērk par pāris santīmiem, skolās bērniem dod dzert piena pulveri! Par Kandavas skolām nezinu, bet tā ir Tukumā – bērni stāsta, ka tiek atnests termoss ar siltu ūdeni un tajā iejaukts pulveris. Kādēļ tā?

Lasīju jūsu avīzītē par to Veru Lakševicu, par māju, kas viņai vairs nepieder. Mans viedoklis – tur taču policija jāiesaista, jo tā ir visīstākā krāpšana!

Iespējams jau, ka tas ir tikai tāds stereotips, bet par cilvēkiem, kas augumā ne visai padevušies, stāsta, ka viņu ambīcijas ir dubultiespaidīgākas nekā vidusmēra sugas brāļiem. Tas ir tā sauktais Napoleona sindroms, kas vārdu guvis Francijas imperatora un karavadoņa, kam tiek piedēvēts leģendārais izteikums: "Es varbūt esmu sīks – bet nekādā gadījumā es neesmu mazs."

Darba nedēļai noslēdzoties, Tukuma kultūras namā pulcējās "Eiropas ļaudis" jeb cilvēki, kurus paši ievēlējām par Latvijas interešu pārstāvjiem Eiropas Savienības parlamentā. Parunāties un arī pastrīdēties par to, kā lēmumi Briselē ietekmē dzīvi tepat Latvijā un Tukumā, bija atbraukuši eiro parlamentārieši – Inese Vaidere, Valdis Dombrovskis, Guntars Krasts un Ģirts Valdis Kristovksis.

Ko tur liegties, ieraugot kādu plikzvēriņu, lielākajai daļai cilvēku visu pirms rodas vēlme…novērties. Un tikai tas, kurš pārvarējis savas pirmatnējās bailes un uzdrošināsies tiem pieskarties, iespējams, kļūs par skinny jeb bezspalvu mīļdzīvnieku kvēlāko pielūdzēju. Kā mīļdzīvniekus jau labi pazīstam kailos kaķus, pieejamas arī dažas pliksuņu šķirnes. Bet pēdējais modes kliedziens Latvijas zooveikalos – pancīga paskata skinny jūrascūciņas un žurciņas.

Var jau būt, ka man pietrūcis atmiņu veicinošas ēdmaņas, bet kaut kā vienīgi caur miglu atminos, ka sociālajam budžetam – lai tur vai kas – valdošies solīja pirkstus nepiedurt! Bet šeku reku labklājības ministre Iveta Purne, laikam jau bargā Godmaņa bīstoties, beidzot paziņojusi, ka nākies arī virkni pabalstiņu apšņikāt.

Šonedēļ Labklājības ministrijā tika sarīkota preses konference par pēdējā laika aktuālāko tēmu – nodarbinātību. Par to, kā saviem grūtībās nonākušajiem pilsoņiem palīdzēs valsts, žurnālistiem klāstīja gan ministre Iveta Purne, gan Darba departamenta direktors Imants Lipskis, Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvji un citi speciālisti.

Lasot pastāstiņus, intervijas ar mākslas pasaules cilvēkiem – veikliem dzejoļu vērpējiem, manīgiem mūzikas instrumentu dīdītājiem, krāsu pavēlniekiem, mani visbiežāk izbrīna tas, cik viņi saasināti uztver pasauli. Viņi dzird, kā saule lec, redz krāsu daudzveidību baltā sniegā un prot sīksmalki pastāstīt, kā jūtas cilvēks, kam salūzusi sirds. Viņi ir mazliet… kā bērni, kas par visu brīnās un visu pārdzīvo. Jā, vēl atceros, to patiesa brīnuma atklāsmi, piemājas krūmos ieraugot pirmos sniegpulkstenīšus. Un arī traģēdijas vērtās sāpes, ja ieraudzīju kādu nomirušu sīkdzīvnieku.

Vēlējos pajautāt, kādēļ netiek nokaisīts tas ceļa posms, kas ved no «Ezergaiļu» puses uz gaisa tiltu? Tur pašlaik ir pilnīgs ledus un ir ļoti grūti pārvietoties ar diviem maziem bērniem, kas jāved uz sākumskoliņu. Skatos, ka arī darbinieki no uzņēmuma «Kurzemes ainava» paši pārvietojas klupdami krizdami.