Pils tornī noslēdzās Tukuma muzeja bērniem un viņu vecākiem rīkotais konkurss «Esi drošs un zinošs». Tā dalībniekiem vajadzēja ne tikai izzināt un atminēties visvisādus ugunsdrošības smalkumus, bet arī uzzīmēt pašiem savu – brašo ugunsdzēsēju.
Gadījumā, ja līdz Latvijai un Tukumam atnāks tā dēvētā "putnu gripa", par kaut kādu tur ekonomisko krīzi varēsim droši aizmirst, jo būs jāsāk domāt par fizisku izdzīvošanu… Tā, kaut ironizējot, trešdien sprieda rajona padomes telpās sanākušie.
Raivis Sietnieks – nu jau bijušais tukumnieks, Raiņu absolvents un kādreizējais misteru konkursa dalībnieks – tiekoties vispirms palepojas ar savu zobārstniecības kabinetu. Tas iekārtots, vadoties pēc gandrīz vai pašām jaunākajām stomatoloģijas tendencēm. Te ir alumīnija smilšu urbis (tādi aparāti Latvijā pašlaik esot tikai trīs), kas gadījumos, ja zobu bojājumi neesot pārāk dziļi, ļauj izvairīties no anestēzijas šprices. Darbojas šis urbis bez skaņas un to tāpēc iemīļojuši bērni. Arī jau ierastais zobu urbis ir īpaši aprīkots – ar optiku, kas ļauj ārstam ielūkoties pacienta mutē jeb skatīt zobu caurumus vēl neredzētā tuvplānā. Pat krēsls te ir īpašs – no materiāla, kas ieņem pacienta formu. Nu ļoti ērts sēdēšanai! Un lai arī šī kabineta aprīkojums izmaksājis grandiozas summas, tomēr R. Sietnieks tic, ka ieguldītais, runājot ne tikai par materiālo pusi, noteikti nākšot atpakaļ.
Interneta vidē parādījusies kāda petīcija, kas vēlāk kopā ar atbalstītāju parakstiem tikšot iesniegta Zviedrijas valdībai, lai mūsu aizjūras kaimiņi beidzot saņemas un okupē Latviju. Pateicībā, ja zviedri tiešām lūgšanas uzklausītu, petīcijas parakstītāji apņemas maksāt Zviedrijas nodokļus, pakļauties likumdošanai, ja vien par viņiem kāds parūpētos tikpat labi, kā to Zviedrija dara ar saviem pilsoņiem. Smiek-lī-gi!
Svētdien Jelgavas ledus hallē elementu sacensībās piedalījās arī Tukuma mazie daiļslidotāji. Guva gan godalgotas vietas, gan vienkārši atzinību, bet galvenais jau ir bērnu entuziasms un viņu vecāku atbalsts, lai arī Tukuma vārds kopā ar šo sporta veidu – daiļslidošanu, būtu atpazīstams Latvijā un, kas to zina, varbūt arī ārpus tās robežām.
Tuvojas svētki, un kā jau tas nereti gadās, cilvēki šajā laikā, it īpaši – latvieši, kuriem tā svētku svinēšana ierasti iet caur vēderu, mēdz krist no vienas galējības otrā. Te pieēdamies līdz ūkai, te ievērojam drakoniskas diētas, un šo darbību dēļ visvairāk cieš tieši kuņģis. Par to, kas kuņģi un gremošanas sistēmu kopumā šādās situācijās iepriecinātu, un par to, kad vēdersāpes jāsāk uztvert pavisam nopietni, pastāstīt aicinājām ģimenes ārstu Andri Puzaku.
Pirms gadu simtiem astoņiem, deviņiem ticība un baznīca bija katra cilvēka, vismaz Eiropā, neatņemam dzīves sastāvdaļa. Šodien viss ir mainījies, tomēr mūzika – kā tilts no ikdienišķās pasaules uz sarunām ar Dievu – tiek izmantota vēl arvien. Sveicot visus otrās Adventes priekšvakarā un Ziemassvētkos, kas arī vairs nu nemaz nav aiz kalniem, Tukuma luterāņu baznīcā skanēja viduslaiku dziedājumi un improvizācijas.
Novembris Tukuma jaunajiem daiļslidotājiem noslēdzies īpaši veiksmīgs, jo no starptautiskajām sacensībām Igaunijā mājās atvesta sudraba medaļa.
Koncertu afišās viņa ir nodēvēta par "Dieva izredzēto". Ņina Apsīte arī pati bilst, ka dziesmas un dzeju tā vienkārši nerakstot, bet gan tikai "uzliekot" uz klavierēm, papīra to, ko pirms tam no Dievam izlūgusies. Un tāpat kā talants, kas, visticamāk, autores likteņa līkloču dēļ publikai tika slēpts veselus piecdesmit gadus, arī citas labās lietas nu jau sirmās kundzes dzīvē ir izlūgtas. Ja nepieciešams, pat laika apstākļi piemērojušies komponistes Ņinas Apsītes vajadzībām! Jācer, ka tie būs labvēlīgi arī dzejnieces un komponistes viesošanās laikā Tukumā 6. decembrī.
Pirmā kārtīgā sniegputeņa gandrīz neatņema sastāvdaļa ir arī neskaitāmās autoavārijas, grūtības ar ceļu, celiņu tīrīšanu un citu ziemas apkopi. Tik pat tradicionāla ir iedzīvotāju neapmierinātība ar dažnedažādu atbildīgo dienestu operativitāti.
Pagājušās nedēļas, manuprāt, lielākais kumēdiņš bija Drošības policijas operatīvā rīcība. Nepaspēja nabaga Ventspils augstskolas pasniedzējs pat iepīkstēties (lasi – izteikt savu viedokli par krīzi un iespējamo lata stabilitāti), kad jau pirmo sniegu bija spiests vērot vien caur restotiem lodziņiem.
Dienu pirms 18. novembra svinībām atzīmēt Latvijas republikas dzimšanas dienu un, vienlaikus, arī Polijas Neatkarības dienu, Tukumā tika aicināti visi, kuru dzīslās rit kaut pilīte poļu asiņu un kuru dzīve un sirds saistījusies ar abām šīm zemēm. Izrādās abu valstu – Polijas un Latvijas – likteņi kādā laika posmā ritējuši gandrīz paralēli, un abas valstis savu neatkarību guvušas 1918. gadā – tik datumi atšķirīgi.
