Protams, ka vasaras pašā viducī runāt par to, kas mūs sagaida ziemā – nav tas pats labākais tonis. Taču tiem cilvēkiem – tiem 176 879 reģistrētajiem bezdarbniekiem – ir vienalga, par cik pusprocentiem oficiālā statistika viņu kopskaitu ir samazinājusi. Darba – kā nav tā nav! Un par ziemu, kas, plašākos mērogos runājot, nemaz vairs nav aiz kalniem, jādomā gribot negribot.
Aizvien vairāk ne tikai uz lauku ceļiem, bet arī mazpilsētās un Rīgā parādās velobraucēji. Iemesli tam ir vairāki, vispirms jau Rīgā stundām nav jāstāv sastrēgumos. Par samērā lielo vēlmi izmantot velosipēdu, pārvietojoties pa galvaspilsētas ielām, apliecina arī atsaucība «Baltic Bike» piedāvājumam nomāt velosipēdu.
Nu viss – beidzot pieleca, ka karstums ne pa jokam! Tas, ka darbā kondicionieris nobeidzies un pats želejveidīgi uz galda izplājies, – tas nieks.
Ir tik labi, ka dzīve, pasaule, cilvēki – jā, jā, pat laika apstākļi! – mums reizēm atgādina, ka "redzēt" un "piedzīvot" nav viens un tas pats. Redzot, līdz kādiem neierastiem augstumiem aiz loga pakāpies termometra stabiņš, mēs vēl asāk izjūtam to, ko piedzīvojam…
Sākas dokumentu pieņemšana Latvijas augstskolās. Un, kā izrādās, jauniešu alkās pēc augstākās izglītības mūsu valsts ir līderu vidū pasaulē.
Reizēm pus pa jokam esam sprieduši, ka laukos dzīve gan ir ekskluzīva! Jā, varbūt mazliet vientulīgi un, iespējams, apgrūtināta nokļūšana no punkta A līdz punktam B, toties gaiss ir svaigs, patīkami plašumi un… citi netraucē.
Varbūt, ka iekšienē viss izskatās un arī ir labāk, bet no malas – diezgan smieklīgi. Tā par domes uzlikto dienesta ieejas paziņojumu pie ierastās galvenās ieejas ēkā Talsu ielā 4 saka garāmgājēji. Citi atmet ar roku un saka – ne man kādreiz to domi vajadzēja, ne tagad vajag ar visām dienesta vai nedienesta ieejām un apkalpošanas centriem…
Pirmā jūlija nedēļas nogale bijusi skaistiem svētkiem un notikumiem bagāta. Rundālē un Tukumā svētki puķu karalienei – rozei. Tā bija lieliska iespēja gan baudīt kultūru, gan aplūkot floristikas mākslinieku darbus, gan katram pašam un visiem kopīgi veidot Tukuma rožu vainagu, kuplināt svētkus ar dzeju, deju un dziesmu. Vienlaikus svētkos vēl un vēlreiz bija jādomā arī par kādreizējo rožu pilsētas godu…
Jūnija lietainās dienas aiz muguras – jūlijs ieskrējies ar ziedošu jasmīnu un pļauta siena reibīgo
Vasara! Atvaļinājumi, ceļojumi, lauki, zemenes, jūra un pļavas… Svētki! Līgo un Jāņi, un Novada un
Tautiski novadiska un vēl ar rožu smaržu papildināta pasvinēšana mums te, Tukumā, sanākusi tāda pagarāka. Šķiet, lai nu kā, bet šogad izdevies "iespēlēt" it visos interešu lauciņos. Sava vieta un laiks atvēlēts ikvienam daudz maz kustēties, dzirdēt un redzēt varošam, arī līdzdarboties gribošam cilvēkam. Pat iedomāties nevaru, kurš un kas būtu aizmirsts…
Kaut lielās svētku brīvdienas vēl turpinās, apzinīgākā tautas daļa gan jau savu nodevu līgošanai un
