Par programmēšanu
Lai būtu saprotamāk, par ko vēlos runāt, sākšu ar nelielu atkāpi…
Tas bija pērnruden (Šajā rudenī mežos sēņu gandrīz nemaz nebija…). Laba paziņa paņēma mani līdzi sēnēs. Kompānijas pēc, kā pati sacīja, jo vienam cilvēkam mežā patiešām nav īpaši omulīgi. Kad piesēņoju grozu, sameklēju kabatā plastikāta maisiņu. Kad bija pilns arī tas, ceļabiedre no automašīnas bagāžnieka izcēla plastmasas spainīšus – arī tie esot jāpielasa, jo ar tukšiem traukiem mājās braukt būtu grēks, viņa teica.