Varbūt vecums nāk ar zināmu daļu piesardzības. Kaut vai atceroties, ka to, ko atļāvos pusaudža gados, tagad, labi zinu, vairs noteikti nedarītu. Piemēram, skrejot vienaudžu barā, vai mazums reižu gadījās nobrāzt rokas, kājas, elkoņus… Un nemaz tā īpaši negribējās nobrāzumus rādīt vecākiem – kas zina, vēl ko aizliegs… Bijām ielāgojuši: ja vasarā pēc šāda negadījuma aizskrējām uz jūru nopeldēties, pušums ātri vien aizvilkās un sadzija. Jūras ūdenī taču esot jods un sāls, kas attīra un dziedē. Jūras peldes radīja īpašu spirgtumu, kaut gan toreiz jau par to tā īsti nemaz nedomājām. Tie bija 50., 60. gadi.