Bez nu jau diemžēl ierastajām kara balsīm ikdienas ziņu raidījumos un sociālo tīklojumu punktos manā prātā un arī jau sajūtās visciešāk aizķēries mūsu otrdienas laikrakstā lasītais. Savā ziņojumā par dienesta trīs gadu rādītājiem novada domes sociālās komitejas deputātiem Tukuma bāriņtiesas vadītāja Antra Dzelme atklāj, manuprāt,… šausminošu ainu. Izrādās, mēs – vietējā sabiedrība – vecāki, skolotāji, politiķi, sociālie darbinieki, citi dienesti, ikviens no mums – pieļaujam, ka gada laikā nopietnam apdraudējumam tiek pakļauti daudzi jo daudzi bērni. Vismaz 200 gados jauno un pavisam jauno novadnieku ik gadu nepieciešama ārpusģimenes aprūpe.
Katrs gadījums droši vien ir atšķirīgs, bet lielākoties tie, cik zināms, saistīti ar kritisku sociālo situāciju, kam par pamatu nereti ir gan vecāku atkarības, gan galēja nabadzība, nepiemēroti sadzīves apstākļi. Kas kuro reizi ir pa priekšu – trūkums vai atkarības – tas vēl ir jautājums, taču rezultāts viens – tā ir nespēja parūpēties par saviem bērniem ne fiziski, ne emocionāli. Taču par izņemšanu no ģimenēm gan tiek lemts tikai tad, kad rūpju vietā par bērnu ikdienu kļūst vardarbība… Turklāt vardarbība visās tās izpausmēs, cita starpā arī tā, ko dēvējam par pamešanu novārtā…
Ir noteikts algoritms, rīcības karte, kā dienestiem jārīkojas, ja tie saskaras ar tiešām apdraudošām situācijām. Visbiežāk tā ir rīcība, ko var raksturot ar vārdiem ”tagad un uzreiz”. Ko gan citu, ja dzīvoklī, kur, kaimiņu aicināti, ierodas policisti un atrod netīrās lupatās alkohola vai kādu citu vielu ietekmē bezsamaņā gulošu pulciņu nenosakāma dzimuma pieaugušo, un turpat, stūrī paslēpies, nobijies, noraudājies sēž bērns?! Viņš ir jānogādā drošībā!
Bet… Kur ir tā drošība?! Uz papīra jau viss izskatās labi: bāriņtiesas un/vai sociālā dienesta darbinieks kopā ar policistu rīkojas. Ja bērnam ir manāmas kādas veselības problēmas vai viņš ir zīdaiņa vecumā, visdrīzāk viņš vispirms tiks nogādāts mūsu slimnīcā, kur, paldies dievam, joprojām ir arī bērnu nodaļa. Bet citos gadījumos? It kā jau arī tad kārtība ir labi zināma: kaut nakts vidū būtu jāzvana kādai no tuvākajām novadā reģistrētajām audžuģimenēm, kas mazo cilvēkbērnu paņem zem sava sargājošā spārna… Vismaz uz kādu laiku… Nu, ja galīgi nekā citādi, tad… atkal cita audžuģimene vai… bērnu nams.
Taču, lūk, kā izrādās, šādi risinājumi praktiski vairs nav iesējami! Tādu bērnu namu mums faktiski vairs nav – likumiski nemaz nedrīkst būt, jo valsts ir atzinusi, ka arī šādas iestādes ir bērnam vardarbīga, neģimeniska vide, kas nedod iespēju viņam iegūt visaptverošas sociālās iemaņas. Bet bērnu namu aizstājēji – sarežģīti izrunājamā deinstucionalizācijas projektā paredzētās jauniešu mājas un grupu dzīvokļi, kā šķiet, vismaz pagaidām lielākoties palikuši tikai sapņu un projektu līmenī…
Skaidrs, ka vienīgais glābiņš – audžuģimenes! Bet te nu ir tā nelaime – kā pierāda bāriņtiesas atskaite, nav mums (tāpat kā citos novados) arī vairs lāgā audžuģimeņu. Ilggadējās glābējas ir piekusušas, izdegušas un, ko tur slēpt, – arī novecojušas, tāpēc, pat ja gribētu, ar spurainiem, bieži arī fiziski un emocionāli smagi traumētiem pusaudžiem vienkārši netiktu galā. Starp citu, kā liecina statistika, ir gana daudz ģimeņu parasto – tādu, kam it kā nav nekādu problēmu, taču arī tās netiek galā pat ar mazgadīgiem pašu bērniem, kas jau sākumskolas vecumā, piemēram, atsakās iet uz skolu, un viss. Nu kur tur vēl vieta citu, it kā jau svešu bērnu problēmām?! Un rezultāts, kā izrādās, ir tāds, ka atbildīgo dienestu darbinieki ir spiesti… pievērt acis! Pievērt acis uz vardarbību un lūgt visaugstāko, lai nenotiek pats ļaunākais?!…
Un ko ar šo visu? Nu laikam jau būtu labi, ja katrs no mums apdomātos, ko lietas labā var darīt, un, pirmāmkārtām, nebūt vienaldzīgiem un nepaiet garām nevienam bērnam, kam nepieciešama palīdzība. Lēmuma pieņēmējus, mūsu pašu novada domes deputātus gan aicinātu arī nekavējoties rīkoties un atvēlēt līdzekļus, lai tepat, pilsētā, nevis nez kur laukos, kaut kādās puspamestās ēkās, tiktu iekārtots normāls dzīvoklis un algots speciālists, lai ārkārtas gadījumos bērniem un pusaudžiem tiešām būtu rodams patvērums uzreiz un tagad.
Jā, protams, šeit rakstīto var uztvert arī kā atgādinājumu mums ikvienam par to, ka tādu svešu bērnu nemaz nav. Nu kaut vai tāpēc, ka katrs tāds it kā svešais tā vietā, lai kļūtu par mūsu visu nākotnes apsolījumu – nākotnes skolotāju, ārstu, datorspeciālistu, policistu, sociālo darbinieku, par labu cilvēku, labu tēti un mammu saviem bērniem, apkārtējo neiejūtības un vienaldzības dēļ var kļūt gan par mūsu, gan arī mūsu bērnu un mazbērnu nelaimi un biedu…
So rakstu lasot izjutu dzilas skumjas . tada ir dzive..bet si problema ir ka koks ar diviem galiem.teiksu taa ka sadas situacijas bernam ir tiesibas izveleties savu likteni…pie kaa palikt..vai netiras lupatas bet kopaa ar vecakiem..vai zaudet savas saknes gimeni dzimtu bralus masas…un izveleties svesus cilvekus tirus palagus.un baltu galdu..iznemt.beernu no gimenes pret pasa gribu arii ir vardarbiba..kura atstas dzilas retas berna dveselee.. un sis gimenes zaudejums ka launums naks atpakal ka bumerangs sabiedribai Sie bernunama berni biezi nonak kriminalas aprindas un cietumaa..tapec bernunamu uzskata par konvejeru un sunu audzetavu kura berns negust savas garigas vajadzibas milestibu no vecakiem..uzmanibu..vins jutas lieks.pasaulei…katra laikmetaa ir bijusi bagatie un nabagi kuri nevar tik labi aprupet bernus..bet .kjatrs dzivo ka var..visi izaug…un pat par labiem cilvekiem.un tikai tapec ka ir nabags atnemt bernus ir noziegums..cita lieta ja ir vardarbigi vecaki..
Visos laikos ir bijysi bagatie un nabagie..un nabags dzivo kaa var..un tapec ka vins ir nabags nevienam nav tiesibas iznemt bernu bet gluzi otradi tiem japalidz..tapec ir so darbinieki..ta ir loti sarwzgita lieta…un janem veraa bernu viedoklis.
Biju laiks kad stradaju loti smagaa internatskolaa par muzikas skolotaju..ar sadiem sociali atstumtiem.. beerniem no nelabveligam gimenem un bernunama berniem…bija loti smaga vide un aura…pusaudzi un jauniesi bija gruti audzinami un izmesti no visparizglitojosam skolam..viniem bija mainigs garstavoklis bija rauduligi un nereti audzinatajs pildija mierinataja un vecaku funkciju..es biju muzikas skolotaja..pusaudzi bija talantigi dzuiedataji.viniem patija solo dziedasana rikoju dazadus koncertus uz svetkiem..vismagakie biha bernunana berni…muka no skolas klejoja lietoja alkoholu bija launi oret skolotajiem.tiem nismereja captures ar zabaku smeri rupji apsaukaja tos.. tos neklausija ..klasee uzvedas 8zaicinosi kaa patikas.trauceja stundas..un skolitajs neko nevareja padarit..reiz kads 5.klases bernunana audzeknis man teica skolotaj vai jus zinat kaa kakim iznemt acis…es zinu zens nosmaidiha ..es no sada launuma paliku meema.. teicu ta nedari ari kakitis grib dzivot un redzet tapat ka tu.vinam sap…tas zens nokluva pec gadiem cietumaa..ilgi es tur neiztureju saku slimot .emocionali izdegu…un ragad saorotu jkaoec vinis tads launums naids pret pasaules netaisnibu..kapec citiem ir labi vecaki particiba.. viss ir bet man nav nekaa..un es esmu talu no majam..nevienam nevajadzigs.. un lieks.
Kaut kā neticās, ka var uzvest uz pareiza ceļa desmitgadīgu bērnu, kurš no piedzimšanas brīža piesūcies ar pritona alko+cigu smārdu, ik pa brīdim iekaustīts, dzīvojis pusbadā un nemazgājies.
Tādam vienīgā interese ir kļūt tādam pašam kā viņa pāridarītājiem un klapēt vājākos.
Ir gan..ja berns redz nahadzibu.un alkoholismu..tad gadas ka vins dzivee grib uzzisties un dzivot savadak..manos skolas gados bija kada daudzbernu nabadziga gimene kadi 7 beernii…vecaki alkoholiki.bet visi gaja skolaa velak beidz proftehniskads skolas un nekada vaina..
Personigi es ari paliku barene kad man bija 13 gadu.palikam 4 berni…nazakajam bija 2 gadi..ta bija man tragedija.pagasts ieteica omei atdot muus bernunamam…bet ome atteica tikai caur vinas liiki…ome mani izaudzinaja izskoloja un kad beidzu rigas kulturas darba tehnikumu vina nomira..bet es saku stradat.ieoazinos ar savu bajamo viiru apprecejamies ..esmu vinai pateicibu paradaa ka neiekluvu bernunamaa…saku dievam paldies ja daudz ko esmu pieredzejusi pardzivojusi un daudzko ar to ko esmu saoratusi..likteni neviens neizvelas….bet ja dievs ko tev atnem vins iedod vietaa.
Ja tadu svesu bernu nemaz nav..vin visii ir musu sabiedribas berni musu tautas turpinajums un nakotne..un pirms lemiet vinu liktenus..padomajiet vai jus to noveletu savam miesigajam bernam..jo dzivee visadi gadas un neviens nav pasargats no liktena sitieniem pue kuriem berni nav vainigi..
berna dvesele ir tik translate maiga.. un cik gan maz vajag lai to sapinatu un neatgriezeniski iznicinatu..
Sajaa sakaraa..Starp citu lasiju par velsas princess keitas
slimibu un vinas pazinojumu berniem….ka jums skiet ka tagad jutas bernini…varbut kadam ta bus psihiska trauma uz muzu..saprotot ka pienajs diena no mammas skirties…jautajums jums Visiem …kas ir vismilakais pasaulee kuru neviens nevar aizvietot…vai karalnama bagatiba gardie edieni un particiba…aukles vai pamate vaesr to aizvietot…kuru berni ja butu iespeja nekad nenainitu pret savu miilo maamuci. …turies keita..savu bernu del..nevis tronis bet.berni ir tava lielaka laime un bagatiba
Puedodiet par tik daudziem komentariem.sodien man loti sap sirds
Sociālais dienests ir policejisks kantoris, kas veiks ledusskapja pārbaudi, bet brīvpusdienas skolā atteiks. Sociālais dienests ir domāts, lai monitorētu nabadzīgās ģimenes. Vārdu sakot, pašvaldības policijas piedēklis; patapinājums.
Turīgo ģimeņu bērni ir tie vardarbīgākie.
Pedagogu bērni ir visneaudzinātākie. Tāds ir mans novērojums. Laikam vecāki darbā izdeg un savām atvasēm nav spēka vai tml.
Tā arī neesmu sapratis, kāpēc Sovokškoļņiks ir nabags, ja ir divi vecāki un ir vienīgais bērns ģimenē.
Kaut kas neiet kopā, tēvs baigais meistars partijniekiem klāt galdus un mūrēt Ķīnas mūrus, kur tad nopelnītā nauda paliek.
Ka tik realitātē nav tā , ka abi senči baigie slaisti un plenči, tad gan kāpēc tādi jābaro par nodokļu maksātāju naudu.
Nauda par kapu mūri palika pašvaldības priekšsēdētājas un viņas vietnieka kabatā. Mans tēvs nav slaists. Vienkārši pie jura siņelobova viņš darbā guva arodkaites. Viņam ir 2. grupa uz mūžu. Ja mans tēvs būs kopjams, tad es jurim siņelobovam piestādīšu rēķinu. Lai maksā!
Tukša proletārieša plātība, ne tev kādi pierādījumi, nekā tev nav, tavs tēvs parakstījies visos DT žurnālos- par visu atbild pats, par pašvaldības priekšēdētājas kabatā iebāzto naudu- arī tukša plātība, tāda pati kā te komentu speciālistu muldēšana, tikai vāvuļošana bez pierādījumiem.
Man neko nav tev jāpierāda. Kā no 2. kursa izmests RTU ķīmijas tehnologs un LU biologus šogad absolvējošs biologs es darba drošības jēdzienu izprotu labāk par tevi. Un man nav baiļu publicēties arī neslēpjot savu identitāti. Par nebūšanām ir jārunā, tad arī cilvēki mazāk cietīs un sabiedrība kopumā būs laimīgāka.
Jurim Siņelobovam piemetas dziļš smīniņš par visādiem rēķinu piestādītājiem- naudas izspiedējiem un bez 5min biologiem.
Šī vecā smirdekļa nauda man nav vajadzīga. Viņa vieta uz nārām gaiļa statusā maini vairāk kā vajag apmierina.
2022 saka: 27.03.2024 18:49
Un tas ir vienmēr ”pieklājīgais” diedelnieks Sovokškoļņiks, tagad šamais laiž jau riktīgā cietumnieku žargonā ???
Ha ha ha, beidzot proletārietis Sovokškoļņiks no paklīdeņu pažobeles rāda savu patieso sociālo izcelsmi.
2022 saka: 28.03.2024 20:12 Man naudu no tā būvuzņēmēja nevajag. Man pietiks ar to, ka viņš savu mūža nogali pavadīs cietumā. Jo manam tēvam veselību it nekas neatgriezīs. Bioloģiskā nāve ir nepielūdzama. Respektīvi, cilvēks noveco un arodkaites saāsinās. Tās ārstēt sakarā ar novecošanu tāpat nav jēgas. Ģimenes ārsts vien izraksta asinsspiediena un pretsāpju zāles, kā arī zāles pret astmu. Un tas ir viss. Un par to paldies. Jo citi cilvēki mokās, bet viņiem neko neizraksta.
Siņka ir no “Tautas partijas”. No tās pašas partijas, no kuras glumais cērme Šķēle un Šlesers. Dienaszagļi kā ierasts sēž vienā partijā un cits citu piesedz.
Diedelnieks es neesmu. Mans pamatskolas klasesbiedrs, kurš tagad ir 25 gadus vecs adventistu baznīcas mācītājs, ir tik tiešām diedelnieks. Un viņam ziedo. Un naudu viņš ņem ķešā. Ar muti braukt viņš māk. Gudrs puisis bija. Varēja strādāt kādu krietnu darbu. Bet… Kārt makaronus cilvēkiem uz ausīm viņam šķita svarīgāk.
Kā jau ierasts, proletāriešiem visi citi vainīgi, tikai ne paša stulbums.
Cik nav dzirdēts no tādiem proletāriešiem, es jau neesmu muļķis, aizsargmasku, aizsargbrilles, aizsargcimdus, ķiveri nelikšu, tās jau tik pamuļķiem un priekšniekiem domātas.
Te arī visā krāšņumā izpaužas lauku proletārieša Sovokškoļņika ģimene.
He he, interesanti gan , kāpēc labajos gados, kad citi celtnieki sapelnīja lielus bembjus, tavs vecais nebija spējīgs nopelnīt pat mazu opelīti, tak jau pēdējais klenderis bija.
2022 saka: 30.03.2024 13:12 Izbeidz aiztikt manu tēvu.
Šobrīd liela daļa vecàku vienkārši negribot sabojāt attiecības ar bērniem. Tas nu , diemžēl, ir dzirdēts. Un ir pat topa teiciens. Tā kā nevajag pat nelabvēlīgas ģimenes.
Ja bērns neizmācās skolā, tad viņš tālāk ir studēt nespējīgs. Fizmatos vai ķīmiķos, vai arhitektos šāds bērns nebūs studēt spējīgs.
Sociālie dienesti ir policejiski. Primālo finanšu palīdzību viņi nesniedz. Piemēram, grēko ar NĪN atlaižu nepiešķiršanu, kad likumā tas ir paredzēts. Tālāk atsaka brīvpusdienas skolā tām ģimenēm, kam tas ir paredzēts.
Tur palielam ir policijai darbs.
Man patīk līdz vājprātam, kad vidusšķiras un biezo ģimeņu bērniem skolās dod brīvpusdienas, bet trūcīgo bērnu ģimenēm tās atsaka pamatojoties, ka laukos visi tādi.
Piemēram, RTU inženierzinātņu vidusskolas bērni saņēma brīvpusdienas pat 12. klasē. Vel RTU attīstības fonda stipendiju. Manu prakses pieprasījumu RTu attīstības fonds atšuva, kad viņiem CV sūtīju, lai dabūtu praksi. Bet šiem pat bez darba maksā, jo redz bērniņi mācās. Protams, trūcīgie tur neskolojās. Desmit cilvēku konkurss uz vienu vietu. Pietam minimālie kritēriji, lai tiktu reģistrēts konkursam uz mācību vietām, ir augsti.
Varu teikt, ka Vītolu fonds un Draudzīgā aicinājuma fonds neatbalsta trūcīgos jauniešus ar labām, ļoti labām sekmēm tālākajās studijās dabaszinātņu un inženierzinātņu studiju programmās. Labāk šiem fondiem neziedot naudu un boikotēt šos fondus.