Pirmā jūlija nedēļas nogale bijusi skaistiem svētkiem un notikumiem bagāta. Rundālē un Tukumā svētki puķu karalienei – rozei. Tā bija lieliska iespēja gan baudīt kultūru, gan aplūkot floristikas mākslinieku darbus, gan katram pašam un visiem kopīgi veidot Tukuma rožu vainagu, kuplināt svētkus ar dzeju, deju un dziesmu. Vienlaikus svētkos vēl un vēlreiz bija jādomā arī par kādreizējo rožu pilsētas godu…
Zinu, ka daudziem sāp bezatbildīgas rīcības rezultātā bojā aizlaistā dārzniecība Tukumā. Kaut arī lielā dārzniecība bija sadalījusies vairākās mazās, tomēr dažādu apstākļu dēļ neizdzīvoja neviena. Un par dārznieku pašaizliedzīgā darbā gūtajiem sasniegumiem, stiprajām tradīcijām vēsta vien atmiņas, fotogrāfijas un citas vēstures liecības. Dārzniecība savā ziņā Tukumā bija arī tāds kā kultūras centrs, jo šeit strādāja gan skoloti, gan arī sirdsizglītoti cilvēki.
Tagad? Tieši Rožu svētku dienās saņēmām arī kādu ērcīgu telefonzvanu: "Kur tad ir tā dārzniecība, kur vecā slava!? Tikai drupas! Kādi te Rožu svētki!?"
Jā, varam lepoties ar šodienas uzņēmēju sasniegumiem – pirmkārt, ja Bumbieru ģimenes lieluzņēmumu un arī Trubiņu ģimenes iecerēm. Bet jāatceras arī – ja nebūtu bijis dārzniecības, ja nebūtu cilvēku, kas kopa (un daļa vēl joprojām kopj) un tur svētas dārznieka tradīcijas, kā, piemēram, Brūvelis, Frīdenbergs, Brauers, Tīders, Busenbergs, Lolita un Vladimirs Kalvas, Getliņa, Šteinbergs, Solovjova, Štrausa… Piedodiet, ka pilnīgi visus nevaru nosaukt, mums nebūtu iniciatīvas jaunu dārzniecību tapšanai Tukuma apkārtnē, mums nebūtu atmiņu un iedvesmas turpmākam darbam. Drupas apaugs zaļumiem, bet dzīve turpinās un dārzniecības mums ir, turklāt ne viena vien!
Zīmīgi, ka Rožu svētku laikā Bulduru dārzkopības vidusskolā diplomus par skolas beigšanu saņēma jaunie dārznieki, parku un dārzu arhitekti un floristi. Izlaidums bija skaisti svētki absolventiem, viņu vecākiem, radiniekiem un draugiem. Prieks par to, ka Tukumā nu būs atkal par dažiem jauniem, zinošiem dārzniekiem vairāk. Arī Rožu svētku tradīcijai būs turpinājums.
