Protams, ka vasaras pašā viducī runāt par to, kas mūs sagaida ziemā – nav tas pats labākais tonis. Taču tiem cilvēkiem – tiem 176 879 reģistrētajiem bezdarbniekiem – ir vienalga, par cik pusprocentiem oficiālā statistika viņu kopskaitu ir samazinājusi. Darba – kā nav tā nav! Un par ziemu, kas, plašākos mērogos runājot, nemaz vairs nav aiz kalniem, jādomā gribot negribot.
Ik pa laikam taču ziņās mūs biedē, ka pēc vēlēšanām oktobrī – lūk, tad sāksies – tarifi celsies, valsts budžets tiks konsolidēts jeb vienkārši – samazināts, visiem visu piegriezīs…Un žēlot jau diez vai kādu pažēlos. Tāpat soda procentus par kavētiem rēķiniem aprēķinās un pabalstus tik vien izmaksās, cik nu katrai pašvaldībai un valstij kopumā pabalstiem atlicināt izdosies. Un ja vēl noticam Pasaules Bankas pētījumam, ka pie mums Latvijā ēnu ekonomikas lielākā visā Eiropā, tad vienīgi atliek cerēt, ka tas teju miljards, kas valsts kasē glīti sagūlis, netiks straujos tempos izķērnāts, bet gan ieguldīts prātīgi. Tā, lai "atveseļota ekonomika" nenozīmētu vien pāris miesās briestošus ierēdnīšus un uzņēmumu, kas, valsts atbalstu saņems, bet labi algos tikai sevi un grāmatvežus, kas dresēti "apkāst valsti". Ja ne, tad tiem tūkstošiem, kas tā arī darbu atrast nav iemanījušies, ko tur liegties – vasarai beidzoties (kad vismaz sezonas darbi pieejami un kaut kāda pārtika arī kokos, mežā aug), viegli nebūs. Un nav pat svarīgi – paši cilvēki, valdība, bankas vai "ārēji spēki" pie krīzes vainojami. Jākārpās kā nebūt uz priekšu būs šā kā tā!
Bet ne jau kādu tīšu prātu biedēt sagribējās – tā lai rokas bezcerībā nolaižas! Tieši pretēji, lai cīnītos ar paredzamām nelaimēm, jau laikus jāizplāno pareizā stratēģija. Nu, piemēram, varbūt laiks atteikties no naudas rīšanas mašīnas – auto? Iespējams, jāmeklē dzīvoklītis bez centrālās apkures (ja tāpat zināms – ka rēķini būs labu labie). Jāpiesakās kaimiņiem auklēt bērnu vai nomazgāt logus, jālasa ogas un jāsāla sēnes. Jākustas un jādomā, jo ziema atnāks tik un tā. Bet to mīkstāku darīt, kaut mazliet, ir katra spēkos.
