Attēlam ir ilustratīva nozīme

Kāpēc zarus dedzina, bet nešķeldo?!

Lasītājs jautā: Labdien! Zvana jums no Slampes pagasta. Es vēlos aprunāties par tādu tēmu, kā krūmu, zaru un citu nevajadzīgu kokmateriālu šķeldošanu. Pirms neilga laika pie mums Slampē dzelzceļa malā tika nocirsti krūmi un izveidojās vairākas lielas kaudzes. Tobrīd nodomājām, ka nu tikai būs šķeldotājiem darbs, bet ko jūs domājat – tām krūmu kaudzēm pielaida uguni. Nodega viena kaudze, otra… Tajā brīdī ienāca prātā, ka tas taču ir milzīgs  nesaimnieciskums – visu laiku pie mums runā, ka nav šķeldas, ka šķeldai aug cena, bet te visu acu priekšā milzīgas krūmu kaudzes sadedzina. Tāpat taču arī dārzos, mazdārziņos veidojas zaru kaudzes, un tas ir tik apgrūtinoši, ka šos zarus nav, kur likt, bet dedzinot rodas dūmi, kas atkal citiem rada neērtības – kaimiņi viens uz otru lamājās. Kāpēc pašvaldība nevarētu padomāt par šādu šķeldotāju, kas līdzīgi, kā, piemēram, savāc lielgabarīta atkritumus, savāktu arī zaru kaudzes un aizvestu šķeldošanai?! Un visiem būtu labi – zari aizvākti un ir kurināmais.

Redakcija: jāpiebilst, ka pēc vētras aizvadītajā sestdienā daudzviet zeme bija pilna zaru un nogāztu koku, no kuriem arī būs daudz zaru, kurus varētu sašķeldot, nevis dedzināt, kā nereti notiek.

Par šo jautājumu preses konferencē 28. martā runājām gan ar pašvaldības vadītāju Gundaru Važu, gan arī pašvaldības uzņēmumu SIA «Tukuma siltums» un SIA «Komunālserviss «TILDe» valdes locekļiem Gundaru Kūlu un Sergeju Kirilovu.

Pašvaldības vadītājs Gundars Važa skaidroja: lai zarus un citus kokmateriālus šķeldotu, ir vajadzīga jaudīga un dārga iekārta, turklāt vajadzīgs arī cilvēks, kas to apkalpo, un, protams, degviela, kas šobrīd nemaksā lēti: “Piekrītu, ka daudz pareizāk zarus būtu sašķeldot, taču – no vienas zaru kaudzes nekāds lielais kurināmā daudzums nesanāks. Tas, kas ar to nodarbojas, gribēs, lai braukšana uz konkrēto vietu atmaksājas. Savulaik Smārdē piedāvājām šķeldošanai ļoti lielu celmu kaudzi, taču uzņēmums, kas ar to nodarbojās, atzina, ka tam neatmaksājas tik neliela apjoma dēļ pārvadāt iekārtu, lai gan mums pašiem šķita, ka celmu ir ļoti daudz. Savukārt ar mazāku šķeldotāju šādā situācijā neko nevarētu iesākt. Protams, ja kāds uzņēmums šādus pakalpojumus piedāvātu, būtu ļoti labi, taču, cik zināms, visi tie, kas ar to savulaik nodarbojās, savu darbību ir izbeiguši, jo tas neatmaksājas.”

SIA «Tukuma siltums» valdes loceklis Gundars Kūla skaidroja, ka uzņēmums ir ļoti noslogots, apkalpojot lielās un pagastu katlu mājas, līdz ar to tam nav laika vēl ar šķeldošanu nodarboties, taču arī viņš piekrita, ka tā būtu laba iespēja – zarus un citus kokmateriālus sašķeldot, jo īpaši pēc lielā vēja.

Tam, ka ideja ir laba, piekrita arī SIA «Komunālserviss «TILDe» valdes loceklis Sergejs Kirilovs, taču uzņēmumam neesot šādu iekārtu, taču viņš solīja par to runāt ar pašvaldību.

 

Komentāri

  1. Atbrauciet uz Jauntukumu un paskatieties kas par zaru kaudzēm atrodas tā īpašnieka mežā pretī Mego veikalam un ejot uz mašīnu garažām Sigulda 2 kur īpašnieks nav kopis savu mežu ne gadu,koku un zaru pilns mežš pilns ar nogāztiem kokiem un vēl uz kokiem pielīmēts uzraksts Neejiet īpašnieka mežā notiek novērošana.

  2. Arguments stulbs, neesot izdevigi skeldot? Iekarta darga? Kur bija visus sitos 30 gadus? Nemakuligi saimnieko, vieglak aizvest uz piejuru un maksat no iedzivotaju naudas par glabasanu.

Atbildēt uz tukumnieks Atcelt atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *