Redakcija: sazinājāmies ar SIA «Tukuma nami» valdes locekli Uldi Eglīti. Viņš pastāstīja, ka uzņēmumā strādāt tikai pieci pļāvēji un pilsētā ir izveidots grafiks – apļveida kustība, kur ir jāpļauj: ”Lai nopļautu visu pilsētas teritoriju, mums nepieciešamas divas nedēļas. Un pēc tam atkal sākam no sākuma – no teritorijas, ko bijām nopļāvuši pirmo. Spartaka ielā (no kuras ir lasītājs) vakar (25. maijā) bija tāda sakritība, ka pļāvām gan mēs, gan arī «CleanR» savas teritorijas, tā kā varētu būt, ka vienlaicīgi tur bija vairāki pļāvēji. Katrā gadījumā mēs nevaram visiem izpatikt – vieniem patīk puķes un viņi vēlas, lai tās zied, bet ir otra iedzīvotāju daļa, kuri šo teritoriju ar puķēm jau uzskatīs par aizaugušu. Šobrīd zāle aug pietiekoši strauji un, ja mēs gaidīsim, kad kāda puķīte noziedēs, – mēs to nevaram atļauties, jo pēc tam mēs šo teritoriju nevarēsim pienācīgi savākt. Ja zāle kļūst garāka, tad tā ir apgrūtinoši pļaujama – ne vairs pļaujmašīna to var normāli nopļaut, ne vairs to var savākt. Tādēļ ir svarīgi uzturēt šo ritmu, lai teritorija tiktu pieklājīgi sakopta. Par melno zemi, gan varu teikt, ka tā nu gan nav patiesība, lai man konkrēti parāda to vietu, kur tā zāle ir nopļauta,” tā U. Eglītis.
Lai tas žēlabainais pavasara skaistummīlētājs vispirms novienojas ar sev līdzīgajiem par savas mājas un pagalma sakārtošanu!
Tā ir klasika , pats dzīvo cūkkūtī, bet kritizē tos , kuri strādā.
It īpaši ņemort vērā, cik grūtāk un dārgāk pāraugušu zāli pļaut..
Nekad agrāk latvietis nav tā pļāvis visu līdz melnzemei, viss tas ir slinkumā !! Aizbrauciet palūkojiet Eiropas fantastiskos mauriņus !!
Eiropā zāli ikdienas pļauj roboti,Latvijā šāds robots būtu nozagts jau pirmajās 15 minūtēs.Tikai aiz žoga vai zem kameras tādu var laist.
Nu nesaki viss! Pa Siguldu pļaujamie roboti brīvi pārvietojas jau gadus trīs un nav nozagti. Siguldā šogad arī ieviesta atkritumu datorizēta svēršana pie konteinera, katrs nosver savu miseni un maksā tikai par faktiski izmesto, nevis par tiem, kas no privātmājām ved savus atkritumus izmest uz daudzdzīvokleņu konteineriem kā pie mums. Nu bet bomžu ielejai Tukumam līdz tādam līmenim vēl ļoti tālu.
Ja gribi iegūt labu zālāju , tad tas ir jāpļauj, kā minimums, reizi trīs dienās, it sevišķi līdz Jāņiem.
Jo biežāk pļauj zālāju, jo labāk nopļautā zālīte samulčējas un līdz ar to ātrāk sadalās.
Vai to var atļauties pilsēta, protams , ka var, bet tikai tad, ja par to visi maksāsim ar saviem maciņiem, ieskaitot visus lielos bļaurus.
Te arī viss loks noslēdzas, bļauri ir ar mieru par velti bļaurēt, bet ne jau maksāt.
Vai esi pavērojis kādi izskatās Tukuma zālāji? Tie pārsvarā ir dzelteni izdeguši, it sevišķi karstās vasarās kāda bija pagājušā un vēl pirms tam. Zaļot un mulčēties nava kam, jo tiek trimerēts maksimālu zemu un savākts. Izskatās briesmīgi, bet galvenais jau naudu nostrēbt, formāli tipa mēs strādājam..
Saprotu cilvēku, kurš bēdājās par puķīšu nopļaušanu. Pagājušajā gadā bija tāda pati polemika. Arī es tad šūmējos, ka tieši pirms Jāņiem tika nopļauts skaisti ziedošs zālājs. Saprotu arī apsaimniekotājus. Šogad pie manas mājas notiek tas pats, tomēr šogad pēc pļaušanas uzlīst arī lietutiņš un zāle ātri ataug, turklāt tik pat zibenīgi uzrodas arī jaunas, svaigas mārpuķītes. Šogad es vairs tā nedusmojos. Tomēr… vai pēc grafika neiekritīs tā, ka tieši pirms Jāņiem atkal visu jautro, krāšņo raibumu noskūs? Tas nu gan būtu bēdīgi, ja svētkos, kad puķes un dabas krāšņums ir galvenais, pilsētā viss kļūtu monohroms – tikai zaļš, ja neskaita puķu podus… Varbūt šogad svētku sakarā varētu mazliet tolerantāk paskatīties uz zālājiem tieši pirms Jāņiem? Varbūt var precīzo grafiku mazliet sabremzēt – varbūt tikai par pāris dienām, un tad, pēc svētkiem, atkal turpināt pēc tradicionālā grafika?
Ja kādam tik ļoti patīk mārpuķītes un zināt , kā pareizi jāorganizē pļaušana, tad uz priekšu, kļūstiet par pļāvēju priekšnieku!
Tad arī paskatīsimies, cik labi jums padodas organizēt pļaušanu, saudzējot mārpuķītes.
Tad arī redzēsim , ka kritizēt citus nav tas pats kas sēdēt dīvānā un bļaut.
Ņemam čipšus un skatāmies komēdīju kā bļāvēji visu pareizi organizē.
Varbūt tomēr jāizbeidz tā sistēma ”kā māku, tā maunu” un jāpaskatās pēc tās pieredzes, kas tiek piekopta daudzviet pasaulē, tai skaitā, domājot par skastām un ziedošām pļavām, kas šodien ir liela vērtība?! Tikai pilnīgs pagājušais gadsimts un pašvaldības naudas šķērdētājs var klāstīt, ka lielā pļavā galvenais ir biežāk pļaut un visu mulčēt. Viens, ka tas ir ļoi dārgi (cik degvielas, cik cilvēkresursu!?), bet otrs,- skaistas pļavas vietā dabūsim tikai vienveidīgu pāris agresīvāko stiebrzāļu un ušņu audzi; nu labi, mūsu gadījumā arī pienenes… Tas nu ir tieši tas, ko varam novērot visās Tukuma pilsētā «ClineR» ”koptajās pļavās.
Vispar nesaprotu kadel noplauto zali vac> Lai tak vina tur sapust, dabigais meslojums.