Attēlam ir ilustratīva nozīme

Sistēma tiek veidota, bet neskaidrību daudz

21. marta preses konferencē domē ar pašvaldības vadītāju Gundaru Važu, viņa vietnieci Ingu Priedi un izpilddirektora vietnieci Baibu Pļaviņu runājām par aktuālo situāciju Ukrainas bēgļu uzņemšanā. Lai arī kopš pirmo bēgļu uzņemšanas jau pagājušas vairākas nedēļas, arvien vēl ir daudz neskaidrību – gan par reģistriem un bēgļu kustību, gan iespējamo valsts atbalstu.

Galvenais – reģistrēties  

I. Priede skaidroja, ka līdz pirmdienai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta datu bāzē bija ierakstīti 273 cilvēki, bet brīvdienās uzņemto cilvēku skaits palielinājies un varētu sasniegt jau 300. Kā skaidroja G. Važa, lielākā problēma ir noskaidrot precīzu bēgļu skaitu, kas dzīvo ģimenēs, jo precīzi tas nav zināms. Tomēr zināma kustība esot novērojama, un no pagājušās ceturtdienas vairāk reģistrējas arī ģimenēs dzīvojošie. G. Važa pieļāva, ka tas varētu būt arī pēc «NTZ» publikācijas, kur publicēts aicinājums reģistrēties.

Anketas jāpilda, lai būtu informācija

B. Pļaviņa skaidroja, ka ir jāaizpilda vairākas anketas, no kurām pirmā VUGD anketa, kas izstrādāta ukraiņu valodā un kurā ir jānorāda visa tā informācija, kas nepieciešama VUGD reģistram. Anketas var aizpildīt Klientu apkalpošanas centros, tai skaitā Tukuma novada domē, kur atbildīgais darbinieks ir centra vadītāja Daina Vilmane. Citur aizpildītās anketas arī ir jānogādā Tukuma KACā, kur tās tiks ievadītas sistēmā. Otra ir pašvaldībā izstrādātā anketa, kas palīdz saprast, kas cilvēkam ir nepieciešams – vai ir bērni, kā tie mācīsies (skolā vai attālināti), vai ir mājdzīvnieki, kāda palīdzība bēgļiem vajadzīga – pārtika, sadzīves lietas, apģērbs, apavi, psiholoģiskais atbalsts un vēl daudzas citas nianses, piemēram, vai vajadzīgas bankas kartes, konts vai jāmaina nauda un citi jautājumi. Trešā ir sociālā dienesta iesnieguma forma GMI pabalsta saņemšanai, kuru arī palīdzam aizpildīt un nosūtām sociālajam dienestam.

Visi šie dokumenti ir pieejami arī visiem speciālistiem un pārvalžu vadītājiem, līdz ar to arī viņi var iesaistīties.

Jāvēršas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē

Vienlaikus ar jau minētajām anketām noteikti ir jākārto formalitātes Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, kur ir jāiesniedz noteiktas formas veidlapa, ko Klientu apkalpošanas centrā palīdz aizpildīt. Ar PMLP Tukuma nodaļu ir vienošanās, ka mēs vispirms aizņemam vietu, jo uzreiz tur pieņemt nevar, tāpat ir vienošanās arī ar Fotonamu par fotogrāfijām. Tāpat ir sadarbība ar bāriņtiesu par iesaistīšanos tajās situācijās, kad bērni Latvijā ir ieradušies vieni un bez vecākiem.

Ar dažādajām reģistrācijas vietām būs problēmas

Lai arī daudzas ģimenes tiek reģistrētas Tukuma novadā, arvien biežāk te nonāk arī Rīgā reģistrētie, taču vienotajā VUGD reģistrā informācija par bēgļu kustību neparādās. G. Važa skaidroja, ka 21. martā VUGD bija solījis risinājumu, kā šo jautājumu risināt, bet līdz preses konferences sākumam šāda risinājuma vēl nebija: “Uz pašvaldību zvana no Rīgas un meklē cilvēkus, kas, izrādās, jau atraduši mājvietu citā novadā. Pats galvenais ir tas, ka mēs visus, kas pie mums vēršas, reģistrējam, taču, kā jau minēju, datu bāzes neiet kopā. Problēmas radīsies arī tad, kad cilvēkam nebūs skaidrības, kur tad īsti palīdzību saņemt – un kur viņš īsti skaitās – reģistrējies Rīgā, bet dzīvo Tukumā…”

Plāno 10 000 eiro lielu finansējumu

G.Važa skaidroja, ka tiek plānots Finanšu komitejas sēdē 23. martā izskatīt jautājumu par 10 000 eiro piešķiršanu bēgļu uzņemšanai. Līdz ar to šo naudu varēs izmantot gan ēdināšanai, gan citām vajadzībām, un šo naudu varēs izmantot vienlaikus ar saziedotajiem līdzekļiem, kas palīdz risināt ēdināšanas un citus jautājumus šobrīd.

Apkopo informāciju par iespējām bērniem

Vēl, kā skaidroja B. Pļaviņa, tiek apkopota informācija par tām iespējām, kādas pašvaldība var bērniem piedāvāt nodarbībām brīvajā laikā. Katrā pilsētā un pagastā ir savas iespējas, tāpēc ir ļoti svarīgi visu to apzināt.

Izvērtēs mājokļus

Lai Ukrainas bēgļiem nevajadzētu doties no viena mājokļa uz citu, jo apstākļi kādā no tiem neatbilst dzīvošanai, domē saņēmām solījumu, ka reģistrētās mājvietas tiks apsekotas un pārbaudītas, lai būtu pilnīga pārliecība, ka tajās reāli var uzņemt cilvēkus. I. Priede gan skaidroja, ka parasti jau visas adreses tiekot pārbaudītas, tomēr reālā pieredze liecina, ka vietas bēgļu uzņemšanai pieteiktas arī tādos mājokļos, kur jau esošajiem iedzīvotājiem ir ļoti maz vietas, taču – tā kā nav zināms, cik ilgu laiku bēgļiem nāksies Latvijā uzturēties, nepiemēroti apstākļi var radīt lielākas problēmas. Vēl, kā skaidroja B. Pļaviņa, līdz 21. marta 17.00 atbildīgajiem darbiniekiem ir uzdots apzināt visas brīvās vietas, lai arī šajā ziņā būtu precīzāka informācija, bet nedēļas laikā jācenšas sakārtot visa tā informācija, kas attiecas uz aizņemtajiem mājokļiem.

Ivonna Plaude, Agita Puķīte

 

Komentāri

  1. Lai tie bērni un tiešam parastie cilvēki brauc un dzīvo Tukumā,bet ne tie mažori, kuri taisa bardaku citās valstīs ko var redzēt internetā..Tukumā nebūs tāds bardaks,būs savādāk….

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.