Rūta Fjodorova

Lauku sētā darbs un turība

Jaunpils pagasta «Auziņās» saimnieko Strautnieku ģimene. Gaida un Gunārs ar dēliem Māri un Jāni šeit iekopuši savu saimniecību, kurā ir 35 govis, pašiem pieder 10 ha zemes, pārējas platības – apmēram 70 ha – nomā, jo ganāmpulka uzturēšanai ir nepieciešami gan graudi, gan zāles lopbarība.

Jaunpils pagasta «Auziņās» saimnieko Strautnieku ģimene. Gaida un Gunārs ar dēliem Māri un Jāni šeit iekopuši savu saimniecību, kurā ir 35 govis, pašiem pieder 10 ha zemes, pārējas platības – apmēram 70 ha – nomā, jo ganāmpulka uzturēšanai ir nepieciešami gan graudi, gan zāles lopbarība. Jānis ar savu ģimeni dzīvo Jaunpilī un strādā kāda cita kaimiņa zemnieku saimniecībā. Viņš beidzis Kandavas lauksaimniecības tehnikumu. Savukārt Māris ieguvis augstāko izglītību mežsaimniecībā un mežistrādē, bet darbu atradis firmā «Dotnuvas projekti»????. Viņš arī strādā kopā ar vecākiem ģimenes zemnieku saimniecībā.

Gaida savulaik strādājusi Struteles veikalā, Gunārs – Jaunpils lopkopības izmēģinājumu stacijas kompleksā «Raibaļas». Viņš tur nostrādājis 30 gadus. Arī jau tolaik katram laukos bija sava neliela saimniecība, kur savi darbiņi aizvien bija jāpaveic arī dēliem. Tāpēc tagad viņiem visi darbi labi veicas. Kad laiki mainījās, pamazām attīstījās Strautnieku zemnieku saimniecība. Nu jau pagājuši trīs gadi, kopš Gunārs aizgājis no darba un strādā tikai savā saimniecībā, jo arī šeit aizvien darba netrūkst.

Pienu saimnieki pārdod Degoles pienotavai. Runājot par samaksu par piegādāto izejvielu, Degoles pienotava maksājot tāpat kā citi pārstrādes uzņēmumi. Vienu brīdi tā kā cenas sašūpojušās, bet tad viss noregulējies. Gaida saka, ka sadarbība esot ilgstoša, tāpēc arī attiecībām jābūt cilvēcīgām: ”Jāsaprot arī, ka ne tikai mums, arī ražotājiem klājas grūti. Arī pārstrādes uzņēmums, ja kaut ko būvē, var nonākt grūtībās un piena nauda var aizkavēties.” Taču nu jau naudu saņemot tā, kā nolīgts – divas reizes mēnesī, jo arī saimniekiem atmaksājams kredīts par iegādāto traktoru un piekabi. Izslaukums no govs vidēji ir 6000 kg gadā. Ganāmpulkā ir gan brūnās, gan melnraibās govis. Gaida saka, ka ‘Latvijas brūnās’ esot ļoti labas, izturīgas un arī gana pienīgas, taču viņas ganāmpulkā tīršķirnes ‘Latvijas brūnās’ neesot.

«Auziņās» vispirms tika sakārtota kūts, tad piena māja. Nu pienākusi kārta pašiem savas dzīvojamās mājas pārbūvei. Tā ir skaista ēka, taču redzams, ka laika zobs to ir pabojājis. Nu māja tikusi pie jauna jumta. Izbūvēts otrai stāvs ar jumta logiem, kur dzīvojamās telpas sev iekārtojis Māris, savukārt Gaida un Gunārs dzīvos pirmajā stāvā. Gaidai patīk puķes, taču pašlaik, kamēr norit celtniecības darbi, ar puķu dārzu vēl nedaudz jāpagaida. Bet, kad celtniecība beigsies, tad gan viņa savu sapni realizēšot. Sētā saglabāti vecie koki – liepas, kas jūlijā uzzied un smaržo, arī ceriņi. Gaidai īpaši dārza smaržas tīkot baudīt pēc lietus. Viņa pašlaik sargā no iespējamam celtniecības darbu traumām pie mājas augošu kadiķi, kuram šogad skaisti zaļi dzinumi. Saimniece uzskata, ka tas ir mājas sargs un svētība. Tas te audzis droši vien no mājas būvēšanas laikiem un pārdzīvojis ne vienu vien saimnieku… Gaida saka, ka viņai vislabāk patīk strādāt dārzā, arī sakņu dārzā, kad visi dārzeņi pašas audzēti.

Par atpūtu runājot, kā daudziem, arī «Auziņu» saimniecei patīk ceļot. Pagājušajā gadā viņa bijusi desmit dienu ekskursijā uz Ungāriju, Horvātiju, Albāniju. Mammas un sievas prombūtnes laikā govis slaukuši ģimenes vīrieši. Savukārt viņiem – Gunāram, Jānim un Mārim – aizraušanās ir medības.

Pašlaik Māris un Gunārs tin ruļļos lopbarību. Pavisam ganāmpulkam nepieciešams sagādāt 800 ruļļus. Ruļļu barība gan salīdzinoši ir dārga, taču to ziemā vieglāk izbarot. Arī visa nepieciešamā tehnika ir nokomplektēta tā, lai varētu tīt ruļļus.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.