Kad skološanās pārceļas uz virtuālo vidi

Varbūt laiks saprast, ka mācīšanos vajag pašam? Tā jaunās vīruslaika situācijas radītos izaicinājumus skolēniem visai filozofiski raksturo Tukuma Raiņa ģimnāzijas fizikas skolotājas Valdis Zuters.

Pirmdien, 23. martā, kad oficiāli beidzās skolēnu pavasara brīvlaiks un bija uzsāktas attālinātās mācības, jaunais skolotājs izskatījās visai apmierināts. Protams, ne jau tādēļ, ka šobrīd ārkārtas apstākļos tādā tempā un tādos apstākļos ir jādarbojas, bet kopumā viņš uzskata, kas notiekošais ir labs grūdiens. Un ne tikai skolām, bet arī citām iestādēm, visai sabiedrībai kopumā. “Šajā laikā, kad cilvēkiem ir jādomā vairāk ne tikai par sevi, bet arī par citiem, mēs varam arī gūt jaunas zināšanās. Šobrīd ir ļoti svarīgi domāt par sabiedrību kopumā, pieradīt demokrātijas spējas, indivīdu spējas sadarboties. Neskatoties pat uz to, ka varbūt pašiem nav tuvu riska grupu cilvēku, mums jādomā, ka citiem tādi ir. Mums jākļūst daudz iejūtīgākiem jeb empātiskākiem un jāiziet no savas komforta zonas. Šoreiz ne savas attīstības, bet sabiedrības kopējā labuma dēļ. Un tas attiecas arī uz mācību procesu. To šobrīd var nodrošināt tikai labā mijiedarbībā – gan starp skolēniem, gan skolotājiem un arī vecākiem.

Šobrīd visiem ir jāspēj sadarboties.”

Vēl testēšanas režīmā

Neilgi pirms mūsu sarunas skolā sastapām Valdi, skaidrojot kolēģei iespējas virtuālajā vidē un to, kā ērtāk un pareizāk tās izmantot. Kad īss apmācību kurss bija pabeigts, devāmies uz fizikas kabinetu, kas pirmajā acu uzmetienā likās mazliet līdzīgs… grāmatu un tehnikas noliktavai. Bet skolotājs skaidroja, ka šobrīd paralēli attālinātajai apmācībai pārbaudot datorus, kas tiks piešķirti tiem skolēniem, kam mājās nav iespēju pie tāda piekļūt. Kopumā visā Tukuma Raiņa ģimnāzijā esot seši skolēni, kam vispār nebija iespēja strādāt pie datora, bet tas ir, neskaitot tos, kam ģimenē ir vairāki skolēni, bet dators – tikai viens.

Galvenais  –  vienota sistēma

Vaicāts par to, kas bijuši lielākie izaicinājumi, gatavojoties attālinātajai apmācībai, Valdis skaidro, kas viens no pirmajiem lēmumiem, ko skolotājiem bija jāpieņem, ir programmas, uz kurām tiks strādāts. Šobrīd jau iespēju esot daudz un tās ir dažādas, bet svarīgākais ir bijis izvēlēties kopsaucēju, lai visi skolotāji varētu darboties un lai būtu vienota sistēma. “Iedomājaties, kas būtu, ja tagad katrs skolotājs strādās ar savu programmu!? Astoņpadsmit priekšmeti un katrs citur darbosies. Skolēns nespēs izsekot līdzi.

 

Vairāk lasiet otrdienas, 24. marta, laikrakstā ŠEIT=>

Komentāri

  1. Attālinātā apmācība attiecas uz nelielu daļu skolnieku, uz tiem , kuri ir motivēti mācīties.
    Kādus rezultātus grib sagaidīt no tiem , kuri, pat skolotājam blakus esot, visu laiž gar ausīm.
    Šiem skolniekiem tagad viegla dzīve , copy-paiste un viss kārtībā ar visām pirmautora kļūdām.

  2. Problema nav ta, ka kads negribetu sadarbotues, bet tas, ka ne visas gimenes ir tik situetas, lai atlautos iegadaties datoru! Telefons un dators nav lidzvertigas kategorijas! Diemzel, vecaka piedavatais variants atbilzu iesutisanai – skolotaju neapmierina, jo galvenas ir atskaites nevis berna realas iespejas! Skumji!

  3. Problēma ir tiem, kas visu laiku nav mācījušies, un pārsvarā dzīvojuši uz špikosanu. Viņi tak neko nezin un nesaprot. Bùs grūti.

Atbildēt uz T Atcelt atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.