Lūk, šīs dienas konferences programma: ======>>>>>>>>>>>
Durbes pilī norisinās keramikai veltīta konference
Šodien, 12. aprīlī, Durbes pilī norisinās konference «Personību nozīme Latvijas keramikas attīstībā», kurā par keramiku un keramiķiem runās muzeju pārstāvji no visas Latvijas.
Vai dieniņ, šādas ziņas nogulēt būtu grēks tā teikt. Vienmēr man ir paticis darboties ar mākslu, it īpaši ar keramiku. Atceros kā savā laikā, tas ir PSRS laiks arī taisīju lietas no keramikas. Atceros, ka taisīju vāzes, šķīvjus un pat krūzes. Grūtākais bija dabūt to mālu, jo kā jau teicu tie bija PSRS laiki. Atceros, kā ar draugu Sašu gājām uz Gaujmalu rakt mālu, jo mālam bija jāstāv vairākas dienas rindā. Runajot par Sašu, tas bija labs, tā teikt “zellis” , bet toties viss labais nāk ar sliktu. Tas bija 19.Decembris kad ar Sašu gajām uz pilsētas dīķi slidot, taču nezinājām, ka tas viss pārvērtīsies par traumatizējošu stāstu, kad Saša ielūza ledū un noslīka. Patiešām vēlētos ar Sašu vēl šodien satikties un aiziet uz kādu alus glāzi bārā. Bet es neuztraucos, jo kā Ildefonso Falcones teica: ”The past doesn’t exist” , kas latviešu valodā nozīmē:”Pagatne neeksistē”. Novēlu to pašu labako Sašam un ceru, ka ir paradīzē ar Dievu, kas viņu sargā. Kā jau teicu bija jāstāv rindās, atceros kad stāvēju rindā priekš dzīvokli….nu drausmas. Draugi PSRS nav laiks kad jūs gribētu dzīvot, jo vecāki mani kā bērnu sita! Atceros, ka pirmo reizi mani tā teikt ”noslānīja”, bija kad skolā pīpēju cigaretes, un braucu dzērumā ar tēva mašīnu. Drausmas atceros to nakti kā vakardienu, jo gāju gulēt ar zilu pēcpusi un zilām acīm. Dievs svētij Latviju, un Slava Ukrainai.