Aiz zaigojošā Lasvegasas horizonta tūkstošiem cilvēku izdzīvo amerikāņu sapni. Dienām ilgi tūristi bauda naktsdzīvi un spēlē azartspēles neskaitāmos kazino. Bet lielākā daļa no viņiem pat nenojauš par paralēlo pasauli, kas pastāv tieši zem viņu kājām.
Cilvēki dzīvo pazemes bedrēs, kas paredzētas, lai aizskalotu lietusūdeņus
Vairāk nekā 1000 bezpajumtnieki ir atraduši glābiņu tumšajos notekūdeņu tuneļos zem lielpilsētas. Tie ir cilvēki, kuru amerikāņu sapnis diemžēl tā arī nekad nepiepildījās. Tā vietā tas kļuva par murgu. Zem Lasvegasas ir tūkstošiem cementētu bedru. Laikā, kad nelīst, tuneļi ir sausi un kļūst par mājām daudziem cilvēkiem. Taču, kad līst, plūdi aizskalo bezpajumtnieku izveidotās apmetnes, paņemot sev līdzi visas viņu mantas.
Sieviete, kura sevi sauc par “apustuļu dāmu” skaidro, kur atrast vienu no ieejām tuneļu sistēmā. Viņa stāsta, ka ir no Sandjego, bet… viņu ir grūti saprast, jo šķiet, ka viņa visu laiku atrodas kādā savā pasaulē. Neskatoties uz to, viņa palīdzēja žurnālistiem atrast Lasvegasas pazemes pasauli. Dāma apgalvo, ka šādu dzīves veidu ir vēlējusies pati. Šajā pasaulē ir tikai viens noteikums – “nenomirsti manā tunelī”! 54 gadus vecā sieviete saka, ka šī esot trešā visbīstamākā vieta valstī: “Šeit nav kameras un esmu dzirdējusi arī par slepkavībām…”
Viņa uzstāj, ka viņu ir grūti pārsteigt. Sliktākais, ko viņa šeit ir piedzīvojusi – redzējusi kā kādam māksliniekam, kas dzīvoja tuneļos, cits bezpajumtnieks nogrieza pirkstus. Taču dzīve tuneļos agrāk te esot bijusi kopumā skaistāka. Šobrīd policija bezpajumtniekus nereti izdzenā.
Tuneļos vienmēr jāņem vērā plūdu risku, kas seko vētrām
Luiss Leisijs, krīzes komandas vadītājs organizācijā “Help Of Southern Nevada” skaidro iemeslu: “Policijas rīcība ir tiešas sekas drošības apsvērumu bažām no cilvēkiem, kas dzīvo tuvējā apvidū.” Kad notiek pārbaudes, bezpajumtnieki uzreiz ir spiesti pamest šo apkārtni.
Tuneļos visu laiku ir tumšs. Vienīgā gaisma nāk no kabatas baterijām – ja vien šie cilvēki tās var atļauties nopirkt. Kāds tuneļa iedzīvotājs stāsta, ka te nav iespējams atšķirt vai ir diena, vai nakts. Kad pulkstenis rāda seši, nav iespējams noteikt, vai tas ir no rīta vai vakarā. Ja tuneļa galā ienāk gaisma, tad ir skaidrs – pienākusi diena.
Nezināt atšķirību starp dienu un nakti iespējams ir vienīgā līdzība, kas šiem cilvēkiem ir kopīgs ar tiem, kuri spēlē azartspēles mirdzošajos lielpilsētas kazino.
Leisijs skaidro, ka vētras pazemes tuneļu iedzīvotājiem ir dzīvību apdraudošas. “Kad līst, cilvēkiem tuneļos vien ir dažas minūtes, līdz vilnis aizskalo prom viņu mājas. Tuneļos ir daudz priekšmetu, kas var trāpīt un iespējams izraisīt cilvēka noslīkšanu.”
Lielākā daļa cilvēku, kas dzīvo šajos tuneļos, jūtas izraidīti no sabiedrības
Antonijs, kurš nevēlas tikt pilnībā identificēts, vēl nesen atradās cietumā. Viņš pārvācās uz tuneļiem, kad zaudēja darbu un nomira viņa dēls. Tuneļos viņš piedzīvoja arī sava drauga nāvi, kurš tika saindēts. Par to, kā varas iestādes tika galā ar drauga nāvi, viņš izsakās šādi: “Viņš vienkārši tika savākts – bezpajumtnieka nāve. Tā it kā mēs nebūtu nekas. Pēc tam mums bija jāpārliecinās, lai viņa ģimena uzzina, kas nebija viegli.” Viņš turpināja: “Tas ir, kā sabiedrība pret mums izturas. Viņi vēlas, lai esam neredzami – bet te nu mēs esam, vēlamies tikt ievēroti. Mūsu stāstu ir jādzird.” Vadoties pēc pētījumiem, miljoniem amerikāņu ir vienas mēnešalgas attālumā no dzīves uz ielas.
