Redakcijas sleja

Lai arī žurnālistiem, tāpat kā daudzu citu profesiju pārstāvjiem, no divām brīvdienām pagājušajā nedēļā un vienas šajā nebija ne miņas, svētku sajūta sirdī un garā bija noteikti. No ziedošajām puķēm dārzos un kokiem, no tā, ka varēja pastrādāt dārza, ka uznāca pirmais pērkons un nu pavisam droši var sēdēt zemē… Un, protams, Neatkarības dienai par godu varēja skatīties koncertus televīzijā un kultūras namā, varēja baudīt pavasari un sasmelties spēkus priekšdienām. Jo nākamie svētki taču būs tikai pa Jāņiem…

Lapu plaukšanas mēnesis maijs sākas ar brīvdienām. Kalendārs vēsta, ka mēneša pirmā diena ir Darba svētki un mūsu valsts Satversmes sapulces sasaukšanas diena, bet svētdiena, 4. maijs – Latvijas Republikas Neatkarības pasludināšanas diena. Tā kā valsts svētki šoreiz ir svētdienā, par brīvdienu pasludināta arīdzan nākošā, pirmdiena.

Savādas sajūtas pārņem, ja ieskatāmies veikalu piena produktu plauktos. Svaigpiena, kefīra cenas ir astronomiskas, lai neteiktu vairāk! Ir stipri vien jāpiedomā, ko un cik drīkstam atļauties iegādāties. Un tāpēc vēl jo vairāk jābrīnās, ka zemnieki sūdzas – viņiem par saražoto pienu maksā augstākais 19 santīmus, un, pat ir gadījumi, kad vispār atsakās pienu pieņemt, jo, lūk, notiekot "maršruta optimizācija". Tajā pašā laikā, piemēram, pagājušajā nedēļā ap 19.00 lielveikalā «Rimi» kefīrs vairs nebija nopērkams. Turklāt tas ir pavasara laikā, kad uzdīgst pirmie zaļumi!

Nereti, īpaši pēc kādas asākas publikācijas, kādu partiju vai amatpersonu aizskaroša raksta nākas uzklausīt pārmetumu par strādāšanu kaut kādu "spēku" interesēs. Jā, kādas tad intereses žurnālists vai avīze kopumā aizstāv? Jautājums jau drīzāk tāds retorisks, atbildi nemeklējošs, jo tā jau jautātājam (visbiežāk – anonīmam) "zināma".