Attēlam ir ilustratīva noīme

Pūrē plāno katlmājas pārcelšanu

Tukuma novada domes teritoriālās attīstības un uzņēmējdarbības atbalsta komitejas sēdē tika izskatīti divi informatīvi jautājumi, no tiem pirmais – par zemes gabala Tirgus ielā 2 piedāvāšanu Nodrošinājuma valsts aģentūrai, lai šajā vietā varētu būt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo un citas iestādes, bet otrs jautājums bija par iespējamo katlu mājas iegādi Pūres pagastā.

Kā informēja SIA «Tukuma siltums» valdes loceklis Gundars Kūla, no šī gada janvāra uzņēmums ir pārņēmis siltumapgādes sistēmu Pūres pagastā, taču katlu mājas atrašanās vieta cieši blakus daudzdzīvokļu mājai nav perspektīva, jo īpaši, ja uzņēmums vēlētos pāriet no malkas uz šķeldas apkuri.

Jādomā par drošību
G. Kūla skaidroja, ka pirmkārt, katlu māja ir paaugstinātas bīstamības objekts, otrkārt, ja tiktu īstenota iecere pāriet uz šķeldas kurināmo, tad nāktos to pievest, bet šādā situācijā neviens nevarētu būt drošs, vai kādā brīdī kāds bērns tur neskraidīs apkārt vai neuzkāps katlu mājas skurstenī, kā šobrīd jau notiek: “Tāpēc šobrīd ir radusies situācija, ka netālu ir konservu cehs «Kuršu zeme», kuru ir nopirkusi cita firma un kuras īpašuma teritorijā ir katlu māja ar 0,3 ha zemes, kur varētu novietot šķeldu, un ir arī savs asfaltēts pievadceļš. Tā atrodas rūpnieciskajā zonā, turklāt slēgtā teritorijā, un uzņēmums būtu gatavs to par 60 000 eiro pārdot. Esam secinājuši, ka arī agrāk šajā ēkā ir bijusi katlu māja, turklāt tur ir arī siltumtrase, tikai tā ir jāapseko.” G. Kūla aicināja deputātus šo ideju atbalstīt, rēķinoties, ka ieguldījumi būs jāveic, taču ieguvums būs, jo katrs gads, kurinot ar malku, rada tikai zaudējumus. “Esmu izrēķinājis, ka, mainot kurināmo un atsakoties no malkas, varam sezonas laikā iegūt 40 000 eiro ietaupījumu, savukārt uz darba algu rēķina – vēl 15 000 eiro ietaupījumu, ja, piemēram, katlu māja strādātu automātiskā režīmā. ”

Tarifs nepieaugs

Deputāts Mārtiņš Limanskis vaicāja, vai SIA «Tukuma siltums» to varēs izdarīt no sava budžeta, vai arī būs nepieciešams pašvaldības līdzfinansējums, kā arī, vai ir aprēķināts, kā varētu mainīties tarifs iedzīvotājiem. G. Kūla skaidroja, ka, visdrīzāk, uzņēmums ņems kredītu, ja pašvaldība nevarēs palīdzēt, kā arī ieguldīs savus līdzekļus, taču tarifu tas neiespaidos: “Ir ļoti svarīgi to izdarīt tagad, kamēr tas finansiāli ir iespējams, jo pēc dažiem gadiem mainīsies vides prasības un katlu mājām būs jāierīko īpaši filtri. Un tas prasīs papildu ieguldījumus – katlu mājām no pieciem megavatiem jau no 2025. gada. Šobrīd uzņēmuma finansiālā situācija ir stabila, un mēs varam šādu darbu uzņemties. Optimistiskākajā variantā varētu visu sakārtot līdz rudenim, bet varam to darīt arī pakāpeniski, turpinot izmantot esošo katlu māju.”
K. Liepa atzina, ka, lai varētu pieņemt tālākos lēmumus, noteikti būtu jāveic ēkas novērtējums, jo bez tā ne pašvaldība, ne pašvaldības uzņēmums neko iegādāties nevar, taču – kas notiks tad, ja vērtējums būs zemāks par to summu, kādu prasīs uzņēmējs? G. Kūla skaidroja, ka tas būs juristu jautājums, jo viņam neesot tādas pieredzes šādos jautājumos. A. Zvaigzneskalns skaidroja, ka vispirms šī katlu māja būtu jānodala no kopējā īpašuma, un tikai tad varēs uztaisīt vērtējumu, tāpēc vispirms speciālistiem būtu jāizvērtē gan pati ēka, gan īpašuma sadalīšanas iespējams. G. Kūla skaidroja, ka šai ēkai ar atsevišķs kadastra numurs, turklāt tā savulaik ir būvēta kā katlu māja, līdz ar to problēmām nevajadzētu būt. A. Ritene interesējās, kad šī ēka celta. Īpašumu pārvaldes pienākumu izpildītāja M. Zonenberga skaidroja, ka ēka celta 2009. gadā, tās kadastrālā vērtība ir 2565 eiro. Vēl deputāti interesējās, vai minētie 150 000 eiro ir paredzēti apkures iekārtām, G. Kūla skaidroja, ka tās ir tikai provizoriskas izmaksas.

Vispirms jātiek skaidrībā par izmaksām

K. Liepa atzina, ka ideja – pārcelt katlu māju, kas šobrīd it tikai tāds šķūnītis, no dzīvojamās zonas uz rūpniecisko, ir atbalstāma, tikai jautājums, kas būtu jādara, lai visu izdarīt pareizi. Pašvaldības vadītājs Normunds Rečs atzina, ka viss atkarīgs no tās naudas summas, par kādu likumīgi uzņēmums varēs šo ēku iegādāties. Līdz ar to visi šie jautājumi ir risināmi izpētes stadijā, kuru koordinēt N. Rečs lūdza izpilddirektorei Inesei Valterei.

 

Vairāk lasāms piektdienas, 12. marta, laikrakstā ŠEIT=>

 

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.