Attēlam ir ilustratīva nozīme. Avots: https://www.nccn.org.uk/

Lemj par komisijām un sociālā dienesta apvienošanu

Lemj par pārstāvniecību Kurzemes plānošanas reģionā, apstiprina komisijas un izsoļu rezultātos, par šiem un vēl citiem jautājumiem 7. jūlija ārkārtas sēdē lēma jaunievēlētie Tukuma novada domes deputāti. Neraugoties uz diskusijām jautājumu izskatīšanas laikā, balsojums visos 13 jautājums bija vienbalsīgs – ”par’’.

Apstiprina sporta komisijas sastāvu un nolikumu

Deputātiem izlemšanai bija iesniegts jautājums par Sporta komisijas nolikuma un sastāva apstiprināšanu. Komisijā bija iekļauti 18 cilvēki: Sandis Čilipāns, Smārdes pagasta sporta dzīves organizators; Normunds Velps, Lapmežciema sporta kompleksa vadītājs; Roberts Rozentāls no Latvijas Zaļās partijas; Inga Priede, domes priekšsēdētāja vietniece; Kristaps Gotfrīds, biedrības Kandavas attīstībai valdes priekšsēdētājs; Ainārs Plezers, Jaunpils sporta nama direktors; Andis Švāns un Ilvars Auseklis no «Vienotības»; Jānis Bambis no Latvijas reģionu apvienības; Mārtiņš Tīss un Normunds Šērs Nacionālās apvienības; Jānis Eisaks no Latvijas Zemnieku savienības; Sergejs Kovaļovs, Tukuma Sporta skolas direktors; Kaspars Valdmanis no Tukuma pilsētai un novadam; Modris Liepiņš, Tukuma ledus halles direktors, kā arī pašvaldības Kultūras, sporta un tūrisma pārvaldes speciālisti: vadītāja Santa Laurinoviča, viņas vietniece Dace Liepiņa-Zusāne un sporta speciālists Juris Kožeurovs.

Taču pašvaldības vadītājs G. Važa sēdē rosināja apstiprināt tikai nolikumu, bet par tās sastāvu lemt pēc 1. augusta, lai nebūtu tā, ka kāds gribētājs konkrēti šajā netiek iekļauts. Tas tāpēc, ka tieši līdz šim datumam partijām ir iespēja un tiesības virzīt kandidātus visām domes komisijām. Domes priekšsēdētāja vietniece Inga Priede gan iebilda, ka šobrīd visu novadu sporta nozares pārstāvji jau ir komisijā iekļauti, bet – kā atsijās kandidātus, ja darbam tajā pieteiksies 30 cilvēku? Savukārt deputāts Juris Šulcs atzina, ka būtu jādod iespēja visiem politiskajiem spēkiem virzīt kandidātus, arī tiem, kas domē nav pārstāvēti, taču deputātiem ir iespēja noteikt rāmjus, piemēram, ka no katras politiskās partijas virza vienu kandidātu: ”Un nav jābaidās, ka sākumā komisijā ir 20 vai pat 25 cilvēki, jo pēc pieredzes varu teikt, ka šī aktivitāte ir tieši pakārtota darbības termiņam – būs cilvēki, kas no darba komisijā atteiksies, bet jebkurā gadījumā sabiedrības intereses ir svarīgākas par cilvēku skaitu komisijā.” Deputāts O. Kambala savukārt atgādināja nolikumā paredzēto – ja trīs reizes komisijas loceklis neierodas uz sēdi, tad viņu var atskaitīt no komisijas. Tikmēr deputāts Guntars Indriksons vaicāja, ar kādu cilvēku skaitu komisija būs lemttiesīga un vai izdosies šo balsu vairākumu savākt, lai darbs notiktu. G. Važa skaidroja, ka komisijas lemtspēja ir, ja sēdē piedalās puse deputātu. Deputāte Gunda Cīrule ieteica apstiprināt šo sastāvu, jo noteikti ir iesniegti jautājumi, kas komisijai būtu jāizskata, tāpēc, ja vēl kāds cilvēks darbam komisijā pieteiktos, viņu pēc tam varētu tajā iekļaut. Pārējie deputāti piekrita šādam risinājumam un apstiprināja kā komisiju, tā nolikumu.

Apstiprina kultūras komisiju un tās nolikumu

Līdzīgā kārtā tika apstiprināts arī kultūras komisijas nolikums un sastāvs, kurā iekļauti 16 cilvēki: Inga Priede, domes priekšsēdētāja vietniece; Iveta Grunte, Kandavas kultūras un sporta centra vadītāja; Dace Lebeda no Vienotības; Kristīne Liepiņa, Jaunpils pils vadītāja; Guna Roze-Tamule, Ingemāra Treija-Čivle no Nacionās apvienības; Ainārs Plezers, Jaunpils sporta nama direktors; Linda Zemīte no Tukuma pilsētai un novadam; Anete Pitena, Tukuma kultūras nama direktore; Santa Silava, Tukuma muzeja direktores vietniece; Vija Ratniece, Tukuma bibliotēkas metodiskās un bibiogrāfiskās nodaļas vadītāja; Ieviņa Vītiņa, Tumes kultūras nama vadītāja; Zane Siliņa, Tukku Magi projekta vadītāja, kā arī pašvaldības Kultūras, sporta un tūrisma pārvaldes speciālisti: vadītāja Santa Laurinoviča, viņas vietnieces Dace Liepiņa-Zusāne un Ingrīda Smuškova.

Apstiprina iepirkumu noteikumus

Vēl deputāti apstiprināja kārtību, kā visa novada iestādēs tiek organizēti iepirkumi, to vidū tirgus izpētes un cenu aptaujas. Deputāte Gunda Cīrule interesējās, vai šie noteikumi attiecas arī uz kapitālsabiedrībām, un domes speciāliste Māra Zeipiņa skaidroja, ka noteikumi attiecas uz tām kapiltālsabiedībām, kuras daļu turētāja ir pašvaldība, bet kurām nav piemērojams sabiedriskā pakalpojuma sniedzēja statuss, piemēram, tāda ir Tukuma ledus halle, kurai pēc šādiem noteikumiem pērk pārtiku vai iekārtas, SIA «Komunālserviss TILDe». Savukārt, piemēram, «Tukuma ūdens» un «Tukuma siltums», «Piejūra» un «Tukuma slimnīca» paši organizē iepirkumus.

Lemj par attīstības projektiem Kandavā

Vēl deputāti izskatīja divus jautājumus, kuros lēmumu šī gada maijā bija pieņēmusi Kandavas novada dome un novadu apvienotā finanšu komisija. Kā skaidroja pašvaldības pārstāvis Egīls Dude, projektā «Transporta infrastruktūras attīstība Kandavas pilsētā’» darbi iekļauti vairākās kārtās un vienā no tām plānots veikt ielu seguma atjaunošanu, asfaltējot Rožu, Smilšu, Tūju, Vidzemes un Uzvaras ielu. Šajās ielās apakšzemes komunikācijas jau ir ierīkotas. Vēl plānots izbūvēt bruģakmens gājēju ietvi Sabiles ielas posmā no Ozolu līdz Skolas ielai. Projekta kopējās izmaksas ir 207 958,31 eiro, to plānots realizēt, ņemot valsts budžeta aizņēmumu uz desmit gadiem. Atbilstoši Covid-19 finansējuma nosacījumiem, pašvaldības budžeta līdzfinansējums būs 15%  – 31 193,75 eiro, savukārt aizņēmuma apmērs 85% – 176 764,56 eiro.

Otrs projekts saistīts ar aizņēmumu stāvlaukuma izbūvei, kur vienlaikus tiks ierīkoti apstādījumi un apgaismojums, kā arī plānots Parka ielā ierīkot bruģamens segumu un sakārtot infrastruktūru. Lai to izdarītu, jāņem aizņēmums 221 000 eiro.

Izveidots vienots Tukuma novada sociālais dienests

Kā deputātus informēja dienesta vadītāja Ina Balgalve, izveidojot vienoto Tukuma novada sociālo dienestu, tiek likvidēti Engures, Kandavas un Jaunpils dienesti: ”Mēs šobrīd apvienojam kopumā 26 saistošos noteikumus, četrus dažādus maznodrošināto līmeņus un risinājumus krīzes situācijās, septiņu veidu pabalstus, 20 pašvaldību brīvprātīgās iniciatīvas, dažas sociālās garantijas bez vecāku gādības palikušajiem bērniem. Kā to paredz valsts nosacījumi, grozījumi pašvaldības normatīvajos aktos ir jāveic līdz 1. oktobrim, savukārt pašvaldību brīvprātīgās iniciatīvas, piemēram, jaundzimušo pabalsti, senioru apsveikšana jubilejās un citi tiks saglabāti līdz gada beigām un izvērtēti līdz ar 2022. gada budžeta veidošanu.

Vēl sēdē I. Balgalve informēja par dienesta struktūru, kur divu nodaļu vietā ir izveidotas septiņas: Ģimenes atbalsta nodaļa (16 sociālie darbnieki), Atbalsta nodaļa pilngadīgām personām (13 sociālie darbinieki), Sociālās palīdzības nodaļa (15 sociālie darbinieki), Rehabilitācijas pakalpojumu nodaļa (dienas aprūpes centrs Saime, dienas centrs Saimīte, centrs Rīti Slampē, konsultatīvais darbs), Aprūpes mājās nodaļa (aprūpe mājās, feldšerpunkti), Izmitināšanas  pakalpojumu nodaļa (Tukuma patversme, grupu dzīvoklis Irlavas «Mežrozītēs», grupu dzīvoklis Meža ielā 4, sociālās mājas, atbalsta dzīvokļi) un Kopienas darba nodaļa (Kandavas klientu apkalpošanas centrs, centri Irlavā, Sēmē, Slampē, Lestenē un Džūkstē). Vēl ir atsevišķas iestādes – sociālas aprupes centrs «Rauda», Bērnu un jauniešu centrs «Sapņi» Irlavā, Zantes ģimenes atbalsta centrs un Irlavas Sarkanā Krusta slimnīca.

Sēdē deputātiem bija iebildumi, vai ir pareizi lietot vārdu ”likvidācija”, ja iestādes var arī reorganizēt. Kā skaidroja dienesta juriste Ieva Liepiņa, neatkarīgi no tā, kā šis process tiek nosaukts, visas darba vietas tiek saglabātas, savukārt Engures, Jaunpils un Kandavas dienestu vadītāji turpina darbu vietnieka amatā. Tikusi arī veikta aptauja, vai kāds no viņiem nevēlētos uzņemties visa dienesta vadību, taču neviens no šiem vadītājiem šādu vēlmi nav izteicis.

Domes Administratīvās pārvaldes vadītāja vietniece Lelde Bičuša skaidroja, ka normatīvie akti ļauj dienestu reorganizēt vai likvidēt un arī reorganizācija nozīmē iestādes reorganizāciju, to likvidējot un pievienojot esošajai iestādei, turklāt visi darbinieki par izmaiņām tāpat ir jābrīdina. Deputāte G. Cīrule interesējās, vai pagūs dienestus reāli apvienot līdz 11. jūlijam, kā minēts dokumentos, – kāpēc nevar pagaidīt līdz 1. augustam, piemēram? I. Balgalve skaidroja, ka tas viss ir izdarāms, daudz grūtāk ir to darīt četrās nomenklatūrās, kas ir nelietderīgi un neracionāli, vēl veidojot kādu pārejas periodu. Vēl deputāti interesējās, vai darbinieki par šo struktūru ir informēti? I. Balgalve stāstīja, ka visi darbinieki ir informēti un šajā apvienošanās darbā piedalījās vēl pirms novadu apvienošanās. Arī G. Važa atzina, ka sociālā joma ir viena no nedaudzajām, kur paši darbinieki aktīvi strādājuši un vienojušies par to modeli, kāds tas būs pēc apvienošanās. Vēl viņš piebilda, ka visi darbinieki paliek ar to algu, kāda tiem ir bijusi līdz šim, un bet par vēlāko, jauno budžetu veidojot, par to tiks lemts. Vēl deputāti apstiprināja dienesta nolikumu un štatu sarakstu.

 

Vairāk par sēdē lemto un runāto lasāms piektdienas, 9. jūlija, laikrakstā ŠEIT=>

Komentāri

  1. “Savukārt, piemēram, «Tukuma ūdens» un «Tukuma siltums», «Piejūra» un «Tukuma slimnīca» paši organizē iepirkumus”.

    Vai šiem dome nav tiesīga veikt iepirkumus?

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.